Polija no jaunās Baltijas AES vēlas saņemt 1000 MW enerģijas
Foto: Polija no jaunās Baltijas AES vēlas saņemt 1000 MW enerģijas
Polija joprojām ir ieinteresēta piedalīties gan Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībā Lietuvā, gan abas valstis savienojoša energotilta būvē, bet neatkāpjas no prasības saņemt vismaz 1000 megavatus jaunās spēkstacijas saražotās enerģijas, ziņo ELTA.
Polija joprojām ir ieinteresēta piedalīties gan Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecībā Lietuvā, gan abas valstis savienojoša energotilta būvē, bet neatkāpjas no prasības saņemt vismaz 1000 megavatus jaunās spēkstacijas saražotās enerģijas, ziņo ELTA.
Šādu nostādni trešdien Varšavā Lietuvas premjerministram Andrjum Kubiļum apliecinājis Polijas valdības vadītājs Donalds Tusks.
Tādu prasību Varšava tika izvirzījusi jau agrāk, un iepriekšējās Lietuvas valdības premjers Ģedimins Ķirķils augustā solīja, ka Polija prasīto saņems, bet vienīgi tad, kad būs izbūvēts abu energosistēmu starpsavienojums. Pēc viņa teiktā, Polijai no jaunās AES pienāksies 1000 megavati, Lietuvai - tikpat, bet Latvijai un Igaunijai - pa 500 megavatiem.
Pērn veiktais ekspertu pētījums par jaunās Baltijas valstu un Polijas kopīgās AES ietekmi uz vidi paredz, ka spēkstacijas maksimālā jauda var sasniegt 3200-3400 megavatus atkarībā no izraudzītā dzesēšanas veida, atgādina Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Saskaņā ar AES būvei izveidotās Lietuvas nacionālās investīciju kompānijas "LEO LT" stratēģiju Lietuva jaunajā spēkstacijā pati savām vajadzībām rezervē 1300 megavatus jaudas un vismaz 34% AES akciju.
Savukārt kompānijas "Lietuvos energija" izstrādātajos elektrotīklu tehniskajos noteikumos norādīts, ka pirmā reaktora maksimālā jauda var sasniegt 1300 megavatus.
Šā reaktora būve varētu ilgt līdz 2018.gadam. Kā atzīst "LEO LT" vadība, vēl pāragri runāt par to, vai un kad tiks celts arī otrais reaktors.
Šādu nostādni trešdien Varšavā Lietuvas premjerministram Andrjum Kubiļum apliecinājis Polijas valdības vadītājs Donalds Tusks.
Tādu prasību Varšava tika izvirzījusi jau agrāk, un iepriekšējās Lietuvas valdības premjers Ģedimins Ķirķils augustā solīja, ka Polija prasīto saņems, bet vienīgi tad, kad būs izbūvēts abu energosistēmu starpsavienojums. Pēc viņa teiktā, Polijai no jaunās AES pienāksies 1000 megavati, Lietuvai - tikpat, bet Latvijai un Igaunijai - pa 500 megavatiem.
Pērn veiktais ekspertu pētījums par jaunās Baltijas valstu un Polijas kopīgās AES ietekmi uz vidi paredz, ka spēkstacijas maksimālā jauda var sasniegt 3200-3400 megavatus atkarībā no izraudzītā dzesēšanas veida, atgādina Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls "lrt.lt".
Saskaņā ar AES būvei izveidotās Lietuvas nacionālās investīciju kompānijas "LEO LT" stratēģiju Lietuva jaunajā spēkstacijā pati savām vajadzībām rezervē 1300 megavatus jaudas un vismaz 34% AES akciju.
Savukārt kompānijas "Lietuvos energija" izstrādātajos elektrotīklu tehniskajos noteikumos norādīts, ka pirmā reaktora maksimālā jauda var sasniegt 1300 megavatus.
Šā reaktora būve varētu ilgt līdz 2018.gadam. Kā atzīst "LEO LT" vadība, vēl pāragri runāt par to, vai un kad tiks celts arī otrais reaktors.
