Projekts, kas varētu veicināt Latvijas ieņēmumu palielināšanos

Foto: Projekts, kas varētu veicināt Latvijas ieņēmumu palielināšanos; autors: Projekts, kas varētu veicināt Latvijas ieņēmumu palielināšanos

Akciju sabiedrības "Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" dibināšana ir izsaukusi sabiedrības diskusiju par projekta idejas - ūdens transporta un enerģētikas sistēmas pa Daugavu - izveidošanas nepieciešamību un iespējām to realizēt. Izskanējusi gan kritika, gan populistiski spriedumi, gan daudz ieinteresēti jautājumi

Mēs esam ieintersēti izveidot konstruktīvu diskusiju, lai Latvijas iedzīvotāji var pieņemt pamatotu un objektīvu lēmumu par projekta ideju. Tādēļ esam sagatavojuši atklātu vēstuli masu medijiem un Latvijas iedzīvotājiem, lai sniegtu izvērstu informāciju par projekta ideju, plānotajiem projekta ieviešanas posmiem un ieguvumiem, ko projekta realizēšanas rezultātā varētu iegūt Latvija.

Šobrīd, kad valsts parāds pārsniedz iekšzemes kopproduktu svarīgi pieņemt lēmumu kā dzīvosim pēc gada, 5, 10 un 15 gadiem, kā dzīvos mūsu bērni? Cik mums ir reālas idejas, kā uzlabot Latvijas ekonomisko situāciju un iedzīvotāju labklājības līmeni tagad un ilgtermiņā?

A/S "Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" aicina ikvienu iepazīties ar sagatavoto skaidrojumu uz 5 būtiskiem projekta idejas aspektiem:

Projekta idejas īstenošana stiprinās valsts ekonomiku ilgtermiņā: projekta ideja pirmajā etapā paredz izveidot ūdens transporta un enerģētikas sistēmu sadarbībā ar Baltkrieviju – kuģojamu Daugavu līdz Vitebskai un 7 jaunas hidroelektrostacijas, kas ražotu papildu elektroenerģiju, mazinot Latvijas energoatkarību. Latvijas teritorijā plānots uzbūvēt 3 jaunas HES, tai skaitā Daugavpils HES.

Latvijai nav naftas, zelta, sudraba, metāla, dabas gāzes vai citu vērtīgo izrakteņu, kas nodrošina valstij ienākumus un iedzīvotājiem labklājību. Mums ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis – jūras robeža, neaizsalstošas ostas un ūdensceļi, kurus būtu efektīvi un saimnieciski jāizmanto.

Ģeogrāfiskā priekšrocība un ūdens resursi, projekta idejas īstenošanas rezultātā, ļaus Latvijas ekonomikai iegūt no aktīvās tirdzniecības un elektroenerģijas ražošanas.

Realizējot projektu varētu radīt desmitiem tūkstošu jaunu darba vietu, veicinātu jaunu investīciju piesaistīšanu pašvaldībās un citu nozaru attīstību – tūrisma, transporta, tirdzniecības, u.c.

Idejas realizēšanas aktivitātes valsts budžetā nodokļu veidā nonāktu miljonos mērāmi līdzekļi un būtu iespējams daudz ātrāk atmaksāt starptautiskos aizdevumus, kas šobrīd kā nospiedošs slogs gulstas uz Latvijas iedzīvotāju pleciem un dotu iespēju uzlabot ienākumu līmeni sociālajā sfērā – skolotājiem, mediķiem, pensionāriem un citiem.

Projekta idejas ūdens enerģētikas un transporta sistēmas īstenošana stiprinātu Latvijas kā Baltijas tranzīta, tūrisma un ekonomikas centra tēla veidošanos, turklāt iegūtu nozīmīgu lomu Eiropas transporta nozares veicināšanā.

Projekta ilgtermiņa pienesumu valsts attīstībā un ekonomikā pierāda Francijas, Nīderlandes un Polijas kanālu sistēmas efektivitāte un Reina-Maina-Donava kanāls Vācijā.

Pirms projekta idejas realizēšanas uzsākšanas tiks veikti neatkarīgu vides un ekonomikas speciālistu pētījumi un analīze: galvenais un būtiskākais šajā projektā ir ekoloģiskā aspekta izvērtēšana. Visā ceļa garumā tiks veikti apjomīgi pētījumi un analizēta esošā ekoloģiskā, ekonomiskā un demogrāfiskā vide un iespējamās izmaiņas, realizējot šāda mēroga projektu. Šobrīd notiek sarunas ar speciālistiem vides, ekonomikas, hidrotehnisko būvju un likumdošanas jomā, lai izveidotu spēcīgu komandu, kas koordinētu un vadītu starptautisku ekspertu izpētes darbus.

Tikai pozitīva starptautisku ekspertu slēdziena gadījumā notiktu projekta tālākā realizēšana un ieviešana, ņemot vērā ekspertu rekomendācijas un ieteikumus kā kravnesības izvēlē, tā dabas vērtību saglabāšanā. Šobrīd zinātne un tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās un ir iespējami inženiertehniskie risinājumi, kas ir videi draudzīgi un saudzē ekoloģiju.

Veicot padziļinātu izpēti, tiks rasti efektīvākie risinājumi Daugavas kā ekoloģiskas sistēmas attīstībai atbilstoši Eiropas ekoloģiskajām prasībām - neļaujot ūdens straumei un palu ūdeņiem izskalot tās krastus, atjaunot zivju ceļu Daugavā, u.c.

