Projektu vadība un problēmas (2.daļa)

Foto: Projektu vadība un problēmas (2.daļa); autors: Projektu vadība un problēmas (2.daļa)

Satiksmes infrastruktūras projekta darba problēmas

Lielākās projektu darba problēmas satiksmes infrastruktūras projektos ir šādas:

1.Lielākās organizācijās, kur nodarbojas ar vairākas nodaļas aptverošiem projektiem, var rasties jukas, nosakot atbildības robežas.

2.Tas, ka pasākums ir jauns un ārkārtējs, nes sev līdzi bailes un neziņu. Piemēram, projekta darbinieki var izjust bailes tāpēc, ka tuvojas termiņš. Tas rada stresu un pazemina darba spējas.

3.Daudziem cilvēkiem ir grūtības kontaktēties ar citas nodaļas, specialitātes vai valsts cilvēkiem. Rezultātā informācijas kustība ir lēna.

4.Ja darbu dara komanda, kas izveidota tikai vienam projektam, tad projekta beigu tuvošanās var mazināt viņu darba sparu, jo, beidzoties projektam, viņiem jāsāk meklēt jaunu darbu.

5.Pārāk svarīga loma ir projekta vadītāja personīgajām īpašībām. Projekta vadītājam jābūt labam cilvēku pazinējam, jo viņš ir baiļu kliedētājs un motivācijas paaugstinātājs.

6.Diemžēl nav citu iespēju mazināt risku, ko rada komandas lielums un zema motivācija, kā vien pozitīvs projekta vadītāja iespaids uz darbiniekiem. Katram komandas biedram jāparāda, kādu labumu gūs tieši viņš, ja darbu viņš padarīs čakli un kvalitatīvi.

Projekta īstenošanas problēmas
Aptaujājot satiksmes infrastruktūras projektu vadītājus ar pieredzi, secināju, ka lielākās problēmas šajā (tāpat, kā citās būvniecības apakšnozarēs) nozarē ir:
1) pareiza būvniecības produkta cenas sastādīšana;
2) pareiza objekta plānošana;
3) kvalificēta darbaspēka trūkums;
4) objekti nepārtrauktas satiksmes apstākļos;
5) ilgstoši nelabvēlīgi laika apstākļi;
6) lielā birokrātija;
7) pasūtītāja nevēlēšanās risināt problēmas;
8) sabiedriskā atbildība;
9) liels materiālu apjoms.

Viena no būtiskākajām problēmām ir adekvātas cenas noteikšana būvniecības produktam. Arī projektu kvalitāte, sevišķi satiksmes infrastruktūras nozarē ir ļoti zemā līmenī. Darbā projektēšanas birojos tiek pieņemti pirmo kursu studenti, kuri nekompetenti veic savu darbu, savukārt lielā darbu apjoma dēļ sertificēts projektētājs liek savu parakstu uz projekta, nepārbaudot projekta rasējumus. Bieži vien nekvalificēts pasūtītājs nespēj izprast inženierbūvju tehniskos risinājumus, kas traucē tam pieņemt kompetentus lēmumus un risinājumus.

Nereti valsts pasūtījuma objektos rodas problēmas ar zemju transformāciju. Uzsākot objekta būvniecību atklājas, ka nepieciešamās zemes nav transformētas vai arī nav panākta vienošanās par inženierkomunikāciju izvietošanu uz īpašnieka zemēm. Tāpat, pirms projektā paredzēto koku ciršanas, jāpārliecinās par to, kam pieder zeme, uz kuras aug koki, lai nerastos situācija, ka tiek izcirsti faktiski VAS "Latvijas valsts meži" piederošie koki.

Projekta komandas optimizēšana
Būtiska loma projekta vadīšanā ir projekta līderim jeb projekta vadītājam. Nereti tieši šis darbinieks palīdz veiksmīgi realizēt projektu, kā arī gluži otrādi – var iekavēt projekta realizāciju un nest uzņēmumam ievērojamus zaudējumus. Tehniskā vadīšana ir to resursu (parasta darbaspēka, iekārtu un materiālu) vadīšana, kas vajadzīgi izstrādājuma radīšanai un ieviešanai, neatkarīgi no tā, vai izstrādājums ir lieta vai pakalpojums. Lai vadīšana būtu rezultatīva, darbiniekam labi jāpazīst projektā izmantojamā tehnoloģija vai tehnoloģijas, jāprot tās izmantot un virzīt un vajadzības gadījumā jāizmanto arī ar projektu saistītajā nozarē notikušie jaunie tehnoloģijas atklājumi.

Savukārt sākuma līmeņa projektu vadītājam ir jāpārzina būtiskākie tehniskās vadīšanas principi. Projekta vadītāja darbs ir grūts un atbildīgs, tāpēc arī konkrētam darbiniekam ir jāpiemīt daudzām prasmēm un spējām. Rezumējot, projekta vadītājam ir jābūt universālam.

