Portovaja līcī krastā izvelk pirmo "Nord Stream" gāzes vada līniju. Nozīmīgs etaps gāzes vada būvniecībā Krievijas krasta zonā

Foto: Portovaja līcī krastā izvelk pirmo "Nord Stream" gāzes vada līniju. Nozīmīgs etaps gāzes vada būvniecībā Krievijas krasta zonā; autors: Portovaja līcī krastā izvelk pirmo "Nord Stream" gāzes vada līniju. Nozīmīgs etaps gāzes vada būvniecībā Krievijas krasta zonā

Portovaja līcis, Viborgas rajons, Krievija, 2010. gada 28. jūlijs. "Nord Stream" gāzes vada būvniecība Krievijas krasta zonā ir sasniegusi nozīmīgu etapu – pirmais no diviem cauruļvadiem no jūras izvilkts Krievijas krastā. Šī cauruļvada līnija krastā vilkta no ieguldīšanas kuģa "Castoro Sei", kurš pietauvots aptuveni 1 km attālumā no krasta līnijas. Pēc aptuveni nedēļas krastā tiks izvilkta arī otrā līnija. Šobrīd tiek attīstīta 1,5 km gara sauszemes cauruļvada posma būvniecība un krasta zonas aprīkojuma uzstādīšana.

"Castoro Sei" kuģa metināšanas nodalījumā divas 12 metrus garas un aptuvenu 24 tonnu smagas caurules tiek sametinātas dubultsavienojumā, veidojot cauruļvada līniju, kas ar enkuru vinčas un ievilkšanas troses (121 mm diametrā) palīdzību tiek izvilkta krastā. Cauruļvads tiek guldīts iepriekš izraktajās tranšejās un nosegts ar no tām izbagarēto zemi, kas pasargās "Nord Stream" cauruļvadu no ārējās iedarbības, tai skaitā arī no ledus, straumēm un viļņiem. Lai pasargātu ekskavāciju un ierobežotu nogulšņu izplatīšanos, cauruļvada krasta zonas maršruta abās pusēs ir izveidots pagaidu uzbērums.

Portovaja līcis netālu no Viborgas ir "Nord Stream" cauruļvada sākuma punkts maršrutam caur Baltijas jūru, kurā tas tiks savienots ar Krievijas gāzes transportēšanas sistēmas krasta cauruļvadu Grjazoveca-Viborga. "Nord Stream" cauruļvadā gāze tiks padota no Portovaja kompresoru stacijas, kas atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā no krasta. Gan cauruļvads Grjazoveca-Viborga, gan Portovaja kompresoru stacija atrodas būvniecības stadijā; tās pārvaldīs kompānija Gazprom.

"Nord Stream" cauruļvada ieguldīšanu 2010. gada aprīlī uzsāka kuģis "Castoro Sei". Pirms ierašanās Portovaja līcī kuģis ieguldīja ap 230 kilometriem cauruļvada Zviedrijas un Somijas ūdeņos. Pēc cauruļvada līnijas izvilkšanas krastā un 7,5 km gara posma ieguldīšanas Krievijas ūdeņos "Castoro Sei" atsāks darbu Somijas ūdeņos, bet cauruļvada ieguldīšanu Krievijas ūdeņos turpinās kuģis "Solitaire". Cauruļvada izvilkšanu Vācijas krasta zonā kuģis "Castoro Dieci" pabeidza šī gada 16. jūlijā. "Nord Stream" gāzes vada būvniecības grafiks tika izveidots, ņemot vērā apkārtējās vides ierobežojumus, kā arī pēc iespējas produktīvāk izmantojot būvniecības jaudas.

"Nord Stream" ir dabas gāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. 2007. gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 312 miljardi kubikmetru, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam Eiropas gāzes imports pieaugs vēl par 200 miljardiem un sasniegs 516 miljardus kubikmetru gadā (avots: IEA, World Energy Outlook, 2009). "Nord Stream" nodrošinās aptuveni 25 procentus no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.

Nord Stream AG pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā 2011.gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 km garš un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja 55 miljardi kubikmetru gadā tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads.

"Nord Stream AG" ir starptautisks Šveicē reģistrēts kopuzņēmums, kas izveidots ar mērķi plānot, būvēt un apsaimniekot jauno gāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru. Krievijas uzņēmuma "Gazprom" šajā kopuzņēmumā pieder 51% akciju, bet Vācijas uzņēmumiem "BASF/Wintershall Holding AG" un "E.ON Ruhrgas AG" pa 20% akciju katram. Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" pieder 9% akciju.

"Nord Stream" ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas Enerģētikas tīkla (TEN-E) programmas pamatnostādnēs. 2006. gadā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas Padome norādīja, ka Nord Stream ir "Eiropas interesēm nozīmīgs projekts". Līdz ar to "Nord Stream" ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem projektiem, lai nodrošinātu Eiropas enerģijas infrastruktūras vajadzības.

"Nord Stream" būvniecība ir uzsākta 2010.gada aprīlī, pēc detalizētu apkārtējās vides pētījumu un Ieteikmes uz vidi novērtējumu (IVN) veikšanas visā cauruļvada maršruta garumā. Projekta laikā izmantos 3 cauruļvadu ieguldīšanas kuģus: Castoro 6 veiks lielāko daļu zemūdens būvniecības. Vācijas ūdeņos, abu cauruļvadu krasta nostiprinājumu izbūvi veiks Castoro Dieci 2010.gada otrajā pusgadā. Somu jūras līcī izmantos Allsea Solitaire. Pirmā cauruļvada darbību ir plānots uzsākt 2011.gadā un otrā cauruļvada – 2012.gadā.