Prasa valsts investīcijas Daugavas Ziemeļu šķērsojumam un Dienvidu tilta būvniecībai
Rīgas dome Satiksmes ministrijā iesniegusi Rīgas reģiona attīstības aģentūras sagatavotos projektu pieteikumus valsts investīciju programmai 2004.-2008.gadam - Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un Daugavas Dienvidu tilta būvniecībai, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa.
Rīgas dome Satiksmes ministrijā iesniegusi Rīgas reģiona attīstības aģentūras sagatavotos projektu pieteikumus valsts investīciju programmai 2004.-2008.gadam - Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un Daugavas Dienvidu tilta būvniecībai, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa.
Pieteikumā norādīts, ka Rīgas tiltu caurlaides spēja jau 1997.gadā tika novērtēta kā praktiski izmantota. Vidējais Daugavas šķērsošanas laiks maksimuma stundās aizņem pat līdz 24 minūtēm.
Tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam satiksmes intensitāte pieaugs par 50% vieglajām un par vairāk nekā 100% - kravas automašīnām.
Ja ceļu tīkla caurlaides spēja netiks palielināta, sagaidāms, ka satiksmes apjoms pa Vanšu, Akmens un Salu tiltiem pieaugs attiecīgi par 22%, 31% un 80%.
Ziemeļu šķērsojuma būvniecība tiek plānota 2005.-2006.gadam. Pievadceļu krustojumu ar Daugavgrīvas ielu un ar Ganību dambi paredzēts uzbūvēt 2006.gadā. Savukārt pieslēgumu Austrumu maģistrālei un no Daugavgrīvas ielas līdz Kurzemes prospektam - no 2007.gada līdz 2008.gadam. Šajā pašā laikā iecerēta rietumu pievadtiltu un pievadceļu būvniecība.
Ziemeļu šķērsojumam nepieciešami Ls 132 904 000, no kuriem 80% jeb Ls 106 323 000 varētu būt Eiropas Savienības (ES) dažādu fondu finansējums, 10% jeb Ls 13 290 000 - Rīgas domes un vēl tikpat - valsts budžeta finansējums.
Savukārt Dienvidu tilta projektēšana un šķērsojuma būvniecība tiek plānota 2004.gadā. Estakādes būvniecība pāri Krasta un Maskavas ielām iecerēta 2005.gadā, bet estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī un Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija - 2006.gadā. Bauskas ielas posmu līdz Vienības gatvei un estakādi krustojumā ar Ziepniekkalna ielu plānots uzbūvēt 2007.gadā.
Dienvidu tilta būvniecība varētu izmaksāt Ls 129 800 000. 50% jeb 64,7 miljonus latu varētu apmaksāt Rīgas dome, 40% jeb 52,8 miljonus latu iecerēts saņemt no ES, bet 10% vai 13 miljoni latu varētu būt līdzfinansējums no valsts budžeta.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Pieteikumā norādīts, ka Rīgas tiltu caurlaides spēja jau 1997.gadā tika novērtēta kā praktiski izmantota. Vidējais Daugavas šķērsošanas laiks maksimuma stundās aizņem pat līdz 24 minūtēm.
Tiek prognozēts, ka līdz 2030.gadam satiksmes intensitāte pieaugs par 50% vieglajām un par vairāk nekā 100% - kravas automašīnām.
Ja ceļu tīkla caurlaides spēja netiks palielināta, sagaidāms, ka satiksmes apjoms pa Vanšu, Akmens un Salu tiltiem pieaugs attiecīgi par 22%, 31% un 80%.
Ziemeļu šķērsojuma būvniecība tiek plānota 2005.-2006.gadam. Pievadceļu krustojumu ar Daugavgrīvas ielu un ar Ganību dambi paredzēts uzbūvēt 2006.gadā. Savukārt pieslēgumu Austrumu maģistrālei un no Daugavgrīvas ielas līdz Kurzemes prospektam - no 2007.gada līdz 2008.gadam. Šajā pašā laikā iecerēta rietumu pievadtiltu un pievadceļu būvniecība.
Ziemeļu šķērsojumam nepieciešami Ls 132 904 000, no kuriem 80% jeb Ls 106 323 000 varētu būt Eiropas Savienības (ES) dažādu fondu finansējums, 10% jeb Ls 13 290 000 - Rīgas domes un vēl tikpat - valsts budžeta finansējums.
Savukārt Dienvidu tilta projektēšana un šķērsojuma būvniecība tiek plānota 2004.gadā. Estakādes būvniecība pāri Krasta un Maskavas ielām iecerēta 2005.gadā, bet estakādes būvniecība Slāvu rotācijas aplī un Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukcija - 2006.gadā. Bauskas ielas posmu līdz Vienības gatvei un estakādi krustojumā ar Ziepniekkalna ielu plānots uzbūvēt 2007.gadā.
Dienvidu tilta būvniecība varētu izmaksāt Ls 129 800 000. 50% jeb 64,7 miljonus latu varētu apmaksāt Rīgas dome, 40% jeb 52,8 miljonus latu iecerēts saņemt no ES, bet 10% vai 13 miljoni latu varētu būt līdzfinansējums no valsts budžeta.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA