Projektētāji sola Daugavgrīvā celt drošāko naftas produktu terminālu pasaulē
Ja jaunais "Baltic Oil Terminal" (BOT) naftas produktu termināls Daugavgrīvā tiks uzcelts, tas būs drošākais naftas produktu termināls visā pasaulē, šodien priekšprojekta sabiedriskajā apspriešanā paziņoja SIA "Ierosme" projektu vadītājs Paulis Sirmais.
Ja jaunais "Baltic Oil Terminal" (BOT) naftas produktu termināls Daugavgrīvā tiks uzcelts, tas būs drošākais naftas produktu termināls visā pasaulē, šodien priekšprojekta sabiedriskajā apspriešanā paziņoja SIA "Ierosme" projektu vadītājs Paulis Sirmais.
Kā norādīja Sirmais, projektējot terminālu, tiek ievērotas visas Eiropas Savienības normas, un atsevišķos gadījumos arī vēl stingrākās Latvijas valsts noteiktās vides prasības, tāpēc terminālam būšot tik augsta drošības pakāpe.
Pie vienas piestātnes, kura atrodas tuvāk Rīgas jūras līcim, paredzēts pārkraut tumšos naftas produktus, bet pie otras - gaišos naftas produktus, kuri nav tik viegli savācami avārijas gadījumā. Tankkuģu iekraušana notiktu ar speciālām hermētiski slēgtām iekraušanas ierīcēm, no kurām naftas produkti nenonāktu ne gaisā, ne ūdenī, teica Sirmais.
Savukārt Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētājs Askolds Kļaviņš apšaubīja projektētāju teikto, ka termināls būs "tik ļoti drošs", minot Būtiņģes piemēru, kad arī iepriekš tika dzirdēti daudzi solījumi par termināla drošību, bet pieredzētas jau daudzas avārijas.
Plānots, ka jaunajā Daugavgrīvas terminālā varēs pildīt kuģus ar jaudu 60 000 tonnu. Arī Būtiņģē maksimālais pieļaujamais apjoms bija 80 000 tonnu, bet pašlaik tiek iekrauti kuģi, kuros var vest 150 000 tonnu naftas produktu.
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadītāja vietnieks Arnolds Lukšēvics teica, ka šī būve pašlaik vēl ir priekšprojekta stadijā un jāsagatavo IVN plāns, lai pēc tam varētu veikt novērtējumu un sniegt gan darba, gan gala ziņojumu.
Pašlaik IVN birojā saņemti 9 ierosinājumi no iedzīvotājiem, 2 - no sabiedriskajām organizācijām, 2 - no vides aizsardzības organizācijām, kuru ieteikumi tiks ņemti vērā, sastādot IVN programmu.
Savukārt Jūras vides pārstāvis (JVP) Ojārs Gerke teica, ka JVP iesniegusi priekšlikumus IVN valsts birojā, aicinot izvērtēt iespējas ir novērst iespējamās avārijas sekas terminālā, jo naftas produktus, atšķirībā no jēlnaftas, ir daudz grūtāk savākt.
Rīgas domes Vides departamenta direktors Raimonds Janita teica, ka BOT kā kompensāciju varētu izveidot kādu zaļo zonu vai parku kaut kur Rīgā, lai ieguvēji būtu visi rīdzinieki.
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Valdis Kolkovskis teica, ka pārvalde atbalsta projekta īstenošanu, jo tam ir iesniegts ekonomiski pamatots biznesa plāns.
BOT prezidents, bijušais "Dinaz Group" valdes priekšsēdētājs Nikolajs Jermolajevs teica, ka ostā plānots iekraut kuģus ar 80-100 tūkstošu tonnu ietilpību un naftas produktus vest uz ASV.
