Problēmas jau ir tikai tāpēc, lai tās risinātu!

Foto: Problēmas jau ir tikai tāpēc, lai tās risinātu!; autors: Problēmas jau ir tikai tāpēc, lai tās risinātu!

Saruna ar Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas rektoru Uldi Grāvīti.

Viņš ir pirmais un pagaidām arī vienīgais ievēlētais Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors. Visi rektori pirms tam bija valsts iecelti. Un tieši viņš, šajos šausmīgajos beznaudas apstākļos, ir panācis, ka akadēmijas studentiem būs sava Ledus halle un, beidzot, arī izmantojams vieglatlētikas stadions.

Kā sākās Jūsu karjera Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā?
LSPA sāku strādāt 1968. gadā kā lektors Sporta spēļu katedrā. Tā kā nekas nestāv uz vietas, tad pēc laiciņa kļuvu par docentu, un vēl pēc laiciņa - par katedras vadītāju. No 1980. gada – par prorektoru zinātniskajā darbā un no 1981. līdz 1988. gadam par prorektoru studiju (mācību) darbā. Un tad, 1988. gadā mani ievēlēja par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) rektoru. Un tāds es esmu joprojām.

Visu LSPA pastāvēšanas laiku studentiem nebija savas hokeja halles. Kā radās šī doma par "Akadēmijas Ledus halles" celtniecību?
Varētu teikt, ka domas vēl nebija, kad radās iespēja. Pašā sākumā mums bija izstrādāts projekts par sava peldbaseina celšanu. Bija skices, bija pats projekts, tikai nebija privāta investora, kam būtu vēlme celt peldbaseina kompleksu. Kāpēc privāts investors vajadzīgs? Tāpēc, ka valstij nav tādas naudas, lai kādai augstskolai sponsorētu peldbaseinu. Tagad modē ir, ka privātais investors un valsts strādā kopā – valsts zeme, privātās investīcijas – valstij par brīvu, investors taisa biznesu. Abiem izdevīgi.

Doma radās un arī realizējās pateicoties Ģirtam Ūdrim, bijušajam mūsu absolventam, tagadējam hokeja trenerim. Viņš ar partneriem meklēja kādu variantu hokeja halles celtniecībai. Un tā kā arī mums hokeja halle ir vajadzīga hokejam, šortrekam un daiļslidošanai, tad sākām gudrot peldbaseina vietā hokeja halli. Hokeja hallei ir vajadzīgs 70x40 m liels laukums, un tā kā mums tieši tik daudz vietas bija, izlēmām, ka jāceļ vien ir.

Un valsts piekrita šādam risinājumam?
Protams, ka piekrita. Taču tas bija ilgs un grūts process pierādīt, ka mums šī halle ir vajadzīga un, ka tā būs izdevīga. Līdz šīm mēs par ledus halles izmantošanu maksājām 60 latus par vienu mācību stundu, tas ir 45 minūtēm. Un tā kā mums halli vajag bieži un daudz, tad tikai loģiski, ka sava halle ir neizsakāmi izdevīgāka. Speciāli halles celtniecībai tika dibināta SIA "Akadēmijas Ledus halle". Mēs noslēdzām līgumu uz 40 gadiem – viņi maksā īres naudu un līgumā paredzēts, ka mūsu studenti studiju laikā to izmanto par brīvu.
Projektam būvatļauju iedeva 2004. gada beigās, un mēs sākām celtniecību jau 2005. gada janvārī, jo ziema bija silta un to varēja sekmīgi sākt būvēt. 10. augustā tika nodota ekspluatācijai projekta pirmā kārta – Ledus halle

Vai vieglatlētikas stadiona atjaunošana arī ir saistīta ar Ledus halles celtniecību?
Jā, realizējot Ledus halles projektu, mēs to savienojām ar vieglatlētikas stadiona rekonstrukciju, jo halles daļa saskaras ar stadionu. No 1982. gada stadiona skrejceļi nebija izmantojami, jo toreiz uzklāja bāzes segumu, taču pēc tam nauda skrejceļu pabeigšanai neatradās. Līdz šim vieglatlētikas nodarbības notika slēgtā manēžā. Tagad mums būs ne tikai vieglatlētikas skrejceļi, bet arī mākslīgais futbola laukums. Un mākslīgais laukums ir tiešām svarīgs, jo tad laukums ir izmantojams no agra pavasara, kad nokūst sniegs, līdz vēlam rudenim, kad sāk snigt. Ar dabīgo klājumu, tas nebija iespējams, jo jāgaida, kamēr zālīte izaug, regulāri jākopj un jāļauj tai atpūsties. Šogad vieglatlētikas stadionā notiks gruntsdarbi, pa ziemu noblīvēsies zeme un nākošajā vasarā ceram to pabeigt.

