Prof. Jānis Gerhards: Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studiju bāze kļūst ar katru gadu modernāka un "datorizētāka"
Foto: Prof. Jānis Gerhards: Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studiju bāze kļūst ar katru gadu modernāka un "datorizētāka"
Ekspertu viedoklis 2008. gada 29. jūlijā – pēdējā pamatstudiju pieteikumu pieņemšanas dienā, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekāns, Dr.sc.ing., prof. Jānis Gerhards pauž gandarījumu par to, ka elektrozinību specialitātēs studēt gribētāju skaits nav samazinājies .
2008. gada 29. jūlijā – pēdējā pamatstudiju pieteikumu pieņemšanas dienā, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes dekāns, Dr.sc.ing., prof. Jānis Gerhards pauž gandarījumu par to, ka elektrozinību specialitātēs studēt gribētāju skaits nav samazinājies– tieši pretēji, vērojama pozitīva tendence. Jaunieši par enerģētiku, elektrotehnisku un siltuma sistēmu studiju programmām interesējas aktīvāk, kā iepriekšējos gados.
Daudzi topošie studenti šīs tehniski komplicētās un salīdzinoši sarežģītās inženiertehnisko zinātņu nozares izvēlējušies kā savu "pirmo prioritāti’- respektīvi, jomu, kurā viņi vislabprātāk izmēģinātu savus "praktiskos un akadēmiskos spēkus".
"Esmu ļoti gandarīts, ka jauniešu interese par inženierzinībām – un īpaši enerģētikas specialitātēm, mūsu valstī pieaug, un mums šogad ir lielāks studēt gribētāju skaits kā aizvadītajos gados.
No novārtā atstātas un maz atbalstītas tehniskās izglītības un zinātņu jomas, esam kļuvuši par specialitāšu kopu, kas saņem atbilstošu valsts un arī ES struktūrfondu finansiālo atbalstu. Beidzot varam paveikt tos darbus, kam aizvadītajā desmitgadē pievērsts maz uzmanības – varam sakārtot un pienācīgi attīstīt fakultātes laboratoriju materiāltehnisko bāzi, akcentējot modernākās un jaunākās tehnoloģijas, kuru iegādei ik gadu nākas atvēlēt diezgan ievērojamus naudas līdzekļus.
Mūsu prioritāte laboratoriju aprīkojuma pilnveidošanā ir modernākās elektrisko procesu vadības datorsimulācijas, jeb modelēšanas programmatūras iegāde un esošās programmatūras atjaunošana.
RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studiju procesa nodrošināšanai ir nepieciešams iegādāties gan simulācijas programmu bāzes paketes, gan bāzes versiju atjaunošanas paketes; un katras programmatūras pamata paketes iegāde izmaksā vairākus desmitus tūkstošus latu.
Šīs ir ļoti sarežģītas elektrisko procesu vadības simulācijas programmas ar reālai darba situācijai maksimāli pietuvinātu uzbūves modeli, kas dod mūsu studentiem iespēju apgūt modernākās enerģētikas sistēmu apkopes un interaktīvā vadīšanas darba procedūras, ar kurām, sākot aktīvās darba gaitas, viņiem nāksies saskarties ik dienas.
Gan modernie enerģijas ģenerācijas mezgli, gan apakšstacijas šobrīd ir vadāmas automātiski, tādējādi bez atbilstošu datorprogrammu apguves studiju process būtu, maigi izsakoties, nepilnīgs un neatbilstošs mūsdienu enerģētikas attīstības līmenim.
Elektrisko sistēmu datorvadības simulāciju programmatūras tirgus Eiropā un pasaulē ir ļoti plašs – līdz ar to augstākajām mācību iestādēm ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kāda veida programmatūra tām būtu pati piemērotākā, optimālākā.
Vai tāda, kur "piespiežot dažas pogas", process norit sistēmas iekšienē ar minimālu darba veicēja līdzdalību, vai arī tādu, kur vadības algoritma ķēdīte ir vieglāk izsekojama.
No studiju kvalitātes viedokļa raugoties, otrais variants vienmēr ir pievilcīgāks, jo, apgūstot sarežģītāku vadības tehnoloģiju, jaunais speciālists bez pūlēm spēs "pārslēgties" uz mazāk komplicētu sistēmu.
