Poļi siltuma enerģiju taupa efektīgāk
Foto: Poļi siltuma enerģiju taupa efektīgāk
Latvija, iespējams, mācīsies no Augustovas pilsētas (Polija), kā taupīt siltumenerģiju daudzdzīvokļu mājās, vēstī "Latvijas Avīze".
Latvija, iespējams, mācīsies no Augustovas pilsētas (Polija), kā taupīt siltumenerģiju daudzdzīvokļu mājās, vēstī "Latvijas Avīze".
Eiropā lielākā siltumapgādes uzņēmuma "Dalkia" pārstāvniecība palīdzēja Polijā iepazīties ar Augustovas pilsētas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības sasniegto mājokļu renovācijā.
Uzņēmums "Dalkia" šogad vairākām Latvijas pilsētām plāno piedāvāt iesaistīties energotaupības pasākumos, kas iedzīvotājiem ļautu būtiski samazināt maksājumus par siltumu. Vislabākās iespējas ir Valmierai, kur "Dalkia" šogad kļuvusi par siltumapgādes uzņēmuma "Valmieras enerģija" līdzīpašnieku. Valmierieši varētu būt vieni no pirmajiem, kam tiktu piedāvāta energotaupības programma.
Šāds piedāvājums ir laikā, kad Ministru kabineta sēdē pieņemts Ekonomikas ministrijas iesniegtais Latvijas energoefektivitātes rīcības plāna projekts 2008. – 2010. gadam. Projekta "Mājokļu energoauditi – 2008" ietvaros 23 Latvijas pilsētās 60 daudzdzīvokļu mājās auditori konstatējuši līdzīgas problēmas – nav siltinātas ēku gala sienas un fasādes, nav siltināti arī bēniņu un pagrabu pārsegumi, kāpņu telpās nevar regulēt siltuma padevi pēc vajadzības. Īsi sakot, ēku konstrukciju siltumtehniskā pretestība neatbilst Latvijā noteikto būvnormatīvu prasībām.
Zinot, kā palielinās apkures tarifi un cik smaga nasta ģimenēm ir maksa par dzīvokļu apkuri, gan valdībai, gan pašiem iedzīvotājiem būtu jāliek aiz auss šāda atziņa: ja veiktu visus ieteiktos dzīvojamo namu renovācijas pasākumus, iedzīvotāji izdevumus par siltumu varētu samazināt vidēji par 64 procentiem mēnesī.
Mums tas viss vēl priekšā. Tāpēc palūkosimies, ko jau paveikuši poļi Augustovā. Tā ir tūrisma pilsēta ar 30 500 iedzīvotājiem, lielākie rūpniecības uzņēmumi – tabakas fabrika, mēbeļu un laivu ražošanas uzņēmumi, celtniecības firmas. Pilsētas gada budžets, pārrēķinot mūsu naudā, aptuveni 14 miljoni latu.
Katram radiatoram – vārsts un skaitītājs
Jau pašā tikšanās sākumā Augustovas mērs Kazimežs Kožuhovskis mums pateica: "Mēs sapratām, ka mums kā patērētājiem enerģijas cenas nepārtraukti augs un mēs nevarēsim to nekādā veidā ietekmēt. Un ka vienīgais veids, kā iziet no apburtā loka, – darīt visu, lai varētu samazināt pērkamās enerģijas daudzumu."
Izrādās, no 1998. gada 1. janvāra Polijas enerģētikas tiesību aktu grozījumu rezultātā valsts budžets pārtraucis dotācijas, kas bijušas piešķirtas siltumenerģijas piegādei daudzdzīvokļu mājās. Nu visas enerģijas izmaksas nācies segt iedzīvotājiem. Tas skubinājis siltumenerģijas patēriņa samazināšanai veikt šādus darbus:
uzstādīt termostatiskos vārstus;
modernizēt siltummezglus;
siltināt ēku sienas;
siltināt jumtu pārsegumus;
nomainīt logus, balkonu un kāpņu telpu durvis.
Jau pirmajā gadā, izmantojot to, ka EKO fonds finansējis 60 procentus vārstu iegādes un montāžas izdevumu, Augustovas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības ēkās uzstādīti 13 600 termostatiskie vārsti. 40 procenti izdevumu segti no biedrības līdzekļiem. Ģimenēm sākusies jauna dzīve – tās savos dzīvokļos ar prieku varējušas sākt regulēt gaisa temperatūru pēc individuālajām vajadzībām.