Ja nav noslēpums, cik daudz Jums šī Akadēmijas Ledus halle un vieglatlētikas stadions izmaksā?
Ledus halle izmaksāja apmēram divus miljonus latu, vieglatlētikas stadiona rekonstrukcija varētu izmaksāt arī ap miljonu. Lielas summas sastāda tieši paši projekti un to izstrādāšana. Piemēram, vieglatlētikas stadionam projekts izmaksāja 112 tūkstošus latu.

Kas noteica celtniecības firmas izvēli?
Atrast firmu nebija viegli, jo gribējām gan lēti, gan labi! Celtniecības firma A/s "Panda" tika izvēlēta konkursa kārtībā. Labi strādājuši ir apakšuzņēmēji: SIA Bromus ierīkojot ventilāciju, AGV – uzstādot saldēšanas iekārtas, arī elektriķu firma no Talsiem. Taču pilnīgi apmierināti ar darbu neesam, īpaši ar vājstrāvnieku veikumu (telefoni, signalizācija) un ar pašas "Pandas" celtnieku darba kultūru – būvmateriālus neturēja kārtīgi sakrautus, neuzturēja sakārtotu darba apkārtni.
Tomēr neskatoties uz slikto pusi, rezultāts ir labs un tas ir galvenais – mums ir labs, "slidens" ledus, laba ventilācija un izolācija, jo pat ļoti karstajā laikā virs ledus nebija migliņa, uz sienām un griestiem nekādu ūdens kondensāta pēdu, lai gan uz halles jumta termometrs rādīja + 65 C.

Vai radās arī kādi sarežģījumi tieši celtniecības laikā?
Lielākā problēma bija straujais celtniecības izmaksu kāpums – ne mazāk, bet atsevišķos gadījumos vairāk, par 25%. Tā kā A/s "Panda" nav pieskaitāma lielajām celtniecības firmām, tad piegādātāji uzreiz prasīja pilnu materiālu apmaksu, kas, protams, radīja problēmas, jo kredīta aprēķini bija citi. Vēl lielākas problēmas cenu kāpums radīs Valts investīciju programmā paredzētā stadiona rekonstrukcijai, jo arī šie aprēķini ir veikti un apstiprināti 1,5 gadu atpakaļ. Taču problēmas jau ir tikai tāpēc, lai tās risinātu!

Ko jūs sagaidiet no jaunās halles?
Lielākās cerības ir, ka ar valsts atbalstu mēs spēsim pacelt studentu hokeju pasaules līmenī. Kā jau zināms, otrs lielākais kompleksais sporta pasākums pasaulē aiz Olimpiskajām spēlēm ir Universiāde – studentu sporta spēles. Ir doma veidot komandu no visu augstskolu studentiem, jo ne jau visi spēlētgribētāji un varētāji nāk mācīties uz Sporta akadēmiju. Un nav godīgi, ka jaunietim jāpamet savs hobijs tikai tāpēc, ka viņa izvēlētā augstskola nepiedāvā to turpināt. Lielākās problēmas rada tas, ka augstskolām nav savu sporta bāžu un budžetā nav paredzēti tam līdzekļi. Valsts piešķirtie 4 lati gadā uz katru studentu ir pilnīgi nepietiekami, lai varētu viņiem nodrošināt kultūras, zinātnes un sporta papildus nodarbības. Un tieši tāpēc nav attīstīts studentu sports. Šādas studentu komandas veidošanai vajadzēs lielu naudu, taču mēs ceram atrast dzirdīgas ausis.
Tāpat ar Ledus halles palīdzību mēs ceram palielināt arī Vidzemes priekšpilsētas bērnu un jauniešu sportisko aktivitāti, jo līdz šim šajā rajonā ledus halles nebija. Un tādas esamība spēs nodrošināt skolēniem un jauniešiem fizisko aktivitāti. Un varbūt kādam tā piepildīs kādu sporta sapni, kurš līdz šīm nebija iespējams.

Vai doma par LSPA peldbaseinu vēl arvien ir aktuāla?
Protams, jo arī peldbaseins ir lieta, bez kā mēs nevaram iztikt, jo pašlaik izmantojam VEF, NBS un Ķīpsalas peldbaseinus. Kā jau teicu - peldbaseina projekts jau ir gatavs un mums atliek meklēt finansējumu no privātajiem investoriem. Tāpēc, ja kādam ir vēlme sadarboties, droši var griezties pie manis.