Prasīs naudu Saeimai Nacionālā teātra pabeigšanai
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs šodien pēcpusdienā plkst.16 iecerējis tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, lai iesniegtu vēstuli ar lūgumu deputātiem, lemjot par valsts budžetu paredzēt naudu Nacionālā teātra rekonstrukcijas pabeigšanai.
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs šodien pēcpusdienā plkst.16 iecerējis tikties ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, lai iesniegtu vēstuli ar lūgumu deputātiem, lemjot par valsts budžetu paredzēt naudu Nacionālā teātra rekonstrukcijas pabeigšanai.
Vēstule adresēta Ūdrei, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Baiba Brigmanei un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam.
Vēstulē norādīts, ka Rīgas dome pērn teātra rekonstrukcijai piešķīrusi 3,4 miljonu latu, bet šā gada budžetā papildus piešķirti vēl 1,5 miljoni latu.
Atbilstoši Finanšu ministrijas norādījumiem samazinot Rīgas domes budžeta izdevumus, Nacionālā teātra ēkas atjaunošanai nauda atstāta iepriekš plānotajā apjomā. Pieņemot šādu lēmumu, Rīgas domes deputāti atzinuši Nacionālā teātra nozīmīgo lomu latviešu kultūrā, gan arī ēkas īpašo vietu valsts vēsturē - šeit 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika.
"Diemžēl ar pārsteigumu un sarūgtinājumu nākas konstatēt, ka valsts budžeta projektā, kas iesniegts izskatīšanai Saeimā, nav plānoti līdzekļi teātra tehnoloģisko iekārtu iegādei 2,6 miljonu latu apjomā, kā iepriekš Rīgas domei solīja Kultūras ministrija," teikts vēstulē.
Bez šo tehnoloģiju un aprīkojuma - skatuves ripas ar kustīgiem podestiem, orķestra bedres kustīgās grīdas, programmējamas vadības sistēmas, tehniskā personāla mobilā lifta, karuseļveida dekorāciju lifta, skatuves ugunsdrošā un galvenā aizkara, metālapstrādes, galdniecības un audumu krāsošanas darbnīcu aprīkojuma u.c. savlaicīgas iegādes neesot iespējama Nacionālā teātra ēkas nodošana ekspluatācijā iepriekš plānotajā laikā.
Nacionālā teātra ēka ir Rīgas domes īpašums, savukārt Nacionālais teātris, kas to izmanto, ir Kultūras ministrijas pārziņā, tāpēc valsts līdzdalība Nacionālā teātra ēkas atjaunošanā esot pamatota.
Nesaņemot solīto valsts atbalstu, domei nāksies vai nu iekonservēt uzsāktos rekonstrukcijas darbus, tādējādi neturot doto vārdu, vai arī palielināt budžeta deficītu, ko kritiski vērtē Finanšu ministrija. Tādēļ Saeimas deputāti tiek lūgti valsts budžetā iekļaut nepieciešamo finansējumu Nacionālā teātra atjaunošanai.
Arī Latvijas Nacionālā teātra direktors Ivars Rudzītis ir sagatavojis vēstuli Saeimai, kurā uzsver Nacionālā teātra ēkas nozīmi, atgādina, ka nams pirmo reizi tiek rekonstruēts tikai tagad - simt gadus pēc tā celšanas un tas tiek darīts par Rīgas iedzīvotāju līdzekļiem.
Arī Rudzītis norāda, ka kultūras ministre Rībena vairākkārt solījusi savu atbalstu Nacionālā teātra rekonstrukcijas pabeigšanai. Turklāt Kultūras ministrija lūgusi iekļaut skatuves tehnoloģijām nepieciešamos 2,6 miljonus latu Valsts investīciju programmā.
"Laikam taču gan Rīgai, gan visai valstij tik nozīmīgā ēka tika uzskatīta par nevērtīgu, par tādu, kas svītrojama bez liekām diskusijām, jo Saeimā iesniegtajā budžetā līdzekļi teātra skatuves tehnoloģijām nav iekļauti," rakstīts šajā vēstulē.