"Agrāk apkures laikā pie mums bieži bija tā – vienos dzīvokļos bija pārāk karsti un tika vērti vaļā logi, tā aizlaižot vējā siltumu, otros cilvēki sala," skaidroja pilsētas galva. "Tagad katrā dzīvoklī un katrā istabā temperatūru pēc vajadzības regulē ar termostatisko vārstu palīdzību. Un maksā tik, cik patērēts."
Ko ietaupa, to atdod kredītam
Vislielākos izdevumus māju renovācijā prasa ārsienu un jumta pārsegumu siltināšana. Augustovā visas siltināšanas izmaksas sedz māju ekspluatācijas biedrība un iedzīvotāji.
"Ne jūs vien, arī citi mūsu viesi jautā – bet kur iedzīvotāji ņem naudu? Mēs atbildam – kas nespēj atlicināt no algas, ņem kredītu. Ar to naudu, ko ietaupa termiskās modernizācijas rezultātā, kārto bankas kredīta saistības. Siltināšanas izdevumi atmaksājas apmēram 13 gadu laikā. Pēc modernizācijas maksa par apkuri mums samazinās aptuveni par 28,7 procentiem. Iedzīvotāji par siltināšanu īpaši nav jāpārliecina – vislabākais pārliecinātājs ir apkures izdevumu ievērojamā samazināšanās," stāstīja K. Kožuhovskis.
Biedrība ar savām aktivitātēm, kuru vidū ir arī radiatoru skaita samazināšana kāpņu, veļas mazgāšanas un žāvēšanas telpās, krasi mainījusi iedzīvotāju priekšstatu par siltuma patēriņu. Viņi domā un rēķina, analizē un spriež. Siltumenerģijas ekonomija, kas ir biedrības galvenais mērķis, arī iedzīvotājiem kļuvusi ļoti svarīga, jo viņi redz, ka var ko grozīt savā un visas pilsētas labā.
Augustovas mērs K. Kožuhovskis un dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības valdes priekšsēdētājs Zdzislavs Šorcs laipni izrādīja vairākas renovētās mājas un arī tās, kurās notiek darbi. Pilnīgi jau nosiltinātas 46 mājas, pēdējā laikā gadā nosiltina septiņus dzīvojamos namus.
Interesanta skaitļu virkne: 1998. gadā biedrības namos maksājumu struktūrā centrālapkures izmaksas bijušas 72 procentu apmērā, 1999. gadā – 63 procentu, 2004. gadā – 52 procentu, 2006. gadā – 50 procentu apmērā. Par šo gadu rezultāti vēl neesot zināmi, taču esot skaidrs, ka, pirmkārt, apkurei patērētās siltumenerģijas patēriņa samazināšanās ļauj ietaupīt, otrkārt, cilvēki var atļauties vairāk ieguldīt remonta fondā. Citiem vārdiem – cilvēki arvien vairāk var uzlabot sava mājokļa apstākļus.
Biedrība nepārtraukti meklējot jaunus risinājumus arī turpmākai siltumenerģijas ekonomijai, pievērsīšoties arī saules bateriju izmantošanai daudzdzīvokļu māju apkurē.
"Termiskās modernizācijas darbi pozitīvi ietekmē ne tikai siltumenerģijas patēriņa samazināšanos, bet arī daudzdzīvokļu māju, veselu dzīvojamo rajonu un visas Augustovas pilsētas estētisko izskatu," savu stāstu turpināja pilsētas mērs. "Turklāt renovācijas un termiskās modernizācijas rezultātā dzīvokļi mājās kļūst dārgāki. Ja ģimene sadomā tikt pie personiskās mājas, dzīvokli var pārdot par daudz lielāku cenu."
Protams, Latvijas žurnālistus interesēja, vai Augustovas māju biedrībā ir komunālo maksājumu parādnieki un, ja ir, ko ar viņiem dara. Un kādā kārtībā izvēlas mājas renovēšanai.
Atbilde skanēja: "Jā, ir, bet nedaudz. Biedrības padome, kurā ir 15 cilvēki, parādnieku izsauc, notiek saruna. Ja iespējams, vienojamies, ka parādu maksās pa daļām. Ja nevar vienoties, cilvēku izslēdz no biedrības. Protams, nākas arī tiesāties. Kas attiecas uz māju izvēli – solidāri vienojas renovēt vispirms tās mājas, kurās ir vislielākie siltumenerģijas patēriņi."
Saimnieciskā varēšana ieceļ politikas saulītē
Izrādās, K. Kožuhovskis daudzus gadus bijis Augustovas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības valdes priekšsēdētājs. Tieši viņa saimnieciskā varēšana bijusi galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji viņu nesen ievēlējuši par pilsētas mēru.
