Privātā saule un privātais vējš
Foto: Privātā saule un privātais vējš
No atjaunojamiem energoresursiem saražotie 38,75% no patērētās elektroenerģijas izvirza Latviju līderos starp jaunajām Eiropas Savienības valstīm. Tā, protams, ir laba ziņa, kas gana ilgi ļāvusi dusēt uz lauriem, īpaši nerūpējoties par vēl citu atjaunojamo resursu izmantošanu mūsu valstī, ziņo "Komersanta Vēstnesis".
No atjaunojamiem energoresursiem saražotie 38,75% no patērētās elektroenerģijas izvirza Latviju līderos starp jaunajām Eiropas Savienības valstīm. Tā, protams, ir laba ziņa, kas gana ilgi ļāvusi dusēt uz lauriem, īpaši nerūpējoties par vēl citu atjaunojamo resursu izmantošanu mūsu valstī, ziņo "Komersanta Vēstnesis".
Tagad, kad energoresursu cenas nepārtraukti ceļas, kad arī savā mierīgajā zemē sākam sajust globālās sasilšanas sekas, sāk rosīties doma par to, kā ar videi draudzīgu atjaunojamo enerģiju varētu apgādāt gan savu mājokli, gan sabiedriskās un ražošanas ēkas.
Ieguvums - ne tikai megavati
"Mēs joprojām dzīvojam ar savu vēsturisko mantojumu - lielajām hidroelektrostacijām, siltuma iegūšanai plaši izmantojam koksni un salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm atjaunojamo resursu izmantošanā esam labā līmenī. Bet izkliedētā ražošana atjaunojamo energoresursu jomā kā bizness vēl nepastāv. Ja mēs atjaunojamo resursu izmantošanā elektrības ražošanā noņemam lielos hesus nost, paliek knapi četri procenti, kas ražoti citā veidā, un tad esam starp valstīm, kas ir šīs jomas attīstības sākumstadijā," saka Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo resursu departamenta direktors Valdis Bisters. "Mums nav biznesa slāņa, kas radītu pieprasījumu, tehnoloģiju pārneses iespējas, jaunas darbavietas utt. Bet atjaunojamo resursu ražošanā, no siltuma līdz elektrībai, ir vairāk ieguvumu nekā tikai megavati. Ieguvumi ir gan tehnoloģiju attīstībā, gan eksporta bilances uzlabošanā, reģionālajā attīstībā un citos aspektos."
Tagad gan arvien vērienīgāku darbību izvērš biogāzes ražotāji. Biogāzi jau ražo Latvijas Lauksaimniecības universitātes MPS "Vecauce", Getliņu izgāztuve, Liepājas reģionālais atkritumu poligons, "Rīgas ūdens". Priekšdarbus biogāzes ražotnei, kas koģenerācijas režīmā darbosies Vaiņodē un kurā tiks ieguldītas investīcijas sešu miljonu latu apmērā, jau veikusi SIA "GDG holdings". Rudenī, kad obligātā tarifa iepirkums sasniegs jau 15 santīmu, biogāzes ražošana kļūs par rentablu pasākumu.
"Vides ministrijai 2006.gadā izdevās atjaunojamo resursu politiku jeb vadlīnijas apstiprināt Ministru kabinetā. Tālāk tās tika iestrādātas Elektroenerģijas tirgus likumā, kur pa atsevišķiem atjaunojamo energoresursu veidiem tika noteikts obligātais iepirkums. Spēles noteikumi pašlaik ir ļoti labi, un to apliecina lielā interese par biogāzes ražošanu un arī vēja ģeneratoru izmantošanu. Domāju, ka Latvija nosacījumu radīšanas ziņā pašlaik ir pietiekami tālu tikusi un turpmākais ir atkarīgs no biznesa."
