Problēmas vēsture
VKPAI un LAS nostāja kopumā ir vienota - pārtraukt jebkādu būvniecību Vecrīgā, tai skaitā teritorijā ko veido Kungu, Kaļķu un Grēcinieku iela, līdz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības projekta jeb detaļplānojuma izstrādei.
Foto: Problēmas vēsture; autors: Problēmas vēstureVKPAI un LAS nostāja kopumā ir vienota - pārtraukt jebkādu būvniecību Vecrīgā, tai skaitā teritorijā ko veido Kungu, Kaļķu un Grēcinieku iela, līdz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības projekta jeb detaļplānojuma izstrādei. 1995.gadā Dome pieņēma Rīgas 10 gadu attīstības plānu, pēc kura nākamajam solim vajadzēja būt detaļplānam, kurš joprojām ir izstrādes stadijā.
Savukārt pilsēta uzsver, ka apbūve Vecpilsētā kā kultūras piemineklī atļauta tikai seno gruntsgabalu robežās, tādēļ vajag atjaunot vēsturisko laukumu un tā būves, īpaši uzsverot Melngalvju nama un drīzo Rātsnama atgriešanas būtiskumu. No 30.aprīļa gan pasludināts celtniecības moratorijs un turpinās tikai to objektu būvniecība, kas tika saskaņoti pirms šī aizlieguma. Tomēr jautājums "Ko darīt tālākģ" joprojām ir atklāts.
Juris Dambis (JD): 1994.gadā Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu atjaunot vecās gruntsgabalu robežas bijušā Rātslaukuma teritorijā, ļaujot pašreizējiem īpašniekiem uzsākt tajos būvniecību, bet neizstrādājot detaļplānojuma, kas nosaka un regulē šo procesu. Patlaban novērojamas šī lēmuma sekas. Tā ir pasaules prakses, saprotamās sistēmas ignorēšana. Melngalvju nama atjaunošanu diktēja sabiedrības alkas pēc pagātnes spozmes atgriešanas, lai arī kopumā Eiropas prakse jau labu laiku noliedz vēsturisko celtņu kopēšanu pretī stādot nepieciešamību radīt jaunus, mūsdienīgus paraugus. Attaisnojums varētu būt seno būvniecības paņēmienu, instrumentu un materiālu izmantojums, kas aplūkojams Āraišu ezerpils piemērā, taču nevienā no Rīgas Rātslaukumā jaunuzceltajiem objektiem tāda nav. Pēc Melngalvju nama pabeigšanas vajadzēja turpmāko būvniecību pārtraukt, lai pašvaldības speciālisti izstrādātu detaļplānojumu, kas diktētu turpmāko attīstības modeli arī šajā vietā. Tas tā arī nav izdarīt līdz šim brīdim. Lai arī citās valstīs pilsētas galvas ir ļoti lepnas, ja šāds plānojums top tieši viņu valdīšanas laikā, jau 2 domes priekšsēdētāji šādu izdevību palaiduši garām un arī 3.vadībā pagaidām viss tikai top. Citu izskaidrojumu kā amatpersonu nesapratne par plānošanas nepieciešamību un/vai ekonomiskās intereses, kurām nesakārtotība ir izdevīga, VKPAI nevar atrast.
VKPAI vairākas reizes organizējusi diskusijas par šo problēmu uzaicinot gan UNESCO un Eiropas padomes Kultūras un nacionālā mantojuma departamenta pārstāvjus, arhitektus, gan Kultūras ministrijas, gan Rīgas domes speciālistus. 2000.gada 19.maija seminārā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību tika pieņemta rezolūcija par detaļplānojuma izstrādi līdz pilsētas 800.gadei. Tā paša gada 23. un 24.oktobrī ICCROM (Kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsargāšanas starptautiskais pētījumu centrs) konferences laikā tika parakstīta "Rīgas harta par autentiskumu un vēsturisko objektu atjaunošanu kultūras mantojuma kontekstā". Tā kā galu galā atbildīgām institūcijām detaļplānojums izstrāde tā arī nevedās, 2001.gada septembrī VKPAI iesniedza savu variantu, ko augsti novērtēja Eiropas padomes Kultūras un nacionālā mantojuma departamenta eksperti. Tomēr Domē tas tika noignorēts, lai arī pirms tam priekšsēdētāja vietnieks A.G.Kreituss tika solījis izmantot par pamatu. Pēc vēršanās pie valdības Vides un reģionālās attīstības ministrs V.Makarova kungs atbalstīja likumprojekta virzīšanu Saeimā, taču tas arī tur pagaidām ir "iestrēdzis".
Visus šos gadus Inspekcija savu iespēju robežās arī mēģinājusi vērsties pret namu būvniecību Rātslaukumā un dažos gadījumos vilcinājusi to saskaņošanu.
Jānis Krastiņš (JK) : Liela daļa tā, kas pēdējā laikā uzbūvēts Rātslaukumā un apkārtējā teritorijā, kā arī šur tur citur Vecrīgā, tapusi bez vides rakstura izvērtējuma. To norādīt varēja un var tikai detaļplānojums - vietējais likums, kas fiksētu saglabāšanas un attīstības robežas.
Andis Cinis (AC) : Daudz pieminētais detaļplānojums noteikti ir nepieciešams, bet minētajā teritorijā tas neko neatrisinās, jo pirms tā izstrādes vajadzīga koncepcija, kas balstītos ideju konkursā. Diemžēl koncepcijas joprojām nav. Vecpilsēta ir vēsturiski aizsargājama teritorija, pilsētbūvniecības piemineklis, kurā vides parametru regulētāji ir gruntsgabali - to novietojums, aizpildījums. Tāpēc vietās, kur iespējams, būtiski ir atjaunot t.s. sarkanās līnijas. Diemžēl pēckara būvniecība dažviet šīs līnijas ir nojaukusi, piemēram nams Kaļķu ielā 2 ("Mercedes" salons) jau uzcelts, nerespektējot vēsturiskās robežas un sajaucot ainavu. Turpretī Rātslaukumā gruntsgabalu robežas bija atjaunojamas, un tas arī tika izdarīts. Visas patlaban atjaunotās ēkas ir vēsturiskajos apjomos, tāpēc uzskatu, ka nekādas problēmas nav.