Priekšlikumi veiksmīgai satiksmes infrastruktūras projektu vadībai:
1)liela uzmanība ir jāvelta veiksmīgai projekta vadības komandas izveidei, investējot līdzekļus speciālistu apmācībai un kvalifikācijas celšanai, kā arī darba motivācijai;

2) piedaloties konkursos, jāvelta lielas pūles projekta plānošanas stadijā, veicot rūpīgus sagatavošanas darbus gan kalkulāciju izveidē, gan darba izpildes grafika sastādīšanā. Veiksmīgas cenas sastādīšanā jāvadās ne tikai no savas pieredzes bet arīdzan jāizmanto cenu veidošanas teoriju, apvienojot tirgus un izmaksu metodes;

3) darbu veikšanas stadijā jāvelta liela uzmanība darbu izpildes kontrolei un specifikāciju ievērošanai, kā arī pareizai darba organizācijai, lai spētu ieekonomēt līdzekļus;

4) nepārtraukti jāveic izpildīto darbu ekonomiskā analīze, jāsalīdzina plānotās un reālās izmaksas, lai spētu ātri reaģēt un veikt nepieciešamos pasākumus rezultātu uzlabošanai;

5) jācenšas domāt perspektīvi – jāinvestē līdzekļi gan labāku, produktīvāku mehānismu un iekārtu iegādei, gan arī jācenšas ieviest jaunas, inovatīvas tehnoloģijas;

6) ļoti liela loma jāpievērš satiksmes organizācijai, kas ir domāta ne tikai satiksmes drošībai un sabiedrības ērtībām, bet arī spēj ievērojami atvieglot darbus un pat ļaut ietaupīt līdzekļus;

7) pārāk maz tiek domāts par autoceļu labiekārtošanu. Gar galvenajiem autoceļiem trūkst atpūtas vietu, labierīcību, daudzviet autobusu pieturvietas ir slikti aprīkotas, tikai pēdējo gadu projektos tiek domāts par iedzīvotāju ērtībām, šoseju malās izbūvējot skaņas aizsargsienas. Valstij jādomā par autoceļu vides sakārtošanu, ierīkojot papildu autostāvvietas, utt.;

8) ūdens atvades un meliorācijas pasākumi, rekonstruējot vai būvējot autoceļus un pilsētu ielas, nesniegs rezultātus, kamēr netiks padomāts par kopējo meliorācijas sistēmu sakārtošanu, grāvju tīrīšanu un padziļināšanu. Objekta izbūves veicējiem būtu jāsniedz savi priekšlikumi šo sistēmu sakārtošanai un jāraksta atgādinājuma vēstules meliorācijas sistēmu pārvaldītājiem, lai šo problēmu atrisinātu;

9) lai veiksmīgi darbotos projekta vadīšanā, labi jāpārzina valsts likumdošana, rūpīgi jālasa noslēgtais līgums un tehniskās specifikācijas, strīdu gadījumos nepieciešams piesaistīt juristus;

10) lai izvairītos no sabiedrības negatīvās attieksmes satiksmes infrastruktūras objekta būvniecības laikā, vienmēr jāpadomā ne tikai par veiksmīgu satiksmes organizāciju sabiedrības ērtībām, bet arī par sabiedrības informēšanu par satiksmes apgrūtinājumiem, uzstādot atbilstošus informatīvos plakātus un sniedzot sludinājumus presē;

11) sastādot projekta izpildes kalendāro grafiku, jānosaka katras darbības visagrākais un visvēlākais datums. Līdz ar to katrai darbībai jau ir divi kontrolējami lielum. Būvējot satiksmes infrastruktūras projektus, liela vērība jāpievērš kalendārā grafika tā saucamajam "kritiskajam ceļam", kuru regulāri pārskatot, var savlaicīgi pamanīt kavējumus un pieņemt attiecīgus lēmumus – palielināt resursus vai strādājot papildu maiņas.


12) Tā kā viena no lielākajām mūsdienu problēmām Latvijas ceļu būves tirgū ir kvalificēta darbaspēka trūkums, uzņēmumiem, kā arī atbildīgajām valsts institūcijām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība šim jautājumam it sevišķi tamdēļ, ka pēdējā laikā aizvien biežāk izskan apgalvojumi par to, ka Latviju pamet liels skaits darbaspēka, un izvēlas strādāt nekvalificētu darbu par lielāku samaksu ārvalstīs, jo ir zaudējuši cerības uz labi atalgotu, sociāli nodrošinātu darbu dzimtenē. Izpētot ceļu būves tirgu, nākas secināt, ka darbs mūsdienu Latvijas ceļu būves nozarē ir viens no ļoti labiem perspektīva darba piemēriem, gan atalgojuma, gan prestība, gan sociālās nodrošinātības ziņā. Turklāt šī nozare ir arī ļoti perspektīva.

Maģistra darba autors uzskata, ka šo tēmu var turpināt, detalizētāk izpētot tieši cenu veidošanas problēmas satiksmes infrastruktūras objektiem.

Igors Peks
www.building.lv no lvceli.lv, Autoceļu Avīze