Jāpierod - enerģija būs arvien dārgāka
Atjaunojamo resursu izmantošanā savu artavu var dot arī mājsaimniecības, kurām Latvijā pagaidām atbalsta mehānisma nav. "Vides ministrija pie tā pašlaik strādā," informē V.Bisters. "Ar pagājušā gada likumu "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" ir izveidots jauns Klimata pārmaiņu finanšu instruments, kura iezīmētie līdzekļi paredzēti atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātei un visu veidu tehnoloģiju projektiem, kas samazina siltumnīcas efektu radošās gāzes. Latvija var pārdot brīvās emisijas tiesības, ko esam vēsturiski ieguvuši no rūpniecības enerģētikas sabrukuma; šīs brīvās tiesības mēs varēsim realizēt līdz 2012.gadam, un valsts budžetā ienākusī nauda atklātos projektu konkursos tiks piešķirta subsīdijām un investīciju atbalstam. Atklāto konkursu nosacījumus Ministru kabinets skatīs jau šajā rudenī."
Kā norāda V.Bisters, minētos līdzekļus pirmām kārtām paredzēts novirzīt projektiem, kuri saistīti ar biomasas izmantošanu siltuma un elektrības ražošanai, energoefektivitātes paaugstināšanu mājokļu un sabiedriskajā sektorā. "Mērķauditorija būtu visplašākā: saistībā ar lielākiem projektiem - jebkura juridiska persona. Tālāk mērķauditorija ir pašvaldības, kuras savās sabiedriskajās ēkās kopā ar energoefektivitātes pasākumiem pārietu, piemēram, uz zemes siltumsūkņu izmantošanu, uzstādītu saules kolektorus. Nākamais solis gada laikā būtu mikroģenerācija un mājsaimniecību līmenis. Virziens, kurā atjaunojamiem energoresursiem varētu būt liela nozīme, ir izkliedētā ražošana. Ilgstspējīga var būt maza ražošana tuvu pie avota un patērētāja. Kāpēc tā Latvijā nav attīstījusies līdz šim? Tāpēc, ka elektrība un siltums bija ļoti lēti. Zviedri tikai tādēļ ir tik tālu tikuši, ka viņiem bija tirgus signāli, kas nosaka: enerģija maksā noteiktu cenu un investīcijas spēj atmaksāties. Latvijas iedzīvotājiem ir jāpierod pie domas, ka enerģija būs dārga un lētāka nekļūs. Ir jārada nosacījumi, lai atjaunojamo resursu izmantošanai ir priekšrocības un katrs iedzīvotājs var pats izlemt, kādu enerģiju viņš lietos."
Izvēlies internetā un saņem kompensāciju
Atbalsta aprises ir šādas. Vispirms konkursa kārtībā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu atlasīti Latvijā darbojošies licencētie tehnoloģiju piegādātāji, izveidots saraksts, un privātpersona internetā varēs izvēlēties, kādas atjaunojamo resursu sistēmas savā mājā uzstādīt. Piemēram, zemes siltumsūkni, kombinētu ar saules kolektoru vai granulu katlu. Mājas īpašnieks pēc tam, kad saņēmis licencēta tehnoloģiju piegādātāja cenu piedāvājumu, aizpildīs pieteikumu internetā, saņems projekta apstiprinājumu, un, kad iekārtas uzstādītas, iesniegta nodošanas dokumentācija un atskaite par tēriņiem, viņam tiks atmaksāta noteikta daļa no šīs investīcijas.
"Pašlaik esam priekšizpētes stadijā un apsekojam, kādas ir investīciju iespējas Latvijā. Cik liela interese iedzīvotājiem varētu būt par solārās un vēja enerģijas izmantošanu," norāda V.Bisters.
Šā projekta īstenošana, cerams, nebūs ilgi jāgaida. Un ilgi nemaz nevar būt, jo Kioto protokola starptautiskās emisiju tirdzniecības līdzekļu apgūšanai ir atvēlēti četri gadi. Tikmēr uz jaunbūvējamo māju jumtiem jau parādās saules paneļi, gaisā uzslejas pa kādam mazam vēja ģeneratoram.