Skatoties no šāda rakursa, vaicāju Eiropas uzņēmuma "Dalkia" pārstāvim Latvijā G. Kokorevičam, kāpēc Latvijā mēs tik ļoti atpaliekam māju siltināšanā un termiskajā modernizācijā.
"Domāju, ka Latvijā procesi ir pārāk politizēti. Ekonomika politiķus maz interesē, viņi aizņemti ar cīņu par savām un savas partijas interesēm. Kāpēc neviens skaļi nerunā, piemēram, par to, ka daudzi Latvijā arī turpmāk nevarēs pilnā apmērā nomaksāt komunālos maksājumus tikai tāpēc, ka nav valsts un iedzīvotāju izšķiršanās par māju siltināšanas nepieciešamību? Tā taču ir arvien lielāka iešana bedrē – siltuma tarifi ceļas, siltuma patēriņš nesamērīgi liels. Cilvēks nevar pat regulēt siltumu savā dzīvoklī, daudziem nākas to darīt ar atvērtu logu palīdzību. Renovācija taču nenozīmē tikai sienas, jumtu, renovācija ir arī siltummezgli, katras istabas radiators ar regulatoru un skaitītāju. Ar "Dalkia" atbalstu tas tiek darīts ne vien Polijā – arī Lietuvā un citās valstīs. Mums jāizkāpj no saviem zābakiem un jāpaskatās, kā cilvēki dzīvo pasaulē."
***
uzziņa
Polijas pilsētas Augustovas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrība
10 600 cilvēku, tas ir, 34 procenti no pilsētas iedzīvotāju kopskaita (30 500);
126 daudzdzīvokļu mājas ar 3700 dzīvokļiem, kuru kopējā platība – 187 435 kvadrātmetri, 15 pakalpojumu sniegšanas ēkas, kuru platība ir 10 076 kvadrātmetri, 270 garāžas ar 3512 kvadrātmetru platību;
no 126 mājām pilnīgi siltinātas jau 46, pārējām 80 ēkām – pagaidām tikai gala sienas;
32 mājām siltināti jumtu pārsegumi;
visās daudzdzīvokļu mājās ierīkoti automatizētie centrālapkures mezgli;
vidējā kvadrātmetra apkures cena 2006. gadā bija 1,83 zloti;
ja nebūtu veikta māju termiskā modernizācija, par kvadrātmetru šodien nāktos maksāt trīs zlotus.
Eiropā lielākā siltumapgādes uzņēmuma "Dalkia" pārstāvniecība palīdzēja Polijā iepazīties ar Augustovas pilsētas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības sasniegto mājokļu renovācijā.
Uzņēmums "Dalkia" šogad vairākām Latvijas pilsētām plāno piedāvāt iesaistīties energotaupības pasākumos, kas iedzīvotājiem ļautu būtiski samazināt maksājumus par siltumu. Vislabākās iespējas ir Valmierai, kur "Dalkia" šogad kļuvusi par siltumapgādes uzņēmuma "Valmieras enerģija" līdzīpašnieku. Valmierieši varētu būt vieni no pirmajiem, kam tiktu piedāvāta energotaupības programma.
Šāds piedāvājums ir laikā, kad Ministru kabineta sēdē pieņemts Ekonomikas ministrijas iesniegtais Latvijas energoefektivitātes rīcības plāna projekts 2008. – 2010. gadam. Projekta "Mājokļu energoauditi – 2008" ietvaros 23 Latvijas pilsētās 60 daudzdzīvokļu mājās auditori konstatējuši līdzīgas problēmas – nav siltinātas ēku gala sienas un fasādes, nav siltināti arī bēniņu un pagrabu pārsegumi, kāpņu telpās nevar regulēt siltuma padevi pēc vajadzības. Īsi sakot, ēku konstrukciju siltumtehniskā pretestība neatbilst Latvijā noteikto būvnormatīvu prasībām.
Zinot, kā palielinās apkures tarifi un cik smaga nasta ģimenēm ir maksa par dzīvokļu apkuri, gan valdībai, gan pašiem iedzīvotājiem būtu jāliek aiz auss šāda atziņa: ja veiktu visus ieteiktos dzīvojamo namu renovācijas pasākumus, iedzīvotāji izdevumus par siltumu varētu samazināt vidēji par 64 procentiem mēnesī.
