Prokuratūra nesaskata dokumentu viltojumus "Saules akmens" lietā
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments pārbaudē par iespējamo dokumentu viltošanu biroju ēkas "Saules akmens" būvniecības lietā nav atklājis viltojumus, tāpēc krimināllieta netiks ierosināta, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments pārbaudē par iespējamo dokumentu viltošanu biroju ēkas "Saules akmens" būvniecības lietā nav atklājis viltojumus, tāpēc krimināllieta netiks ierosināta, aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska.
Jau ziņots, ka pastāv divi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes dokumenti, kuros noteikti "Saules akmens" plānošanas un arhitektoniskie nosacījumi. Abiem dokumentiem ir vienāds numurs, bet atšķiras to izdošanas datums.
Pirmais dokuments tapis pērn februāra sākumā, un tajā norādīts, ka gruntsgabals atrodas gan darījumu teritorijā, gan dabas pamatnes teritorijā, kurām ir atšķirīgi apbūves nosacījumi. Nākamajā dokumentā, kas tapis pērn jūlija sākumā, norādīts, ka gruntsgabals atrodas darījumu teritorijā, kas izriet no Ķīpsalas detālplānojuma.
Atšķirība abos dokumentos ir arī plānoto ēkas stāvu skaitā. Pirmajā dokumentā noteikts, ka stāvu skaitam jābūt saskaņā ar Ķīpsalas detālplānojumu, taču galīgais ēkas augstums un stāvu skaits precizējams projektēšanas gaitā, pamatojoties uz apbūves silueta analīzi. Savukārt pēc tam tapušajā dokumentā teikts, ka augstums un stāvu skaits precizējams projektēšanas gaitā, pamatojoties uz apbūves silueta analīzi un konkursa rezultātiem.
Tāpat jaunākajā dokumentā nav paredzēta projekta saskaņošana ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kas bija prasīts agrāk sagatavotajā dokumentā. Saskaņojumi prasīti ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu, ar rajona galveno arhitektu, Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un galveno ainavu arhitekti.
Ministru prezidents Einars Repše izteica aizdomas, ka šīs izmaiņas ir tieši tādas, lai atvieglotu un leģitimizētu būvatļaujas izsniegšanu "Saules akmens" celtniecībai.
Šubrovska teica, ka personas, kuras parakstīja abus šos dokumentus, atzīst savus parakstus, tādēļ šajā jomā par viltojumu nevar runāt. Savukārt, ja nav būtisku grozījumu kādos dokumentos, tiem jaunus numurus nepiešķir, skaidroja Šubrovska.
Aija Rutka LETA
Copyright © LETA
Jau ziņots, ka pastāv divi Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes dokumenti, kuros noteikti "Saules akmens" plānošanas un arhitektoniskie nosacījumi. Abiem dokumentiem ir vienāds numurs, bet atšķiras to izdošanas datums.
Pirmais dokuments tapis pērn februāra sākumā, un tajā norādīts, ka gruntsgabals atrodas gan darījumu teritorijā, gan dabas pamatnes teritorijā, kurām ir atšķirīgi apbūves nosacījumi. Nākamajā dokumentā, kas tapis pērn jūlija sākumā, norādīts, ka gruntsgabals atrodas darījumu teritorijā, kas izriet no Ķīpsalas detālplānojuma.
Atšķirība abos dokumentos ir arī plānoto ēkas stāvu skaitā. Pirmajā dokumentā noteikts, ka stāvu skaitam jābūt saskaņā ar Ķīpsalas detālplānojumu, taču galīgais ēkas augstums un stāvu skaits precizējams projektēšanas gaitā, pamatojoties uz apbūves silueta analīzi. Savukārt pēc tam tapušajā dokumentā teikts, ka augstums un stāvu skaits precizējams projektēšanas gaitā, pamatojoties uz apbūves silueta analīzi un konkursa rezultātiem.
Tāpat jaunākajā dokumentā nav paredzēta projekta saskaņošana ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kas bija prasīts agrāk sagatavotajā dokumentā. Saskaņojumi prasīti ar Rīgas pilsētas galveno arhitektu, ar rajona galveno arhitektu, Rīgas pilsētas Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un galveno ainavu arhitekti.
Ministru prezidents Einars Repše izteica aizdomas, ka šīs izmaiņas ir tieši tādas, lai atvieglotu un leģitimizētu būvatļaujas izsniegšanu "Saules akmens" celtniecībai.
Šubrovska teica, ka personas, kuras parakstīja abus šos dokumentus, atzīst savus parakstus, tādēļ šajā jomā par viltojumu nevar runāt. Savukārt, ja nav būtisku grozījumu kādos dokumentos, tiem jaunus numurus nepiešķir, skaidroja Šubrovska.
Aija Rutka LETA
Copyright © LETA