Bet vai tikpat viegli būtu pāriet no darba ar vienkāršotu un "slēgtu" sistēmu uz darbu ar komplicētāku sistēmu? Noteikti nē.
Mēs esam nopietnas izvēles priekšā – pēc kādiem principiem izvēlēties programmatūru, ar kuru nāksies strādāt vēl daudzus gadus. Protams, tā tiks atjaunota, tomēr bāze paliks nemainīga.
Arī viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem – AS "Sadales tīkls", šobrīd strādā pie automātisko vadības sistēmu bāzes varianta izvēles – un mēs vēl nezinām, kādu sistēmu viņi izvēlēsies.
Tomēr fakultātei šis lēmums ir svarīgs, jo tieši "Sadales tīkla" izvēlētā sistēma būs arī daudzu mūsu fakultātes beidzēju galvenais darba instruments jau tuvākajā nākotnē.
Parasti visām šāda veida sistēmām ir gan darba, gan demo, jeb simulācijas varianti, kuri dažkārt mēdz pat būtiski atšķirties. Tomēr atšķirības neskar nozīmīgākos sistēmas uzbūves un "arhitektūras" elementus.
Modernajās simulācijas sistēmās iespējams modelēt ne tikai reālus autonomos elektrisko sistēmu procesus, bet arī situācijas, kas rodas decentralizētas, jeb izkliedētas elektroenerģijas ģenerācijas apstākļos, integrējot sistēmā daudzus nelielus un specifiskus ģenerācijas avotus – piemēram, vēja stacijas un mazās koģenerācijas iekārtas.
Arī šie faktori jāņem vērā, apgūstot teorētiskos un praktiskos energosistēmu vadības pamatus.
Tāpat, mūsu tuvākajos plānos ir ļoti aktuāls darba, ko, pienācīga finansējuma trūkuma dēļ, esam atlikuši – tā ir elektrisko mašīnu laboratorijas reorganizācija.
Mācību procesā šogad nekādas īpašas izmaiņas un novitātes nav paredzamas; tikai attālākā nākotnē varētu runāt par iespējamu pāreju uz moduļu tipa studiju organizācijas formu – līdzīgu, kāda tā ir mūsu kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā.
Tuvākajos trijos gados mums ir nopietni jāizvērtē, vai šāda sistēma mūsu apstākļos ir optimāla, vai nē. Iespējams, ka varam palikt arī pie līdzšinējās studiju organizācijas sistēmas – tikai mazliet uzlabojot un pilnveidojot to."
Daudzi topošie studenti šīs tehniski komplicētās un salīdzinoši sarežģītās inženiertehnisko zinātņu nozares izvēlējušies kā savu "pirmo prioritāti’- respektīvi, jomu, kurā viņi vislabprātāk izmēģinātu savus "praktiskos un akadēmiskos spēkus".
"Esmu ļoti gandarīts, ka jauniešu interese par inženierzinībām – un īpaši enerģētikas specialitātēm, mūsu valstī pieaug, un mums šogad ir lielāks studēt gribētāju skaits kā aizvadītajos gados.
No novārtā atstātas un maz atbalstītas tehniskās izglītības un zinātņu jomas, esam kļuvuši par specialitāšu kopu, kas saņem atbilstošu valsts un arī ES struktūrfondu finansiālo atbalstu. Beidzot varam paveikt tos darbus, kam aizvadītajā desmitgadē pievērsts maz uzmanības – varam sakārtot un pienācīgi attīstīt fakultātes laboratoriju materiāltehnisko bāzi, akcentējot modernākās un jaunākās tehnoloģijas, kuru iegādei ik gadu nākas atvēlēt diezgan ievērojamus naudas līdzekļus.
Mūsu prioritāte laboratoriju aprīkojuma pilnveidošanā ir modernākās elektrisko procesu vadības datorsimulācijas, jeb modelēšanas programmatūras iegāde un esošās programmatūras atjaunošana.
RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes studiju procesa nodrošināšanai ir nepieciešams iegādāties gan simulācijas programmu bāzes paketes, gan bāzes versiju atjaunošanas paketes; un katras programmatūras pamata paketes iegāde izmaksā vairākus desmitus tūkstošus latu.