Mums tas viss vēl priekšā. Tāpēc palūkosimies, ko jau paveikuši poļi Augustovā. Tā ir tūrisma pilsēta ar 30 500 iedzīvotājiem, lielākie rūpniecības uzņēmumi – tabakas fabrika, mēbeļu un laivu ražošanas uzņēmumi, celtniecības firmas. Pilsētas gada budžets, pārrēķinot mūsu naudā, aptuveni 14 miljoni latu.
Katram radiatoram – vārsts un skaitītājs
Jau pašā tikšanās sākumā Augustovas mērs Kazimežs Kožuhovskis mums pateica: "Mēs sapratām, ka mums kā patērētājiem enerģijas cenas nepārtraukti augs un mēs nevarēsim to nekādā veidā ietekmēt. Un ka vienīgais veids, kā iziet no apburtā loka, – darīt visu, lai varētu samazināt pērkamās enerģijas daudzumu."
Izrādās, no 1998. gada 1. janvāra Polijas enerģētikas tiesību aktu grozījumu rezultātā valsts budžets pārtraucis dotācijas, kas bijušas piešķirtas siltumenerģijas piegādei daudzdzīvokļu mājās. Nu visas enerģijas izmaksas nācies segt iedzīvotājiem. Tas skubinājis siltumenerģijas patēriņa samazināšanai veikt šādus darbus:
uzstādīt termostatiskos vārstus;
modernizēt siltummezglus;
siltināt ēku sienas;
siltināt jumtu pārsegumus;
nomainīt logus, balkonu un kāpņu telpu durvis.
Jau pirmajā gadā, izmantojot to, ka EKO fonds finansējis 60 procentus vārstu iegādes un montāžas izdevumu, Augustovas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības ēkās uzstādīti 13 600 termostatiskie vārsti. 40 procenti izdevumu segti no biedrības līdzekļiem. Ģimenēm sākusies jauna dzīve – tās savos dzīvokļos ar prieku varējušas sākt regulēt gaisa temperatūru pēc individuālajām vajadzībām.
"Agrāk apkures laikā pie mums bieži bija tā – vienos dzīvokļos bija pārāk karsti un tika vērti vaļā logi, tā aizlaižot vējā siltumu, otros cilvēki sala," skaidroja pilsētas galva. "Tagad katrā dzīvoklī un katrā istabā temperatūru pēc vajadzības regulē ar termostatisko vārstu palīdzību. Un maksā tik, cik patērēts."
Ko ietaupa, to atdod kredītam
Vislielākos izdevumus māju renovācijā prasa ārsienu un jumta pārsegumu siltināšana. Augustovā visas siltināšanas izmaksas sedz māju ekspluatācijas biedrība un iedzīvotāji.
"Ne jūs vien, arī citi mūsu viesi jautā – bet kur iedzīvotāji ņem naudu? Mēs atbildam – kas nespēj atlicināt no algas, ņem kredītu. Ar to naudu, ko ietaupa termiskās modernizācijas rezultātā, kārto bankas kredīta saistības. Siltināšanas izdevumi atmaksājas apmēram 13 gadu laikā. Pēc modernizācijas maksa par apkuri mums samazinās aptuveni par 28,7 procentiem. Iedzīvotāji par siltināšanu īpaši nav jāpārliecina – vislabākais pārliecinātājs ir apkures izdevumu ievērojamā samazināšanās," stāstīja K. Kožuhovskis.
Biedrība ar savām aktivitātēm, kuru vidū ir arī radiatoru skaita samazināšana kāpņu, veļas mazgāšanas un žāvēšanas telpās, krasi mainījusi iedzīvotāju priekšstatu par siltuma patēriņu. Viņi domā un rēķina, analizē un spriež. Siltumenerģijas ekonomija, kas ir biedrības galvenais mērķis, arī iedzīvotājiem kļuvusi ļoti svarīga, jo viņi redz, ka var ko grozīt savā un visas pilsētas labā.
Augustovas mērs K. Kožuhovskis un dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības valdes priekšsēdētājs Zdzislavs Šorcs laipni izrādīja vairākas renovētās mājas un arī tās, kurās notiek darbi. Pilnīgi jau nosiltinātas 46 mājas, pēdējā laikā gadā nosiltina septiņus dzīvojamos namus.
Interesanta skaitļu virkne: 1998. gadā biedrības namos maksājumu struktūrā centrālapkures izmaksas bijušas 72 procentu apmērā, 1999. gadā – 63 procentu, 2004. gadā – 52 procentu, 2006. gadā – 50 procentu apmērā. Par šo gadu rezultāti vēl neesot zināmi, taču esot skaidrs, ka, pirmkārt, apkurei patērētās siltumenerģijas patēriņa samazināšanās ļauj ietaupīt, otrkārt, cilvēki var atļauties vairāk ieguldīt remonta fondā. Citiem vārdiem – cilvēki arvien vairāk var uzlabot sava mājokļa apstākļus.