Bez valsts atbalsta tās ir gana lielas investīcijas, kas varētu atmaksāties desmit un vairāk gadu laikā. Saules bateriju saražotā elektroenerģija pašlaik iznāk vismaz četrreiz dārgāka nekā no "Latvenergo" pērkamā, taču tehnoloģijas strauji attīstās un izmaksas lielākā tirgus apjomā kļūs zemākas. Kā saka V.Bisters, "ja cilvēkam bez kilovatiem vēl ir sava vērtību sistēma un pašapziņa, tas nav slikti, un Latvijā rodas arvien vairāk šādu entuziastu". Jācer, ka Kioto protokola nauda būs pozitīvs grūdiens no entuziasma līmeņa ierastā realitātē.
Tagad, kad energoresursu cenas nepārtraukti ceļas, kad arī savā mierīgajā zemē sākam sajust globālās sasilšanas sekas, sāk rosīties doma par to, kā ar videi draudzīgu atjaunojamo enerģiju varētu apgādāt gan savu mājokli, gan sabiedriskās un ražošanas ēkas.
Ieguvums - ne tikai megavati
"Mēs joprojām dzīvojam ar savu vēsturisko mantojumu - lielajām hidroelektrostacijām, siltuma iegūšanai plaši izmantojam koksni un salīdzinājumā ar pārējām Eiropas valstīm atjaunojamo resursu izmantošanā esam labā līmenī. Bet izkliedētā ražošana atjaunojamo energoresursu jomā kā bizness vēl nepastāv. Ja mēs atjaunojamo resursu izmantošanā elektrības ražošanā noņemam lielos hesus nost, paliek knapi četri procenti, kas ražoti citā veidā, un tad esam starp valstīm, kas ir šīs jomas attīstības sākumstadijā," saka Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo resursu departamenta direktors Valdis Bisters. "Mums nav biznesa slāņa, kas radītu pieprasījumu, tehnoloģiju pārneses iespējas, jaunas darbavietas utt. Bet atjaunojamo resursu ražošanā, no siltuma līdz elektrībai, ir vairāk ieguvumu nekā tikai megavati. Ieguvumi ir gan tehnoloģiju attīstībā, gan eksporta bilances uzlabošanā, reģionālajā attīstībā un citos aspektos."
Tagad gan arvien vērienīgāku darbību izvērš biogāzes ražotāji. Biogāzi jau ražo Latvijas Lauksaimniecības universitātes MPS "Vecauce", Getliņu izgāztuve, Liepājas reģionālais atkritumu poligons, "Rīgas ūdens". Priekšdarbus biogāzes ražotnei, kas koģenerācijas režīmā darbosies Vaiņodē un kurā tiks ieguldītas investīcijas sešu miljonu latu apmērā, jau veikusi SIA "GDG holdings". Rudenī, kad obligātā tarifa iepirkums sasniegs jau 15 santīmu, biogāzes ražošana kļūs par rentablu pasākumu.
"Vides ministrijai 2006.gadā izdevās atjaunojamo resursu politiku jeb vadlīnijas apstiprināt Ministru kabinetā. Tālāk tās tika iestrādātas Elektroenerģijas tirgus likumā, kur pa atsevišķiem atjaunojamo energoresursu veidiem tika noteikts obligātais iepirkums. Spēles noteikumi pašlaik ir ļoti labi, un to apliecina lielā interese par biogāzes ražošanu un arī vēja ģeneratoru izmantošanu. Domāju, ka Latvija nosacījumu radīšanas ziņā pašlaik ir pietiekami tālu tikusi un turpmākais ir atkarīgs no biznesa."
Jāpierod - enerģija būs arvien dārgāka
Atjaunojamo resursu izmantošanā savu artavu var dot arī mājsaimniecības, kurām Latvijā pagaidām atbalsta mehānisma nav. "Vides ministrija pie tā pašlaik strādā," informē V.Bisters. "Ar pagājušā gada likumu "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos" ir izveidots jauns Klimata pārmaiņu finanšu instruments, kura iezīmētie līdzekļi paredzēti atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitātei un visu veidu tehnoloģiju projektiem, kas samazina siltumnīcas efektu radošās gāzes. Latvija var pārdot brīvās emisijas tiesības, ko esam vēsturiski ieguvuši no rūpniecības enerģētikas sabrukuma; šīs brīvās tiesības mēs varēsim realizēt līdz 2012.gadam, un valsts budžetā ienākusī nauda atklātos projektu konkursos tiks piešķirta subsīdijām un investīciju atbalstam. Atklāto konkursu nosacījumus Ministru kabinets skatīs jau šajā rudenī."
