Process sākas ar konkursu starp arhitektiem, kurā uzvar viens, izstrādā projektu, atrāda to pasūtītājam

Foto: Process sākas ar konkursu starp arhitektiem, kurā uzvar viens, izstrādā projektu, atrāda to pasūtītājam; autors: Process sākas ar konkursu starp arhitektiem, kurā uzvar viens, izstrādā projektu, atrāda to pasūtītājam

Intervija ar projektēšanas firmas "SINUSS" direktoru Andreju Ņikitinu.

Firma "Sinuss" dibināta pirms 10 gadiem. Šeit strādā bijušās firmas "Pilsētprojekts" darbinieki. Tai ir licence dzīvojamo un publisko, ražošanas būvju, būvju konstrukciju projektēšanai u.c.- plašs darbības diapazons.

Kāda veida objekti Jums ir pārsvarā?
Mums ir bijuši visdažādāko viedu objekti. Nevienu konkrētu nevaru izcelt.

Varbūt varat minēt konkrētus objektus, konkrētas celtnes, kas projektētas uzņēmumā "Sinuss"!?
Doma laukumā, esam veikuši veselu 2 ēku rekonstrukcijas- vienu Jaunielā (ēka ir 380 gadus veca), otru Šķūņu ielā. Mūsu veikums ir arī Mežotnes pils rekonstrukcija, 4 firmas Drogas veikali (tur ir sarezģītas rekonstrukcijas, veikali parasti ir daudzstāvu māju pirmajos stāvos), autosalons "PORSHE" Stabu ielā, Ulmaņa gatvē "Salmu krogs", kafejnīca "Pulkvedim neviens neraksta" Vecrīgā. Bijuši arī daži pasūtījumi ārpus Rīgas.

Jūs minējāt vairākus piemērus Vecrīgā. Vecrīga ir tāda diezgan sarežģītā vieta...
Jā, Vecrīga ir sarežģīta vieta. Tur var strādāt tikai profesionāli arhitekti.

Man nesen bija saruna ar Latvijas Arhitektu asociācijas prezidentu Juri Pogu. Viņš atzina, ka arhitektiem šobrīd ir ļoti daudz pasūtījumu un ir grūti pagūt visus tos izpildīt. Vai piekrītat šim apgalvojumam?
Pogas kungs ir visiem zināma personība un viņiem varbūt arī ir daudz objektu. Mums tāda arhitekta nav un reizēm ar objektiem nemaz nav tik viegli. Mēs vinnējam ar to, ka mūsu firmā ir gan arhitekti, gan konstruktori. Konstruktori sadarbojas arī ar citu firmu arhitektiem. Arhitektu Latvijā šobrīd ir ļoti daudz un objektu nemaz tik daudz nav. Konkurence ir liela.

Jūs strādājat jau 10 gadus. Kādi bija šie 10 gadi? Kurš bija veiksmīgākais, kurš mazāk veiksmīgs laiks?
Ļoti grūts bija pats sākums- pirmie 2 gadi. Vecie pasūtītāji nogrima (piemeeram, "Rīgas Radio Rūpnīca"), pēc tam sāka iet labāk un pašlaik pasūtījumu paliek arvien vairāk. Ceru, ka tā tas kādu laiku turpināsies. Gribētos, lai mūsu valstī vairāk attīstās arī ražošana, ne tikai tirdzniecība vien.

Ja, piemēram, privātperasona ir iecerējusi būvēt māju, kā atrast arhitektu? Kur meklēt? Kā izvērtēt?
Pašlaik ļoti ērti var sameklēt arhitektu ar interneta starpniecību. Tas ir ērti un izdevīgi. Bieži cilvēki arī nāk uz šejieni (Skolas ielu 21- Red.), tas ir izdevīgi- vienā ēkā atrodas 45 firmas un ikviens var atrast savu arhitektu. Viesbiežāk gan cilvēki vadās pēc paziņu ieteikumiem- ja kādam kāds arhitekts ir uzprojektējis ko labu, tas tiek ieteikts arī citiem.

Minējāt, ka Jums bijuši arī daži objekti ārpus Rīgas. Kādas tur ir prasības? Vai pasūtītāju vēlmes ir līdzīgas?
Patiesībā jau lielākā daļa celtniecības notiek tikai Rīgā un Jūrmalā, pavisam reti ir objekti ārpus Rīgas, tāpēc man ir grūti izdarīt kaut kādu secinājumus.

Ar kādām būvfirmām sadarbojaties?
Strādājam ar dažādām firmām, piemēram, "Re & Re", "RBS Skals", "RRB". Ir arī vairākas mazas, varbūt plašai publikai mazāk pazīstamas firmas. Daudzas firmas ar mums sadraboja,s jo mēs cenšamie strādāt labā kvalitātē.

Kā tiek panākta kvalitāte? Ar profesionāliem darbiniekiem?
Tieši tā. Ja mēs strādājam, tad strādājam, neko nedarām pavirši.

Cik ilgā laikā top projekts?
Tas ir ļoti dažādi, pavisam neliels projekts var tapt pāris nedēļu laikā, lielākie projekti prasa vairākus mēnešus darba.

Un cik tas izmaksā?
5 gadus atpakaļ Arhitektu savienībā ir izstrādāts nolikums par projektētāja darba un pakalpojumu apmaksu. Ja mums maksātu tā, kā paredzēts šajā nolikumā, būtu ļoti normāli, bet pašlaik pasūtītājs parasti cenšas nokaulēt vismaz uz pusi mazāk. Projektētājiem šajā ziņā klājas grūti, celtniekiem ir vieglāk, jo lielākā daļa naudas no nāk pie viņiem, viņiem ir lielāks apgrozījums. Arhitekta darbu ne sevišķi ievēro, arhitekta darbs parasti ir viena desmitā daļa no darba objektā vispār, taču, ja mums maksātu labāk, mēs visus projektus varētu izstrādāt detalizētāk un pasūtītājs ar to vinnētu. Tagad pasūtītāji necenšas ieekonomēt uz pašiem celtniecības darbiem, jo viss ieguldītais paliek viņam, bet pats projekts it kā nav taustāma lieta. Ļoti maz cilvēku novērtē projekta nozīmīgumu.

