Projektu kvartāla daļas apbūvei starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Barona ielu izstrādās arhitektu birojs "Legzdiņš un partneri"
Par piemērotāki ideju kvartāla daļas apbūvei starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Barona ielu izraudzīts arhitektu biroja "Legzdiņš un partneri" ierosinājumi, šodien preses konferencē sacīja SIA "Tērbatas centrs" līdzīpašnieks advokāts Jānis Loze.
Par piemērotāki ideju kvartāla daļas apbūvei starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un Barona ielu izraudzīts arhitektu biroja "Legzdiņš un partneri" ierosinājumi, šodien preses konferencē sacīja SIA "Tērbatas centrs" līdzīpašnieks advokāts Jānis Loze.
Lai gan "Tērbatas centra" konkursā neviena no iesniegtajā idejām netika atzīta par tūlīt realizējamu un neieguva pirmo vietu, firma slēgs līgumu par projekta izstrādi ar otrās vietas ieguvēju arhitektu biroju "Legzdiņš un partneri".
Plānots, ka jau pēc divām nedēļām tiks uzsākta projekta sabiedriskā apspriešana. Paigaidām gan neesot zināma vieta, kur projekts tiks novietots apskatei. SIA "Tērbatas centrs" izpilddirektors Ģirts Legzdiņš sacīja, ka, iespējams, sabiedriskās apspriešanas organizēšanai tiks izmantotas Rīgas domes telpas.
"Legzdiņš un partneri" piedāvājuma galvenā ideja ir gājēju iela, kura savieno Dzirnavu un Blaumaņa ielu. Būve, kuru sešu stāvu augstumā paredzēts izvietot galvenokārt kvartāla iekšienē aizņems 4030 kvadrātmetrus. Fasādes veidos stiklotas konstrukcijas un ieceres autori centušies panākt, lai ēka organiski saslēgtos ar apkārtējo apbūvi.
Īpaša uzmanība veltīta vēlīnā klasicisma raksturīgajās proporcijas veidotajai koka ēkai Blaumaņa ielā 20. Tās raksturīgās proporcijas un siluets atainojas jaunajā stikla apjomā. Koka konstrukcijas veido skaistu kontrastu ar stikla apjomu, skaidro projekta autori.
Arhitektu biroja "Legzdiņš un partneri" iecere paredz, ka kompleksā dzīvošanai paredzēti 3440 kvadrātmetri, birojiem - 7680 kvadrātmetri, kafejnīcām un restorāniem 1110 kvadrātmetri, viesnīcai - 12 860 kvadrātmetri, veselības, sporta un skaistumkopšanas centram - 700 kvadrātmetri, pazemes autostāvvietai 21 000 kvadrātmetri. Kopējā telpu platība sasniegs 48 330 kvadrātmetrus.
Kā sacīja Loze, galvenā uzmanība projekta izvēlē tikusi pievērsta publiskajai telpai. Kā atzina konkursa komisijas pārstāvis, pilsētplānotājs Siguds Grava, projekta īstenošana "ģeogrāfiski pavilks pilsētas degpunktu" uz šo pusi. Viņš arī pozitīvi novērtēja aspektu, ka tiks radīta atvērta vieta ikvienam, kur varēs "kulturāli slaistīties un izdot naudu", un tas savukārt priecēs investorus.
Loze pastāstīja, ka "Legzdiņa un partneru" ieceri par piemērotāko atzinuši arī žurnālisti, kuri piedalījās aptaujā pēc arhitektu ideju eksponēšanas.
"Lai arī pilnīgs un unikāls nav neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem, esam saņēmuši labu ideju tālākai projekta izstrādei. Esmu pārliecināts, ka idejas pilnveidošanas un realizēšanas rezultātā šī Rīgas vēsturiskā centra daļa tiks papildināta ar brīnišķīgu vietu - oāzi lielpilsētas sirdī - kurā patīkami jutīsies ikviens Rīgas iedzīvotājs un tās viesis," teica Loze.
Viņš sacīja, ka pašreiz SIA "Tērbatas centrs" gatavojas nogaidīt, kas notiks ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu. Uzņēmums bija cerējis, ka tas tiks apstiprināts 1.jūlijā un varētu tikt uzsākta atbilstoša būvprojekta sagatavošana, taču tagad tas varētu aizkavēties. Kā skaidroja SIA "Tērbatas centrs" līdzīpašnieks, projektu īstenot plānots trīsarpus gadu laikā.
Iedzīvotāji "Legzdiņa un partneru" izstrādāto ideju varēs aplūkot pēc Jāņiem.
Kā jau ziņots, ideju konkursam par kvartāla daļas apbūvi tika iesniegti pieci darbi.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas kvartāla daļā līdz pat 10 000 kvadrātmetru lielā platībā ir paredzēts izbūvēt daudzfunkcionālu kompleksu ar moderniem dzīvokļiem, ērtām biroju telpām, galerijām un kafejnīcām, restorāniem, viesnīcām, veikaliem, veselības, sporta un skaistumkopšanas centriem, kā arī vairāklīmeņu autostāvvietu.
Apbūve galvenokārt notiks kvartāla iekšienē. Jaunbūvēto apjomu fasādes būs redzamas uz Dzirnavu un Blaumaņa ielas.
Plānotās investīcijas šajā projektā varētu pārsniegt 30 miljonus ASV dolāru (apmēram 16,32 miljonus latu), kas tiks piesaistītas gan no pašu finansējuma, gan arī no kredītlīdzekļiem.