Šīs ir ļoti sarežģītas elektrisko procesu vadības simulācijas programmas ar reālai darba situācijai maksimāli pietuvinātu uzbūves modeli, kas dod mūsu studentiem iespēju apgūt modernākās enerģētikas sistēmu apkopes un interaktīvā vadīšanas darba procedūras, ar kurām, sākot aktīvās darba gaitas, viņiem nāksies saskarties ik dienas.
Gan modernie enerģijas ģenerācijas mezgli, gan apakšstacijas šobrīd ir vadāmas automātiski, tādējādi bez atbilstošu datorprogrammu apguves studiju process būtu, maigi izsakoties, nepilnīgs un neatbilstošs mūsdienu enerģētikas attīstības līmenim.
Elektrisko sistēmu datorvadības simulāciju programmatūras tirgus Eiropā un pasaulē ir ļoti plašs – līdz ar to augstākajām mācību iestādēm ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kāda veida programmatūra tām būtu pati piemērotākā, optimālākā.
Vai tāda, kur "piespiežot dažas pogas", process norit sistēmas iekšienē ar minimālu darba veicēja līdzdalību, vai arī tādu, kur vadības algoritma ķēdīte ir vieglāk izsekojama.
No studiju kvalitātes viedokļa raugoties, otrais variants vienmēr ir pievilcīgāks, jo, apgūstot sarežģītāku vadības tehnoloģiju, jaunais speciālists bez pūlēm spēs "pārslēgties" uz mazāk komplicētu sistēmu.
Bet vai tikpat viegli būtu pāriet no darba ar vienkāršotu un "slēgtu" sistēmu uz darbu ar komplicētāku sistēmu? Noteikti nē.
Mēs esam nopietnas izvēles priekšā – pēc kādiem principiem izvēlēties programmatūru, ar kuru nāksies strādāt vēl daudzus gadus. Protams, tā tiks atjaunota, tomēr bāze paliks nemainīga.
Arī viens no mūsu tuvākajiem sadarbības partneriem – AS "Sadales tīkls", šobrīd strādā pie automātisko vadības sistēmu bāzes varianta izvēles – un mēs vēl nezinām, kādu sistēmu viņi izvēlēsies.
Tomēr fakultātei šis lēmums ir svarīgs, jo tieši "Sadales tīkla" izvēlētā sistēma būs arī daudzu mūsu fakultātes beidzēju galvenais darba instruments jau tuvākajā nākotnē.
Parasti visām šāda veida sistēmām ir gan darba, gan demo, jeb simulācijas varianti, kuri dažkārt mēdz pat būtiski atšķirties. Tomēr atšķirības neskar nozīmīgākos sistēmas uzbūves un "arhitektūras" elementus.
Modernajās simulācijas sistēmās iespējams modelēt ne tikai reālus autonomos elektrisko sistēmu procesus, bet arī situācijas, kas rodas decentralizētas, jeb izkliedētas elektroenerģijas ģenerācijas apstākļos, integrējot sistēmā daudzus nelielus un specifiskus ģenerācijas avotus – piemēram, vēja stacijas un mazās koģenerācijas iekārtas.
Arī šie faktori jāņem vērā, apgūstot teorētiskos un praktiskos energosistēmu vadības pamatus.
Tāpat, mūsu tuvākajos plānos ir ļoti aktuāls darba, ko, pienācīga finansējuma trūkuma dēļ, esam atlikuši – tā ir elektrisko mašīnu laboratorijas reorganizācija.
Mācību procesā šogad nekādas īpašas izmaiņas un novitātes nav paredzamas; tikai attālākā nākotnē varētu runāt par iespējamu pāreju uz moduļu tipa studiju organizācijas formu – līdzīgu, kāda tā ir mūsu kaimiņvalstīs Zviedrijā un Somijā.
Tuvākajos trijos gados mums ir nopietni jāizvērtē, vai šāda sistēma mūsu apstākļos ir optimāla, vai nē. Iespējams, ka varam palikt arī pie līdzšinējās studiju organizācijas sistēmas – tikai mazliet uzlabojot un pilnveidojot to."