Biedrība nepārtraukti meklējot jaunus risinājumus arī turpmākai siltumenerģijas ekonomijai, pievērsīšoties arī saules bateriju izmantošanai daudzdzīvokļu māju apkurē.
"Termiskās modernizācijas darbi pozitīvi ietekmē ne tikai siltumenerģijas patēriņa samazināšanos, bet arī daudzdzīvokļu māju, veselu dzīvojamo rajonu un visas Augustovas pilsētas estētisko izskatu," savu stāstu turpināja pilsētas mērs. "Turklāt renovācijas un termiskās modernizācijas rezultātā dzīvokļi mājās kļūst dārgāki. Ja ģimene sadomā tikt pie personiskās mājas, dzīvokli var pārdot par daudz lielāku cenu."
Protams, Latvijas žurnālistus interesēja, vai Augustovas māju biedrībā ir komunālo maksājumu parādnieki un, ja ir, ko ar viņiem dara. Un kādā kārtībā izvēlas mājas renovēšanai.
Atbilde skanēja: "Jā, ir, bet nedaudz. Biedrības padome, kurā ir 15 cilvēki, parādnieku izsauc, notiek saruna. Ja iespējams, vienojamies, ka parādu maksās pa daļām. Ja nevar vienoties, cilvēku izslēdz no biedrības. Protams, nākas arī tiesāties. Kas attiecas uz māju izvēli – solidāri vienojas renovēt vispirms tās mājas, kurās ir vislielākie siltumenerģijas patēriņi."
Saimnieciskā varēšana ieceļ politikas saulītē
Izrādās, K. Kožuhovskis daudzus gadus bijis Augustovas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrības valdes priekšsēdētājs. Tieši viņa saimnieciskā varēšana bijusi galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji viņu nesen ievēlējuši par pilsētas mēru.
Skatoties no šāda rakursa, vaicāju Eiropas uzņēmuma "Dalkia" pārstāvim Latvijā G. Kokorevičam, kāpēc Latvijā mēs tik ļoti atpaliekam māju siltināšanā un termiskajā modernizācijā.
"Domāju, ka Latvijā procesi ir pārāk politizēti. Ekonomika politiķus maz interesē, viņi aizņemti ar cīņu par savām un savas partijas interesēm. Kāpēc neviens skaļi nerunā, piemēram, par to, ka daudzi Latvijā arī turpmāk nevarēs pilnā apmērā nomaksāt komunālos maksājumus tikai tāpēc, ka nav valsts un iedzīvotāju izšķiršanās par māju siltināšanas nepieciešamību? Tā taču ir arvien lielāka iešana bedrē – siltuma tarifi ceļas, siltuma patēriņš nesamērīgi liels. Cilvēks nevar pat regulēt siltumu savā dzīvoklī, daudziem nākas to darīt ar atvērtu logu palīdzību. Renovācija taču nenozīmē tikai sienas, jumtu, renovācija ir arī siltummezgli, katras istabas radiators ar regulatoru un skaitītāju. Ar "Dalkia" atbalstu tas tiek darīts ne vien Polijā – arī Lietuvā un citās valstīs. Mums jāizkāpj no saviem zābakiem un jāpaskatās, kā cilvēki dzīvo pasaulē."
***
uzziņa
Polijas pilsētas Augustovas dzīvojamo māju ekspluatācijas biedrība
10 600 cilvēku, tas ir, 34 procenti no pilsētas iedzīvotāju kopskaita (30 500);
126 daudzdzīvokļu mājas ar 3700 dzīvokļiem, kuru kopējā platība – 187 435 kvadrātmetri, 15 pakalpojumu sniegšanas ēkas, kuru platība ir 10 076 kvadrātmetri, 270 garāžas ar 3512 kvadrātmetru platību;
no 126 mājām pilnīgi siltinātas jau 46, pārējām 80 ēkām – pagaidām tikai gala sienas;
32 mājām siltināti jumtu pārsegumi;
visās daudzdzīvokļu mājās ierīkoti automatizētie centrālapkures mezgli;
vidējā kvadrātmetra apkures cena 2006. gadā bija 1,83 zloti;
ja nebūtu veikta māju termiskā modernizācija, par kvadrātmetru šodien nāktos maksāt trīs zlotus.