Pieaicinot speciālistus, tiks analizēti jaunu HES būvniecības un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskie un ekoloģiskie aspekti, rēķināts ekonomiskais ieguvums no transporta ceļa nomas, liellaivu būvniecības un apkalpošanas, papildus elektroenerģijas ražošanas un potenciālie zaudējumi, ko var radīt projekta īstenošana.

Tiks pētītas arī gaisa piesārņojuma samazināšanas iespējas – ūdenstransportam enerģijas (kurināmā) patēriņš uz tonnas kilometru ir 2-5 reizes mazāks nekā pa dzelzceļu un 40-60 reizes mazāks nekā pārvadājot ar autotransportu, tātad mazāka ir CO2 izmešu nasta. Turklāt plānots izmantot videi draudzīgāko ūdens transporta veidu - liellaivas ar elektrodzinējiem.

Projekta izpēti un norisi nākotnē regulēs likums: ņemot vērā plānotā projekta apjomīgumu un valsts dabas resursu – ūdensceļu - izmantošanu būs nepieciešami vairāki gadi un valstu savstarpēja sadarbība, tādēļ nepieciešama ir valstiska griba. Būtiski, lai projekta idejas gaita būtu caurskatāma, kontrolējama un saskaņota ar Latvijas un citu valstu likumdošanu. Tādēļ ir izstrādāts likumprojekts "Projekta "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma" pirms projektēšanas pasākumu realizācijas nodrošināšanas likums", kas noteiktu inženiertehniskās, ekonomiskās un ekoloģiskās izpētes pasākumus visā ūdens ceļa garumā.

Likumprojekta mērķis ir izstrādāt projekta tehniskos noteikumus, ņemot vērā projektā iesaistīto valstu normatīvos aktus teritoriju plānošanas jomās. Projektam jābūt ekonomiski, tehnoloģiski un ekoloģiski pamatotam pirms tiek tālāk uzsākta un realizēta kanāla, HES un kuģu būvniecība.

Maijā tiks uzsākta parakstu vākšana par šāda likuma ierosināšanu. Ar likumprojektu var iepazīties a/s "Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" mājas lapā www.riga-hersona.lv. Konkrētas parakstu vākšanas vietas vēl tiks publiski izziņotas. Latvijas iedzīvotāju atbalsts nepieciešams tāpēc, ka idejas realizācija ir valstiski nozīmīga – tā var uzlabot katra personīgo ienākumu un valsts labklājības līmeni ilgtermiņā

Līdzīgi likumi pieņemti Latvijā pirms Ķeguma spēkstacijas būvēšanas un Vācijā pirms Reina-Maina-Donava kanāla izpētes un būvniecības darbu veikšanas.

Projekta īstenošanai netiks izmantoti valsts līdzekļi: projekta ietekmes uz vidi pētījumus, ekonomisko ieguvumu un tehnoloģisko risinājumu analīzes un projektēšanas un būvdarbus finansēs privāti investori - akciju sabiedrība "Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa", piesaistot Eiropas Struktūrfondu līdzekļus. Latvijas valsts līdzekļi projekta īstenošanā netiks tērēti.

Projekta pētniecībā - projekta ietekmes uz vidi novērtēšanai, detalizētu ekonomisko aprēķinu veikšanai un inženiertehnisko risinājumu vērtēšanai, plānots ieguldīt vairāk kā 16 miljonus latu.

Pirmie veiktie ekonomiskie aprēķini liecina, ka kopējās investīcijas projekta idejas pirmā etapa – ūdens transporta un enerģētikas sistēmas izveidei līdz Vitebskai - realizēšanai būs vairāk kā 1,6 miljardu lati, kas veidos vairāk kā 177 miljonus latu ienākumu Latvijas valsts un pašvaldību budžetos nodokļu veidā.

Ikviens varēs kļūt par akciju sabiedrības akciju īpašnieku: mēs vēlamies, lai tas kļūtu par visu Latvijas iedzīvotāju projektu. Un katrs, kas vēlas Latvijas valsts izaugsmi un labklājības līmeņa celšanos, varētu iesaistīties darbos pie projekta idejas izpētes un tālākās realizācijas.

Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komitejā jau tuvākajā laikā tiks iesniegts pieprasījums atļaut publisku akciju emisiju, lai ik viens varētu kļūt par a/s "Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa" akcionāru un projekta īstenotāju, iegādājoties akcijas.

Publisko akciju sabiedrību nākotnē plānots izveidot kā iespaidīgu komercstruktūru no trijām meitas kompānijām. Viena kompānija nodarbotos ar jaunizveidotā maksas ūdens ceļa apsaimniekošanu un ekspluatāciju, otra kompānija būs atbildīga par kanālam nepieciešamās liellaivu flotes būvniecību, ekspluatēšanu un iegādi un trešā kompānija, savukārt, nodarbotos ar HES ekspluatāciju un elektroenerģijas ražošanu.


Ņemot vērā visu augstāk minēto ļoti iespējams, ka Daugava – Latvijas likteņupe - var kļūt par tautas labklājības avotu, tikai mums visiem kopā vispirms ir jāatbalsta idejas detalizēta izpēte, pieņemot likumu, un jāsagaida ekspertu slēdziens. Tad varēsim pieņemt pamatotu un argumentētu lēmumu veidot ūdens transporta un enerģētikas sistēmu vai nē.


Ar cieņu,

Uldis Pumpurs

a/s Ūdens transporta sistēma Rīga-Hersona-Astrahaņa

padomes priekšēdētājs