Varbūt Jums pašiem vajag būt nepiekāpīgākiem un skaidrot sava darba nozīmīgumu?
Jā, es tam piekrītu. Pirmie, kas strādā ar pasūtītāju ir arhitekti, viņiem jācenšas pierādīt, ka var iztaisīt labu projektu, par kuru pienācīgi jāmaksā.

Ko jūs pats pamanāt pirmais, pieejot pie kādas jaunceltnes?
Mani interesē visas jaunceltnes pašas par sevi. Es, kā konstruktors, parasti vispirms skatos uz konstruktīviem risinājumiem. Agrāk bija kaut kāds noteikts šablons, pēc kura strādāja, tagad tas viss ir brīvāk. Agrāk nedrīkstēja pielietot metālu, tagad to ļoti daudz izmanto, ar metālu iespējamas ļoti dažādas variācijas, risinājumi.
Agrāk, kad kaut ko rēķinājam, institūtā izmantojām skaitļošanas centru- milzīgas mašīnas, tagad viss ir ērti izskaitļojams speciālās programmās datorā.

Strādāt paliek arvien vieglāk.
Es pat neteiktu, ka vieglāk, labāka paliek kvalitāte, strādāt ir grūtāk. Visu dienu sanāk sēdēt pie datora ekrāna, veselībai tas ir kaitīgi. Pie vecajiem dēļiem tādā ziņā bija labāk. Bet kvalitēte protams ir nesalīdzināma. Paskatieties paši, kāds izskatās ar roku un kāds ar datoru veidots projekts!

Vai jūsu darbs beidzas tajā brīdī, kad esat atdevuši pasūtītājam projektu?
Mēs projektu novedam līdz galam. Pēc tam notiek autoruzraudzība. Process sākas ar konkursu starp arhitektiem, kurā uzvar viens, izstrādā projektu, atrāda to pasūtītājam. Pēc tam notiek konkurss starp celtniekiem. Pēc tam celtnieki vai pasūtītājs var noslēgt autoruzraudzības līgumu ar mums. Un mēs sekojam līdzi darbam. Autoruzraudzība ir īpaši svarīga pie rekonstrukcijām, jo pat neliela kļūda darbā var objektu novest pie sabrukšanas.

Autoruzraudzības laikā Jūs noteikti labi varat novērot celtnieku darbu.
Jā.

Cik labi vai slikti strādā celtnieki?
Tagad celtnieki sāk strādāt labāk kā agrāk. Šobrīd valstī ir diezgan liels bezdarba līmenis, ja cilvēks strādā, viņš cenšas to darīt godprātīgi, lai nezaudētu darba vietu. Tagad celtniecībā strādā ļoti daudz jauni cilvēki.

Kā Jūs pats izvēlējāties savu profesiju?
Laikam jau tāpēc, ka arī mans tēvs savā laikā bija celtnieks. Tolaik Latvijā nebija daudz darba, viņš 7 gadus strādāja Argentīnā. Tēvs bija projektētājs. Viņš projektēja un izbūvēja metro Buenosairesā.

Vai Jūsu karjera uzreiz sākās ar darbošanos "Pilsētprojektā"?
Nē. Domāju, ka kamēr cilvēks ir jauns un viņam vēl nav izveidojusies liela darba pieredze, vajaga kādu laiku pastrādāt dažādas vietās, lai iegūtu daudzveidīgāku pieredzi. Man tā arī sanāca- 3 gadus nostrādāju "Komunālprojektā" (tur bija daudz rekonstrukcijas darbu), pēc tam 4 gadus "Siltumprojektā", tur bija vairākas ļoti lielas būves.

Vai Jums brīžiem neapnīk savs darbs, negribas darīt kaut ko citu?
Nē, jo manā darbā nav vienmuļības, katrs projekts ir citādāks, katram vajadzīga citāda pieeja.

Kur smeļaties iedvesmu darbam?
Tagad nekur. Agrāk ļoti daudz ceļoju, bieži braucu kalnos slēpot. Tagad nesanāk, jo ir ļoti daudz darba. Visu laiku ir jāstrādā. Agrāk bija lielas nodaļas un kāds varēja aizvietot, tagad mums nav neviena lieka cilvēka. Iespējams, ja naudas būtu vairāk, kaut ko izdomātu, bet pašreizējā situācijā nevaru atļauties ņemt brīvdienas. Sestdienas un svētdienas gan paratsi ir brīvas. Agrāk man bija daudz vieglāk strādat.

Kāpēc?
Tad man bija jāzina tikai tehnsikās lietas, tagad tehniskās plus materiālās rūpes- jādomā, ka dabūt jaunus objektus, savlaicīgi tos nodot u.c. Tagad slodze ir vairākkkārt pieaugusi.

Kā vērtējat būvniecības portālu?
Esmu skatījies portālu un vērtēju to, kā ļoti labu. Priecājos, ka mums ir iespēja portālā ievietos savu objektu bildes, tas ļoti labi parāda , kā mēs strādājam. Pēdējā laikā esam no daudzām reklāmām atteikušies, palikām tikai ABC katalogā un būvniecības portālā, uzskatām, ka šī ir ļoti veiksmīga vieta reklāmas izvietošanai.

Linda Tunte
www.building.lv