Kā norāda V.Bisters, minētos līdzekļus pirmām kārtām paredzēts novirzīt projektiem, kuri saistīti ar biomasas izmantošanu siltuma un elektrības ražošanai, energoefektivitātes paaugstināšanu mājokļu un sabiedriskajā sektorā. "Mērķauditorija būtu visplašākā: saistībā ar lielākiem projektiem - jebkura juridiska persona. Tālāk mērķauditorija ir pašvaldības, kuras savās sabiedriskajās ēkās kopā ar energoefektivitātes pasākumiem pārietu, piemēram, uz zemes siltumsūkņu izmantošanu, uzstādītu saules kolektorus. Nākamais solis gada laikā būtu mikroģenerācija un mājsaimniecību līmenis. Virziens, kurā atjaunojamiem energoresursiem varētu būt liela nozīme, ir izkliedētā ražošana. Ilgstspējīga var būt maza ražošana tuvu pie avota un patērētāja. Kāpēc tā Latvijā nav attīstījusies līdz šim? Tāpēc, ka elektrība un siltums bija ļoti lēti. Zviedri tikai tādēļ ir tik tālu tikuši, ka viņiem bija tirgus signāli, kas nosaka: enerģija maksā noteiktu cenu un investīcijas spēj atmaksāties. Latvijas iedzīvotājiem ir jāpierod pie domas, ka enerģija būs dārga un lētāka nekļūs. Ir jārada nosacījumi, lai atjaunojamo resursu izmantošanai ir priekšrocības un katrs iedzīvotājs var pats izlemt, kādu enerģiju viņš lietos."
Izvēlies internetā un saņem kompensāciju
Atbalsta aprises ir šādas. Vispirms konkursa kārtībā pēc noteiktiem kritērijiem tiktu atlasīti Latvijā darbojošies licencētie tehnoloģiju piegādātāji, izveidots saraksts, un privātpersona internetā varēs izvēlēties, kādas atjaunojamo resursu sistēmas savā mājā uzstādīt. Piemēram, zemes siltumsūkni, kombinētu ar saules kolektoru vai granulu katlu. Mājas īpašnieks pēc tam, kad saņēmis licencēta tehnoloģiju piegādātāja cenu piedāvājumu, aizpildīs pieteikumu internetā, saņems projekta apstiprinājumu, un, kad iekārtas uzstādītas, iesniegta nodošanas dokumentācija un atskaite par tēriņiem, viņam tiks atmaksāta noteikta daļa no šīs investīcijas.
"Pašlaik esam priekšizpētes stadijā un apsekojam, kādas ir investīciju iespējas Latvijā. Cik liela interese iedzīvotājiem varētu būt par solārās un vēja enerģijas izmantošanu," norāda V.Bisters.
Šā projekta īstenošana, cerams, nebūs ilgi jāgaida. Un ilgi nemaz nevar būt, jo Kioto protokola starptautiskās emisiju tirdzniecības līdzekļu apgūšanai ir atvēlēti četri gadi. Tikmēr uz jaunbūvējamo māju jumtiem jau parādās saules paneļi, gaisā uzslejas pa kādam mazam vēja ģeneratoram.
Bez valsts atbalsta tās ir gana lielas investīcijas, kas varētu atmaksāties desmit un vairāk gadu laikā. Saules bateriju saražotā elektroenerģija pašlaik iznāk vismaz četrreiz dārgāka nekā no "Latvenergo" pērkamā, taču tehnoloģijas strauji attīstās un izmaksas lielākā tirgus apjomā kļūs zemākas. Kā saka V.Bisters, "ja cilvēkam bez kilovatiem vēl ir sava vērtību sistēma un pašapziņa, tas nav slikti, un Latvijā rodas arvien vairāk šādu entuziastu". Jācer, ka Kioto protokola nauda būs pozitīvs grūdiens no entuziasma līmeņa ierastā realitātē.
