Premjers: valdība rūpēsies par austrumu robežbūves atbilstību Šengenas līguma nosacījumiem
Valdība rūpēsies par to, lai tiktu nodrošināta Latvijas austrumu robežbūves atbilstība Šengenas līguma nosacījumiem, šodien intervijā "Latvijas Radio" atzina Ministru prezidents Einars Repše, komentējot valdības lēmumu lauzt daļu slēgto līgumu ar būvfirmām par austrumu robežas objektu projektēšanu un būvniecību.
Valdība rūpēsies par to, lai tiktu nodrošināta Latvijas austrumu robežbūves atbilstība Šengenas līguma nosacījumiem, šodien intervijā "Latvijas Radio" atzina Ministru prezidents Einars Repše, komentējot valdības lēmumu lauzt daļu slēgto līgumu ar būvfirmām par austrumu robežas objektu projektēšanu un būvniecību.
Premjers atzina, ka "nauda šobrīd budžetā ir spiedīga lieta. Vajadzības ir vairāk nekā iespējas." Tāpēc līdzekļi tiks meklēti nepieciešamāko un steidzamāko objektu būvniecībai.
Repše norādīja, ka līdz šim ne visi objekti, kas budžetā tika iekļauti ar nosaukumu "Austrumu robežbūve", tādi arī bija. Kā piemērs tika minēts mācību komplekss Rēzeknē, kas, pēc Ministru prezidenta domām, nekādā veidā nav saistīts ar robežbūvi. Esot arī citas būves un objekti, kuru nepieciešamība neesot steidzama.
Premjers informēja, ka austrumu robežas objektu būvniecībai tiks sludināti jauni konkursi, pirms tam veicot ekspertīzes, lai novērtētu reālās objektu būvniecības izmaksas.
"Esmu pārliecināts tikai par vienu - valsts nedrīkst būt slaucamā govs," sacīja Repše, norādot: ja valsts pasūta kādus būvdarbus, tad samaksai par šo darbu veikšanu ir jābūt samērīgai un proporcionālai. Tai ir jāatbilst reāliem šo darbu izcenojumiem un, ja vien ir aizdomas, ka cenas ir mākslīgi sadārdzinātas, tad kaut kas nav bijis kārtībā ar konkursa norisi.
Premjers atzina, ka ekspertīzi, lai novērtētu būvdarbu reālās izmaksas, vajadzēja veikt, pirms līgumi ar būvniekiem bija noslēgti. Šobrīd Repšes rīcībā esošā informācija liecinot, ka izcenojumi bija sadārdzināti.
Līgumi tika noslēgti iepriekšējās valdības laikā, neskaidros apstākļos, sacīja Ministru prezidents, norādot, ka tos neparakstīja ne ministrs, ne valsts sekretārs vai kāda cita augsta valsts amatpersona, bet persona, kurai uz to nebija tiesību. "To mēs varētu labākajā gadījumā vērtēt kā zicpriekšsēdētāju," uzskata Repše.
Komentējot būvnieku paziņojumu, ka valsts ir zaudējusi būvnieku uzticību, Repše sacīja: "Man ir pilnīgi vienalga, vai būvniekiem ir vai nav valdības uzticība. Šajā gadījumā valsts ir tā, kas pasūta darbus, un, ja būvnieki nevēlas piedalīties tālākos konkursos, viņi to var nedarīt. Atradīsies uzņēmēji, kas gribēs nopelnīt un gribēs būvēt robežas objektus."
Repše uzskata, - ja līgumi ir noslēgti "mākslīgi sadārdzināti" un aizdomīgos apstākļos, tad būvnieki labi zinājuši, "uz ko viņi iet un kā viņi to panāk". "Viņi zina, ko ēduši," uzskata premjers.
Ministru prezidents nedomā, ka būvnieki "sevišķi apvainosies", jo tiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties jaunos konkursos un vinnēt tajos.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA
Premjers atzina, ka "nauda šobrīd budžetā ir spiedīga lieta. Vajadzības ir vairāk nekā iespējas." Tāpēc līdzekļi tiks meklēti nepieciešamāko un steidzamāko objektu būvniecībai.
Repše norādīja, ka līdz šim ne visi objekti, kas budžetā tika iekļauti ar nosaukumu "Austrumu robežbūve", tādi arī bija. Kā piemērs tika minēts mācību komplekss Rēzeknē, kas, pēc Ministru prezidenta domām, nekādā veidā nav saistīts ar robežbūvi. Esot arī citas būves un objekti, kuru nepieciešamība neesot steidzama.
Premjers informēja, ka austrumu robežas objektu būvniecībai tiks sludināti jauni konkursi, pirms tam veicot ekspertīzes, lai novērtētu reālās objektu būvniecības izmaksas.
"Esmu pārliecināts tikai par vienu - valsts nedrīkst būt slaucamā govs," sacīja Repše, norādot: ja valsts pasūta kādus būvdarbus, tad samaksai par šo darbu veikšanu ir jābūt samērīgai un proporcionālai. Tai ir jāatbilst reāliem šo darbu izcenojumiem un, ja vien ir aizdomas, ka cenas ir mākslīgi sadārdzinātas, tad kaut kas nav bijis kārtībā ar konkursa norisi.
Premjers atzina, ka ekspertīzi, lai novērtētu būvdarbu reālās izmaksas, vajadzēja veikt, pirms līgumi ar būvniekiem bija noslēgti. Šobrīd Repšes rīcībā esošā informācija liecinot, ka izcenojumi bija sadārdzināti.
Līgumi tika noslēgti iepriekšējās valdības laikā, neskaidros apstākļos, sacīja Ministru prezidents, norādot, ka tos neparakstīja ne ministrs, ne valsts sekretārs vai kāda cita augsta valsts amatpersona, bet persona, kurai uz to nebija tiesību. "To mēs varētu labākajā gadījumā vērtēt kā zicpriekšsēdētāju," uzskata Repše.
Komentējot būvnieku paziņojumu, ka valsts ir zaudējusi būvnieku uzticību, Repše sacīja: "Man ir pilnīgi vienalga, vai būvniekiem ir vai nav valdības uzticība. Šajā gadījumā valsts ir tā, kas pasūta darbus, un, ja būvnieki nevēlas piedalīties tālākos konkursos, viņi to var nedarīt. Atradīsies uzņēmēji, kas gribēs nopelnīt un gribēs būvēt robežas objektus."
Repše uzskata, - ja līgumi ir noslēgti "mākslīgi sadārdzināti" un aizdomīgos apstākļos, tad būvnieki labi zinājuši, "uz ko viņi iet un kā viņi to panāk". "Viņi zina, ko ēduši," uzskata premjers.
Ministru prezidents nedomā, ka būvnieki "sevišķi apvainosies", jo tiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties jaunos konkursos un vinnēt tajos.
Dace Kārkliņa LETA
Copyright © LETA