Pagaidām Jermolajevs neatklāja, kur iecerēts ņemt līdzekļus termināla celtniecībai, lai gan pieļāva, ka varētu tikt ņemti kredīti. Uz jautājumu, vai pašlaik uzņēmumam ir nauda projekta īstenošanai, Jermolajevs atbildēja, ka viņam vienam pašam esot 100 miljoni ASV dolāru.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūras pārvaldes direktora vietnieks Māris Riekstiņš teica, ka pašlaik caur Bolderājas staciju ar dzelzceļu varētu pārvadāt 2,5 miljonus tonnu naftas gadā, tādēļ stacija būs jāpaplašina un jāveido vagonu parks Bolderājā un pie termināla. Būs nepieciešama arī sliežu ceļa un tilta pār Buļļupi rekonstrukcija, kas varētu maksāt ap 10 miljoniem latu.
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Andris Kalniņš teica, ka pārvalde termināla celtniecību neatbalsta, bet atzīst, ka izvēlētā vieta atbilst termināla celtniecības nosacījumiem.
Pirmo Daugavgrīvas apkārtnes detālplānojumu, kuru veidoja Uģis Šēnbergs, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde noraidījusi, jo tas nav bijis izstrādāts pietiekami smalki, teica Kļaviņš.
Terminālā, kurā iecerēts pārkraut 6 miljonus tonnu dīzeļdegvielas un benzīna, kā arī 4 miljonus tonnu mazuta gadā, 80% kravu plūsmas būs domātas eksportam, bet 20% - importam.
No Krievijas naftas kompānijām, kuras BOT vadība vēl neatklāj, plānots iegūt naftu un naftas produktus, no kuriem daļu transportēs uz naftas pārstrādes rūpnīcu Baltkrievijā, daļu - tieši uz terminālu.
Lielāko daļu naftas produktu iecerēts eksportēt, bet daļu - realizēt Latvijas tirgū.
Kā norādīja Jermolajevs, BOT nav konkurents ne Ventspilij, ne "Man-tess" terminālam, jo tam būs savi sadarbības partneri. Jermolajevs prognozēja, ka tuvākajā gada laikā gaidāmas lielas izmaiņas naftas produktu tirdzniecībā.
Sabiedriskajā apspriešanā šodien piedalījās aptuveni 40 cilvēki, lielākoties žurnālisti, projektētāji un "zaļo" kustības pārstāvji. Tikai daži cilvēki bija termināla tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Iespējams, daudziem cilvēkiem traucējis apspriešanas laiks - darba dienas vidus, kā arī sabiedriskās transporta trūkums uz šo vietu.
Jau ziņots, ka naftas termināla aptuvenās izmaksas ir 150 miljoni ASV dolāru.
Mārcis Krastiņš LETA
Copyright © LETA
Kā norādīja Sirmais, projektējot terminālu, tiek ievērotas visas Eiropas Savienības normas, un atsevišķos gadījumos arī vēl stingrākās Latvijas valsts noteiktās vides prasības, tāpēc terminālam būšot tik augsta drošības pakāpe.
Pie vienas piestātnes, kura atrodas tuvāk Rīgas jūras līcim, paredzēts pārkraut tumšos naftas produktus, bet pie otras - gaišos naftas produktus, kuri nav tik viegli savācami avārijas gadījumā. Tankkuģu iekraušana notiktu ar speciālām hermētiski slēgtām iekraušanas ierīcēm, no kurām naftas produkti nenonāktu ne gaisā, ne ūdenī, teica Sirmais.
Savukārt Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētājs Askolds Kļaviņš apšaubīja projektētāju teikto, ka termināls būs "tik ļoti drošs", minot Būtiņģes piemēru, kad arī iepriekš tika dzirdēti daudzi solījumi par termināla drošību, bet pieredzētas jau daudzas avārijas.
Plānots, ka jaunajā Daugavgrīvas terminālā varēs pildīt kuģus ar jaudu 60 000 tonnu. Arī Būtiņģē maksimālais pieļaujamais apjoms bija 80 000 tonnu, bet pašlaik tiek iekrauti kuģi, kuros var vest 150 000 tonnu naftas produktu.
Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadītāja vietnieks Arnolds Lukšēvics teica, ka šī būve pašlaik vēl ir priekšprojekta stadijā un jāsagatavo IVN plāns, lai pēc tam varētu veikt novērtējumu un sniegt gan darba, gan gala ziņojumu.