Loze norāda, ka visā pasaulē ir zināmi pozitīvi piemēri, kad pilsētas centrā "drūmo un laika zoba skarto kvartālu vietā" tiek radīti kompleksi, kas atdzīvina pilsētu, piemēram, "Soho" Ņujorkā, "Mayfair" Londonā vai "Nyhavn" Kopenhāgenā.
Kvartāla daļa, kur taps dzaudzfunkcionālais centrs, tur esošās ēkas un zeme pilnībā ir SIA "Tērbatas centrs" īpašums.
Lai gan "Tērbatas centra" konkursā neviena no iesniegtajā idejām netika atzīta par tūlīt realizējamu un neieguva pirmo vietu, firma slēgs līgumu par projekta izstrādi ar otrās vietas ieguvēju arhitektu biroju "Legzdiņš un partneri".
Plānots, ka jau pēc divām nedēļām tiks uzsākta projekta sabiedriskā apspriešana. Paigaidām gan neesot zināma vieta, kur projekts tiks novietots apskatei. SIA "Tērbatas centrs" izpilddirektors Ģirts Legzdiņš sacīja, ka, iespējams, sabiedriskās apspriešanas organizēšanai tiks izmantotas Rīgas domes telpas.
"Legzdiņš un partneri" piedāvājuma galvenā ideja ir gājēju iela, kura savieno Dzirnavu un Blaumaņa ielu. Būve, kuru sešu stāvu augstumā paredzēts izvietot galvenokārt kvartāla iekšienē aizņems 4030 kvadrātmetrus. Fasādes veidos stiklotas konstrukcijas un ieceres autori centušies panākt, lai ēka organiski saslēgtos ar apkārtējo apbūvi.
Īpaša uzmanība veltīta vēlīnā klasicisma raksturīgajās proporcijas veidotajai koka ēkai Blaumaņa ielā 20. Tās raksturīgās proporcijas un siluets atainojas jaunajā stikla apjomā. Koka konstrukcijas veido skaistu kontrastu ar stikla apjomu, skaidro projekta autori.
Arhitektu biroja "Legzdiņš un partneri" iecere paredz, ka kompleksā dzīvošanai paredzēti 3440 kvadrātmetri, birojiem - 7680 kvadrātmetri, kafejnīcām un restorāniem 1110 kvadrātmetri, viesnīcai - 12 860 kvadrātmetri, veselības, sporta un skaistumkopšanas centram - 700 kvadrātmetri, pazemes autostāvvietai 21 000 kvadrātmetri. Kopējā telpu platība sasniegs 48 330 kvadrātmetrus.
Kā sacīja Loze, galvenā uzmanība projekta izvēlē tikusi pievērsta publiskajai telpai. Kā atzina konkursa komisijas pārstāvis, pilsētplānotājs Siguds Grava, projekta īstenošana "ģeogrāfiski pavilks pilsētas degpunktu" uz šo pusi. Viņš arī pozitīvi novērtēja aspektu, ka tiks radīta atvērta vieta ikvienam, kur varēs "kulturāli slaistīties un izdot naudu", un tas savukārt priecēs investorus.
Loze pastāstīja, ka "Legzdiņa un partneru" ieceri par piemērotāko atzinuši arī žurnālisti, kuri piedalījās aptaujā pēc arhitektu ideju eksponēšanas.
"Lai arī pilnīgs un unikāls nav neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem, esam saņēmuši labu ideju tālākai projekta izstrādei. Esmu pārliecināts, ka idejas pilnveidošanas un realizēšanas rezultātā šī Rīgas vēsturiskā centra daļa tiks papildināta ar brīnišķīgu vietu - oāzi lielpilsētas sirdī - kurā patīkami jutīsies ikviens Rīgas iedzīvotājs un tās viesis," teica Loze.
Viņš sacīja, ka pašreiz SIA "Tērbatas centrs" gatavojas nogaidīt, kas notiks ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānu. Uzņēmums bija cerējis, ka tas tiks apstiprināts 1.jūlijā un varētu tikt uzsākta atbilstoša būvprojekta sagatavošana, taču tagad tas varētu aizkavēties. Kā skaidroja SIA "Tērbatas centrs" līdzīpašnieks, projektu īstenot plānots trīsarpus gadu laikā.
Iedzīvotāji "Legzdiņa un partneru" izstrādāto ideju varēs aplūkot pēc Jāņiem.
Kā jau ziņots, ideju konkursam par kvartāla daļas apbūvi tika iesniegti pieci darbi.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas kvartāla daļā līdz pat 10 000 kvadrātmetru lielā platībā ir paredzēts izbūvēt daudzfunkcionālu kompleksu ar moderniem dzīvokļiem, ērtām biroju telpām, galerijām un kafejnīcām, restorāniem, viesnīcām, veikaliem, veselības, sporta un skaistumkopšanas centriem, kā arī vairāklīmeņu autostāvvietu.
Apbūve galvenokārt notiks kvartāla iekšienē. Jaunbūvēto apjomu fasādes būs redzamas uz Dzirnavu un Blaumaņa ielas.
Plānotās investīcijas šajā projektā varētu pārsniegt 30 miljonus ASV dolāru (apmēram 16,32 miljonus latu), kas tiks piesaistītas gan no pašu finansējuma, gan arī no kredītlīdzekļiem.
Loze norāda, ka visā pasaulē ir zināmi pozitīvi piemēri, kad pilsētas centrā "drūmo un laika zoba skarto kvartālu vietā" tiek radīti kompleksi, kas atdzīvina pilsētu, piemēram, "Soho" Ņujorkā, "Mayfair" Londonā vai "Nyhavn" Kopenhāgenā.
Kvartāla daļa, kur taps dzaudzfunkcionālais centrs, tur esošās ēkas un zeme pilnībā ir SIA "Tērbatas centrs" īpašums.