Polikarbonāts, gandrīz kā stikls

Foto: Polikarbonāts, gandrīz kā stikls; autors: Polikarbonāts, gandrīz kā stikls

Polikarbonāta plāksnes vizuāli ir līdzīgas stiklam, tomēr tās nevar uzskatīt par stikla atdarinājumu. Šis plastikāts, tāpat kā stikls, ir caurspīdīgs, taču tam nepiemīt otra stiklam raksturīgā īpašība – plīšana, un tas paplašina polikarbonāta plākšņu izmantošanas iespējas gan būvniecībā, gan interjera dizainā un citās dzīves jomās.
Daudzās situācijās polikarbonāts ir pat pārāks par stiklu, un tā izmantošanas iespējas aizvien paplašinās. Tomēr tam ir arī trūkumi, kuru dēļ pilnībā aizstāt stiklu polikarbonāts nespēj.

Polikarbonāta plākšņu priekšrocības salīdzinājumā ar stikla konstrukcijām:

triecienizturība;
segums pielāgojas zemes sasalšanas un atkušanas radītām karkasa deformācijām un to dēļ nevar tikt saplēsts;
laba siltumizolācijas spēja;
ilgmūžība;
neliels svars (kvadrātmetrs 6 mm biezas plāksnes sver 1,3 kg);
iespēja veidot liektas virsmas.

Trūkumi:
salīdzinoši dārgāks segums;
nav ideāli līdzena virsma, tāpēc var uzkrāties putekļi un nobiras;
virsmu var bojāt ar cietiem priekšmetiem.

Polikarbonāta plāksnes priekšrocības salīdzinājumā ar stiklu rada ne tikai izejmateriāls, bet arī plākšņu īpašā, dobā struktūra – tās ir kā šūnas ar šķērssieniņām, taču tā nav hermētiski noslēgta – abos galos dobie veidojumi ir atvērti. Plāksnēm var būt viena vai vairākas šūnu kārtas – no to skaita atkarīgas plākšņu izmantošanas iespējas. Plānās (vienas kārtas) plāksnes izmanto interjerā, kā arī liektām konstrukcijām. Biezākās plāksnes izmanto stiklojumiem un visur citur, kur nepieciešama augstāka siltuma un skaņas izolācija.

Polikarbonāta plāksnes izgatavo dažādos toņos un arī bezkrāsainas. Tonētājām plāksnēm ir salīdzinoši mazāka gaismas caurlaidības spēja, tāpēc to izmanto, lai mazinātu apgaismojuma intensitāti telpā. Caurspīdīgās jeb bezkrāsainās plāksnes bieži izmanto siltumnīcu un ziemasdārzu segumiem, interjerā – virsgaismām, durvju stiklojumam.
Taču arī bezkrāsainajam polikarbonātam caurredzamība (spēja skaidri atšķirt priekšmetus, kas atrodas aiz šī materiāla) ir ievērojami vājāka nekā stiklam, jo traucē šķērssieniņas – atveids ir izplūdis, neskaidrs. Šo īpašību izmanto interjerā, veidojot telpu norobežojošas konstrukcijas, piemēram, logu stiklojumam vannasistabā, aizslietņu veidošanai birojos, lai nodalītu atsevišķas darba vietas.

Atšķirībā no parastas plastmasas, polikarbonāts saulē nedzeltē, tas aiztur ultravioleto starojumu. Tas ir izturīgāks pret triecieniem nekā stikls un ar divreiz labāku siltumizolācijas spēju. Salīdzinājumā ar citu populāru siltumnīcu seguma materiālu - tas ir vizuāli pievilcīgāks, turklāt ilgmūžīgāks, un šo visu īpašību kopums padara to par īpaši perspektīvu materiālu siltumnīcām un ziemasdārziem.

Polikarbonāts ir samērā ugunsdrošs materiāls (nav ātri uzliesmojošs), tāpēc to atļauts izmantot dzīvojamās ēkās. Plāksnes virsma ir gluda un samērā mīksta – tas jāņem vērā, izmantojot polikarbonāta plāksnes interjerā. Berzt polikarbonāta plāksnes ar asām sukām un abrazīviem tīrīšanas līdzekļiem nedrīkst – virsma tiks saskrambāta. Parasti netīrumus izdodas notīrīt ar ūdeni un švammi, āra vidē - ar ūdens strūklu.

Kaut arī polikarbonāta plāksnes materiāls ir gandrīz sešreiz vieglāks par stiklu, tas ir izturīgs, spēj noturēt Latvijas apstākļiem raksturīga biezuma sniega slāni, tāpēc to var izmantot nojumēm, lapenēm, jumtiņiem virs ieejas durvīm.
Der zināt, ka temperatūru svārstību iespaidā nedaudz mainās polikarbonāta plāksnes izmēri. Lai konstrukcijā nerastos defekti, gar malām un savienojumu vietās jāatstāj 5-7 mm sprauga (lai materiāls var "staigāt").

Gan interjerā, gan būvniecībā nozīmīga vēl viena polikarbonāta īpašība, kas nepiemīt stiklam – šīs plāksnes var liekt. Liekšanas virzienam jāsakrīt ar šķērssieniņu garenvirzienu – ja liec pretēji tām, plāksne lūst.

Montāžas specifika
Polikarbonāta plākšņu montāža ir salīdzinoši vienkārša, jo tās neplīst. Tās var griezt, zāģēt, tajās var skrūvēt skrūves (ieteicams vispirms izurbt plāksnē caurumiņu). Liekot plāksnes jumtā, latojumam jābūt ūdens tecēšanas virzienā. Vēlams vismaz 6 grādu jumta slīpums. Plāksnes var stiprināt uz koka vai metāla karkasa vai arī izmantot gatavas stiprinājumu sistēmas. Jebkurā variantā savienojumi no augšas ir jānosedz ar alumīnija virsprofilu vai citu atbilstošu materiālu.
Montējot ir svarīgi ievērot atzīmes uz aizsargplēves, lai uzklātu plāksnes ar pareizo pusi uz augšu. Plēve jānoņem uzreiz pēc plākšņu piestiprināšanas.