Rudzītis norāda, ka teātris, kuram nepieciešami ieguldījumi, ir valsts kultūras iestāde un arī valstij par to jārūpējas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Viņš aicina Saeimas deputātus netaupīt uz "nogurušo iedzīvotāju" rēķina, kuri vēlas ne tikai dot valstij savu darbu, bet arī baudīt kultūru un atpūsties.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
Vēstule adresēta Ūdrei, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājai Baiba Brigmanei un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Jānim Strazdiņam.
Vēstulē norādīts, ka Rīgas dome pērn teātra rekonstrukcijai piešķīrusi 3,4 miljonu latu, bet šā gada budžetā papildus piešķirti vēl 1,5 miljoni latu.
Atbilstoši Finanšu ministrijas norādījumiem samazinot Rīgas domes budžeta izdevumus, Nacionālā teātra ēkas atjaunošanai nauda atstāta iepriekš plānotajā apjomā. Pieņemot šādu lēmumu, Rīgas domes deputāti atzinuši Nacionālā teātra nozīmīgo lomu latviešu kultūrā, gan arī ēkas īpašo vietu valsts vēsturē - šeit 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika.
"Diemžēl ar pārsteigumu un sarūgtinājumu nākas konstatēt, ka valsts budžeta projektā, kas iesniegts izskatīšanai Saeimā, nav plānoti līdzekļi teātra tehnoloģisko iekārtu iegādei 2,6 miljonu latu apjomā, kā iepriekš Rīgas domei solīja Kultūras ministrija," teikts vēstulē.
Bez šo tehnoloģiju un aprīkojuma - skatuves ripas ar kustīgiem podestiem, orķestra bedres kustīgās grīdas, programmējamas vadības sistēmas, tehniskā personāla mobilā lifta, karuseļveida dekorāciju lifta, skatuves ugunsdrošā un galvenā aizkara, metālapstrādes, galdniecības un audumu krāsošanas darbnīcu aprīkojuma u.c. savlaicīgas iegādes neesot iespējama Nacionālā teātra ēkas nodošana ekspluatācijā iepriekš plānotajā laikā.
Nacionālā teātra ēka ir Rīgas domes īpašums, savukārt Nacionālais teātris, kas to izmanto, ir Kultūras ministrijas pārziņā, tāpēc valsts līdzdalība Nacionālā teātra ēkas atjaunošanā esot pamatota.
Nesaņemot solīto valsts atbalstu, domei nāksies vai nu iekonservēt uzsāktos rekonstrukcijas darbus, tādējādi neturot doto vārdu, vai arī palielināt budžeta deficītu, ko kritiski vērtē Finanšu ministrija. Tādēļ Saeimas deputāti tiek lūgti valsts budžetā iekļaut nepieciešamo finansējumu Nacionālā teātra atjaunošanai.
Arī Latvijas Nacionālā teātra direktors Ivars Rudzītis ir sagatavojis vēstuli Saeimai, kurā uzsver Nacionālā teātra ēkas nozīmi, atgādina, ka nams pirmo reizi tiek rekonstruēts tikai tagad - simt gadus pēc tā celšanas un tas tiek darīts par Rīgas iedzīvotāju līdzekļiem.
Arī Rudzītis norāda, ka kultūras ministre Rībena vairākkārt solījusi savu atbalstu Nacionālā teātra rekonstrukcijas pabeigšanai. Turklāt Kultūras ministrija lūgusi iekļaut skatuves tehnoloģijām nepieciešamos 2,6 miljonus latu Valsts investīciju programmā.
"Laikam taču gan Rīgai, gan visai valstij tik nozīmīgā ēka tika uzskatīta par nevērtīgu, par tādu, kas svītrojama bez liekām diskusijām, jo Saeimā iesniegtajā budžetā līdzekļi teātra skatuves tehnoloģijām nav iekļauti," rakstīts šajā vēstulē.
Rudzītis norāda, ka teātris, kuram nepieciešami ieguldījumi, ir valsts kultūras iestāde un arī valstij par to jārūpējas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Viņš aicina Saeimas deputātus netaupīt uz "nogurušo iedzīvotāju" rēķina, kuri vēlas ne tikai dot valstij savu darbu, bet arī baudīt kultūru un atpūsties.
Mārtiņš Kalaus LETA
Copyright © LETA
