Politiski "šūpo" Kurzemes ogļu stacijas būves projektu
Foto: Politiski "šūpo" Kurzemes ogļu stacijas būves projektu
Ekonomikas ministra Kaspara Gerharda braucienam uz Liepāju 9. aprīlī būs jāparāda, ka Ivara Godmaņa valdība turpina strādāt pie ogļu elektrostacijas projekta, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Ekonomikas ministra Kaspara Gerharda braucienam uz Liepāju 9. aprīlī būs jāparāda, ka Ivara Godmaņa valdība turpina strādāt pie ogļu elektrostacijas projekta.
Domstarpības par Latvijas elektroapgādes variantiem ir vēl viena plaisa Ivara Godmaņa valdībā. Šoreiz ķildojas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Tautas partija. TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle publiski ceļ trauksmi, ka valdības 12. marta lēmuma mīkstināšana attiecībā uz ogļu stacijas projekta virzību nozīmējot vispār izjaukt cietā kurināmā elektrostacijas projektu. Tādā gadījumā palielinātos Latvijas atkarība no Krievijas gāzes piegādēm, bet šādu pavērsienu R. Zīle jau saista ar I. Godmaņa "valdības stabilitātes" izmaiņām, t.i., ar šķelšanos.
R. Zīle atsaucas uz Tautas partiju pārstāvošā finanšu ministra Ata Slaktera panāktajiem grozījumiem 12. marta lēmuma apstiprinātajā tekstā. Tajā pašā laikā Tautas partijas "ierindas biedrs" Andris Šķēle izmantoja iepēju dot publisku padomu, ka Latvijai vajagot pievērsties kūdras dedzināšanai. Pret šādu A. Šķēles ideju tūlīt iebilda vides aizsardzības speciālisti. Viņu izteikumi šķiet pamatoti, jo kūdras dedzināšana Latvijā tika izmēģināta un pārtraukta jau padomju laikā ekoloģisku apsvērumu dēļ.
Pēc I. Godmaņa preses pārtāvja Zigurda Vaikuļa teiktā, 12. marta lēmuma precizējumi esot tīri redakcionāli un atteikšanos no ogļu elektrostacijas projekta nenozīmējot. TB/LNNK pārstāvošā ekonomikas ministra Kaspara Gerharda vizīte ir vismaz simbolisks atbalsts ogļu elektrostacijas būvniecībai Liepājā.
Domstarpības par Latvijas elektroapgādes variantiem ir vēl viena plaisa Ivara Godmaņa valdībā. Šoreiz ķildojas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Tautas partija. TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle publiski ceļ trauksmi, ka valdības 12. marta lēmuma mīkstināšana attiecībā uz ogļu stacijas projekta virzību nozīmējot vispār izjaukt cietā kurināmā elektrostacijas projektu. Tādā gadījumā palielinātos Latvijas atkarība no Krievijas gāzes piegādēm, bet šādu pavērsienu R. Zīle jau saista ar I. Godmaņa "valdības stabilitātes" izmaiņām, t.i., ar šķelšanos.
R. Zīle atsaucas uz Tautas partiju pārstāvošā finanšu ministra Ata Slaktera panāktajiem grozījumiem 12. marta lēmuma apstiprinātajā tekstā. Tajā pašā laikā Tautas partijas "ierindas biedrs" Andris Šķēle izmantoja iepēju dot publisku padomu, ka Latvijai vajagot pievērsties kūdras dedzināšanai. Pret šādu A. Šķēles ideju tūlīt iebilda vides aizsardzības speciālisti. Viņu izteikumi šķiet pamatoti, jo kūdras dedzināšana Latvijā tika izmēģināta un pārtraukta jau padomju laikā ekoloģisku apsvērumu dēļ.
Pēc I. Godmaņa preses pārtāvja Zigurda Vaikuļa teiktā, 12. marta lēmuma precizējumi esot tīri redakcionāli un atteikšanos no ogļu elektrostacijas projekta nenozīmējot. TB/LNNK pārstāvošā ekonomikas ministra Kaspara Gerharda vizīte ir vismaz simbolisks atbalsts ogļu elektrostacijas būvniecībai Liepājā.