Pašlaik IVN birojā saņemti 9 ierosinājumi no iedzīvotājiem, 2 - no sabiedriskajām organizācijām, 2 - no vides aizsardzības organizācijām, kuru ieteikumi tiks ņemti vērā, sastādot IVN programmu.
Savukārt Jūras vides pārstāvis (JVP) Ojārs Gerke teica, ka JVP iesniegusi priekšlikumus IVN valsts birojā, aicinot izvērtēt iespējas ir novērst iespējamās avārijas sekas terminālā, jo naftas produktus, atšķirībā no jēlnaftas, ir daudz grūtāk savākt.
Rīgas domes Vides departamenta direktors Raimonds Janita teica, ka BOT kā kompensāciju varētu izveidot kādu zaļo zonu vai parku kaut kur Rīgā, lai ieguvēji būtu visi rīdzinieki.
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Valdis Kolkovskis teica, ka pārvalde atbalsta projekta īstenošanu, jo tam ir iesniegts ekonomiski pamatots biznesa plāns.
BOT prezidents, bijušais "Dinaz Group" valdes priekšsēdētājs Nikolajs Jermolajevs teica, ka ostā plānots iekraut kuģus ar 80-100 tūkstošu tonnu ietilpību un naftas produktus vest uz ASV.
Pagaidām Jermolajevs neatklāja, kur iecerēts ņemt līdzekļus termināla celtniecībai, lai gan pieļāva, ka varētu tikt ņemti kredīti. Uz jautājumu, vai pašlaik uzņēmumam ir nauda projekta īstenošanai, Jermolajevs atbildēja, ka viņam vienam pašam esot 100 miljoni ASV dolāru.
VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūras pārvaldes direktora vietnieks Māris Riekstiņš teica, ka pašlaik caur Bolderājas staciju ar dzelzceļu varētu pārvadāt 2,5 miljonus tonnu naftas gadā, tādēļ stacija būs jāpaplašina un jāveido vagonu parks Bolderājā un pie termināla. Būs nepieciešama arī sliežu ceļa un tilta pār Buļļupi rekonstrukcija, kas varētu maksāt ap 10 miljoniem latu.
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Andris Kalniņš teica, ka pārvalde termināla celtniecību neatbalsta, bet atzīst, ka izvēlētā vieta atbilst termināla celtniecības nosacījumiem.
Pirmo Daugavgrīvas apkārtnes detālplānojumu, kuru veidoja Uģis Šēnbergs, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde noraidījusi, jo tas nav bijis izstrādāts pietiekami smalki, teica Kļaviņš.
Terminālā, kurā iecerēts pārkraut 6 miljonus tonnu dīzeļdegvielas un benzīna, kā arī 4 miljonus tonnu mazuta gadā, 80% kravu plūsmas būs domātas eksportam, bet 20% - importam.
No Krievijas naftas kompānijām, kuras BOT vadība vēl neatklāj, plānots iegūt naftu un naftas produktus, no kuriem daļu transportēs uz naftas pārstrādes rūpnīcu Baltkrievijā, daļu - tieši uz terminālu.
Lielāko daļu naftas produktu iecerēts eksportēt, bet daļu - realizēt Latvijas tirgū.
Kā norādīja Jermolajevs, BOT nav konkurents ne Ventspilij, ne "Man-tess" terminālam, jo tam būs savi sadarbības partneri. Jermolajevs prognozēja, ka tuvākajā gada laikā gaidāmas lielas izmaiņas naftas produktu tirdzniecībā.
Sabiedriskajā apspriešanā šodien piedalījās aptuveni 40 cilvēki, lielākoties žurnālisti, projektētāji un "zaļo" kustības pārstāvji. Tikai daži cilvēki bija termināla tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Iespējams, daudziem cilvēkiem traucējis apspriešanas laiks - darba dienas vidus, kā arī sabiedriskās transporta trūkums uz šo vietu.
Jau ziņots, ka naftas termināla aptuvenās izmaksas ir 150 miljoni ASV dolāru.
Mārcis Krastiņš LETA
Copyright © LETA
