Projektu vadība un problēmas

Foto: Projektu vadība un problēmas; autors: Projektu vadība un problēmas

www.building.lv no lvceli.lv, Autoceļu Avīze

Igors Peks šogad RTU Ceļu un tiltu katedrā aizstāvēja maģistra darbu "Satiksmes infrastruktūras projektu vadības problēmu analīze".

Maģistra darba temats ir aktuāls, jo Latvijas ekonomikas attīstībai
ir nepieciešama sakārtota satiksmes infrastruktūra. Pašreiz daudzi Latvijas autoceļi ir kritiskā stāvoklī, tāpēc satiksmes infrastruktūras uzlabošanai ir jābūt vienai no valsts prioritātēm. Līdz ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, valstī tiek realizēti apjomīgi satiksmes infrastruktūras projekti. To veiksmīga vadība ir viens no priekšnosacījumiem kvalitatīvu objektu izbūvei. "Autoceļu Avīze" lasītājiem sniedz ieskatu par dažām maģistra darba sadaļām.

Ievads
Situācija, kāda šobrīd ir izveidojusies Latvijā, rosina domāt par to, ka autoceļiem jābūt valsts prioritātei numur viens. Daudzviet autoceļi ir katastrofālā stāvoklī, pilsētās rodas aizvien lielāki sastrēgumi, tāpat ir problēmas ar lietus ūdeņu savākšanu un meliorācijas sistēmām autoceļu tuvumā. Trūkst atpūtas vietu tālbraucējiem un tūristiem, pie robežas ar Krieviju veidojas milzīgas kravas transporta rindas. Satiksmes infrastruktūra tās modernā nozīmē Latvijā radusies salīdzinoši nesen, līdz ar Via Baltica autoceļu būvniecību un ievērojamiem satiksmes drošības uzlabojumiem, kuru finansēšanā lielu lomu ieņem Eiropas Savienības piešķirtais finansējums. Tā kā satiksmes infrastruktūra ir ļoti plašs jēdziens, darba izstrādāšanā tika ieviests ierobežojums, pārsvarā apskatot autoceļus un pilsētas infrastruktūras objektus "Brīvības ielas un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma būvniecības" un va/s "Starptautiskās lidostas "Rīga" šī brīža vērienīgāko projektu "Skrejceļa pagarinājuma izbūve un apgaismojuma sistēmas rekonstrukcija".

Aplūkojot jautājumus par autoceļu izbūvi un uzturēšanu, tie ietver visus satiksmes infrastruktūras elementus, ieskaitot tuneļus, tiltus, pārvadus, autobusu pieturvietas, ceļa aprīkojumu, ūdens novades sistēmu utt.

Viens no aktīvajiem satiksmes infrastruktūras ekspluatētājiem ir loģistikas nozare, kuras intereses būtu jāatbalsta, tādējādi nesot ievērojamus ienākumus valsts budžetā. Taču kravu pārvadātājiem nepieciešami kvalitatīvi un droši ceļi, pa kuriem pārvietoties. Lielāko daļu kravu pārvadājumu 2007. gada rudenī ir veidojuši tranzīta pārvadājumi no Eiropas valstīm uz Krieviju, pārsvarā uz Maskavu.

Ja LR Satiksmes ministrijas īstenotie pasākumi automobiļu rindu samazināšanai izrādīsies rezultatīvi, drīzumā varētu gaidīt situācijas uzlabošanos pierobeþžas zonā, taču pārvadājumu cenu kritumu Krievijas virzienā tas visdrīzāk jau neizraisīs. Eksporta pārvadājumos no Latvijas uz Eiropu joprojām vērojama kravu plūsmas samazināšanās, ir tikai reti kūdras, zāģmateriālu un metāla konstrukciju sūtījumi uz ES valstīm. Tas savukārt ļauj kravas sūtītājiem diktēt savas pārvadājumu cenas, un tās ir vairāk nekā zemas.

Infrastruktūras projekta plānošana
Lielākoties projekts ir vienreizējs pasākums ar noteiktu sākumu un beigām. Projektiem raksturīgs arī tas, ka tie aptver vairākas sabiedriskās dzīves vai biznesa jomas. Lai izpildītu projekta uzdevumus, ir nepieciešama vairāku nozaru speciālistu saskaņota darbība. Jaunievedums jeb inovācija ir projekta svarīgākā īpašība. Plānojot un īstenojot projektu, tiek darīts kaut kas pilnīgi jauns. Jo mazāk riska, jo sekmīgāks projekts. Ir daudzas metodes, kā, plānojot projektu, radīt drošību. Par projektu nevar saukt bezgalīgu un rutinētu darbību. Piemēram, Latvijā un Igaunijā ārkārtīgi izplatīto amata nosaukumu "projektu vadītājs" bieži piešķir kļūdaini. Nereti ir darīšana ar "projekta vadītājiem", kas neko jaunu nerada, bet no dienas dienā izpilda ierastus uzdevumus. Visus pasākumus, kurus raksturo iepriekš minētās īpašības, var vadīt, izmantojot projektu vadīšanas līdzekļus. Projekta darbs atšķiras no ierastā darba arī uzņēmuma iekšējās informācijas kustības aspektā. Projekts savā attīstībā iziet cauri vairākiem posmiem. Tam lielākoties nav lineāra kustība no sākuma līdz beigām, bet gan ciklisks process.

Ierasta rutīnas darba gadījumā informācija organizācijā pārvietojas no augšas uz leju (no priekšnieka pie padotajam). Atbildība ir noteikta precīzi, taču nav zināms, ko dara blakus nodaļā. Šāda kārtība nav iedomājama vairākas nodaļas aptveroša projekta gadījumā. Piemēram, apgādes nodaļas darbiniekiem jābūt gataviem startam tad, kad tiem darba kārtu nodod plānošanas nodaļa. Lai elastīgāk vadītu savu darbu, katrai nodaļai jāzina, ko dara blakus nodaļās.

Turpinājums sekos.