Problemātika
Foto: Problemātika
Maksājumu kavēšana vai izvairīšanās no to veikšanas, rada būvmateriālu pārdevējiem samērā ievērojamus zaudējumus.
Maksājumu kavēšana vai izvairīšanās no to veikšanas, rada būvmateriālu pārdevējiem samērā ievērojamus zaudējumus.
Tādēļ, līdzīgi bankām, LBTA biedru vidū notiek informācijas apmaiņa par šādiem klientiem. V.Priedītis min, ka ap 40% kompāniju nākas aizkavēt pasūtījuma izpildi, kamēr saņemta nauda par iepriekš piegādāto.
J. Kolnejs uzsver, ka pārāk kūtra esot vēl būvniecības apdrošināšanas izmantošana, kas pasargātu no lieka riska gan pašu celtniecības firmu, gan apakšuzņēmējus, gan piegādātājus. "Līdz šim daudzus objektus esam finansējuši mēs - tirgotāji, jo nauda par piegādāto tiek ieskaitīta ar lielu kavēšanos. Mēs atkal nevaram laicīgi atjaunot preču krājumus".
V.Priedītis un D.Mičulis vērš uzmanību statistikai, ka no valstī reģistrētiem 3.000 būvfirmu, tikai ap 700-800 (200 aizņem 80% tirgus) reāli veic darbību, tāpēc īpaši piesardzīgi jāstrādā ar mazām, nesen izveidotām firmām.
Neesot retums, ka, lai uzvarētu konkursā, būvfirmas aprēķinus nominimalizē līdz kritiskai robežai, cerībā, ka "gan jau kaut kā galus savilks kopā".
Kad tas neizdodas, cieš piegādātāji vai lielākos objektos - apakšuzņēmēji un piegādātāji.. Joprojām aktuāla ir apzināti krāpnieciska viena projekta firmu dibināšana, kas mēģina iegādāties būvmateriālus ar pēcmaksu, bet pēc tam pazūd.
D.Mičulis atklāj, ka, lai izsargātos no potenciāliem, zaudējumiem nākotnē, šogad "Saimnieks serviss" sācis apdrošināt savu darījumu risku.
A.Kozlovskis vēl piebilst, ka jebkuram pieejami Uzņēmumu reģistra dati, pēc kuriem zināmu priekšstatu par klientu var iegūt, tāpēc izsargāšanās no riskantiem līgumiem ir paša tirgotāja rokās.
J.Kolnejs vērš uzmanību uz būvniekiem, kas patstāvīgi ievedot un izmantojot apšaubāmas kvalitātes materiālus: "ja kaut kur pa kreisi var dabūt kravu, piemēram, lētākas vates, tā tiks ievesta un iestrādāta. Jūs redzat jau gatavu sienu, tapetes, bet, kas ielikts iekšāģ" A.Strautiņš gan atklāj, ka arī paši tirgotāji nav bez grēka un šad tad tirgū tiekot piedāvāta brāķēta vai lietošanas termiņu zaudējusi, ārkārtīgi lēta prece. "Kāds atsakās, kāds ne...vilinājums jau ir liels."
Runājot par likumdošanu un normatīviem, kopumā problēmu neesot, vienīgu lieku laika un resursu patēriņu paņem direktīva par būvmateriālu atbilstības deklarācijas pievienošanu katrai nosūtāmajai partijai. "Ja būvfirmai uz atsevišķiem objektiem vairākas reizes dienā ved kaut vai ķieģeļus, katru reizi jāpievieno atbilstības deklarācija. Mēģinājām šo situāciju labot, bet attiecīgās institūcijas atsaucās uz Eiropas praksi. Neticu gan!" oponē V.Priedītis.
Tādēļ, līdzīgi bankām, LBTA biedru vidū notiek informācijas apmaiņa par šādiem klientiem. V.Priedītis min, ka ap 40% kompāniju nākas aizkavēt pasūtījuma izpildi, kamēr saņemta nauda par iepriekš piegādāto.
J. Kolnejs uzsver, ka pārāk kūtra esot vēl būvniecības apdrošināšanas izmantošana, kas pasargātu no lieka riska gan pašu celtniecības firmu, gan apakšuzņēmējus, gan piegādātājus. "Līdz šim daudzus objektus esam finansējuši mēs - tirgotāji, jo nauda par piegādāto tiek ieskaitīta ar lielu kavēšanos. Mēs atkal nevaram laicīgi atjaunot preču krājumus".
V.Priedītis un D.Mičulis vērš uzmanību statistikai, ka no valstī reģistrētiem 3.000 būvfirmu, tikai ap 700-800 (200 aizņem 80% tirgus) reāli veic darbību, tāpēc īpaši piesardzīgi jāstrādā ar mazām, nesen izveidotām firmām.
Neesot retums, ka, lai uzvarētu konkursā, būvfirmas aprēķinus nominimalizē līdz kritiskai robežai, cerībā, ka "gan jau kaut kā galus savilks kopā".
Kad tas neizdodas, cieš piegādātāji vai lielākos objektos - apakšuzņēmēji un piegādātāji.. Joprojām aktuāla ir apzināti krāpnieciska viena projekta firmu dibināšana, kas mēģina iegādāties būvmateriālus ar pēcmaksu, bet pēc tam pazūd.
D.Mičulis atklāj, ka, lai izsargātos no potenciāliem, zaudējumiem nākotnē, šogad "Saimnieks serviss" sācis apdrošināt savu darījumu risku.
A.Kozlovskis vēl piebilst, ka jebkuram pieejami Uzņēmumu reģistra dati, pēc kuriem zināmu priekšstatu par klientu var iegūt, tāpēc izsargāšanās no riskantiem līgumiem ir paša tirgotāja rokās.
J.Kolnejs vērš uzmanību uz būvniekiem, kas patstāvīgi ievedot un izmantojot apšaubāmas kvalitātes materiālus: "ja kaut kur pa kreisi var dabūt kravu, piemēram, lētākas vates, tā tiks ievesta un iestrādāta. Jūs redzat jau gatavu sienu, tapetes, bet, kas ielikts iekšāģ" A.Strautiņš gan atklāj, ka arī paši tirgotāji nav bez grēka un šad tad tirgū tiekot piedāvāta brāķēta vai lietošanas termiņu zaudējusi, ārkārtīgi lēta prece. "Kāds atsakās, kāds ne...vilinājums jau ir liels."
Runājot par likumdošanu un normatīviem, kopumā problēmu neesot, vienīgu lieku laika un resursu patēriņu paņem direktīva par būvmateriālu atbilstības deklarācijas pievienošanu katrai nosūtāmajai partijai. "Ja būvfirmai uz atsevišķiem objektiem vairākas reizes dienā ved kaut vai ķieģeļus, katru reizi jāpievieno atbilstības deklarācija. Mēģinājām šo situāciju labot, bet attiecīgās institūcijas atsaucās uz Eiropas praksi. Neticu gan!" oponē V.Priedītis.
