Publisko informāciju par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātajām summām
Foto: Publisko informāciju par elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros komersantiem izmaksātajām summām
Ieviešot caurskatāmāku sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) un koģenerācijā, kā arī lai nodrošinātu informācijas atklātību un pieejamību iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija (EM) savā mājas lapā publicējusi informāciju par komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un viņiem 2011.gadā izmaksātajām summām.
"Vēsturiski izveidotā valsts atbalsta sistēma zaļās enerģijas un elektrības ražotājiem koģenerācijā paredz, ka elektroenerģijas ražošanas papildu izmaksas sedz ikviens patērētājs, maksājot savu elektrības rēķinu. Ņemot vērā vēsturisko fonu par kvotu sadales procesu, kā arī augstās obligātā iepirkuma izmaksas (piemēram, 2011.gadā tie bijuši vairāk nekā 176 miljoni latu), ir jānodrošina iespēja ikvienam iedzīvotājam iepazīties ar informāciju, kas tieši ietekmē viņu izmaksas," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Informācija (uz 31.10.2012.) par komersantiem, kas ir saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un 2011.gadā obligātā iepirkuma ietvaros izmaksātajām summām ir publicēta EM mājas lapā sadaļās Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30315) un Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumi Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30317).
EM apkopotā un publicētā informācija liecina, ka kopējā summa, kas 2011.gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par elektroenerģiju, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros no 272 elektrostacijām, ir 176 228 450 lati (t.sk. izmaksas virs tirgus cenas – 80 117 429 lati). 2011.gadā obligātā iepirkuma ietvaros 149 187 344 lati izmaksāti 60 koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto fosilos energoresursus, 12 991 093 lati - 27 biogāzes elektrostacijām, 1 104 059 lati - astoņām biomasas elektrostacijām, 4 947 479 lati - 36 vēja elektrostacijām, bet 7 998 474 lati – hidroelektrostacijām (HES) ar jaudu līdz 5 megavatiem (MW).
Uz 2012.gada 30.septembri elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros ir uzsākušas 77 koģenerācijas elektrostacijas, kas kā kurināmo izmanto fosilos energoresursus, ar kopējo uzstādīto jaudu 918,967 MW, 35 biogāzes elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 39,972 MW, 14 biomasas elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 16,662 MW, 56 vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 59,926 MW, kā arī 145 mazās hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 26,6142 MW. Kopējais elektroenerģijas apjoms, kas 2011.gadā saražots no atjaunojamiem energoresursiem un iepirkts obligātā iepirkuma ietvaros, ir 243 059 (MWh).
EM aplēses rāda, ka patlaban obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas tarifā veido 1,23 santīmus par kilovatstundu (sant./kWh). Obligātā iepirkuma komponentes maksimālais iespējamais pieaugums, ja visi iepriekš izdotie un spēkā esošie lēmumi par tiesību piešķiršanu tiek īstenoti, veidotu 8,6 sant./kWh un rezultātā varētu sasniegt 9,83 sant./kWh.
Ieviešot stingrākas prasības un arī uzraudzību komersantiem par saņemto tiesību realizāciju, EM līdz šim ir atcēlusi 75 lēmumus par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par kopējo jaudu 63,506 MW un kopējo apjomu 463 693,297 MWh.
Kā zināms, šā gada 28.augustā Ministru kabinets pēc iepazīšanās ar informatīvo ziņojumu par līdzšinējo atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot AER, atbalstīja EM rosinātās izmaiņas līdzšinējā atbalsta sistēmā, nosakot stingrākus nosacījumus un uzraudzību jau uzsāktajiem projektiem, piemēram, attiecībā uz koģenerāciju elektrostaciju ekspluatācijā nodošanas un elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņiem, kā arī uz elektrostacijās izmantoto energoresursu. Ar šiem grozījumiem tiek ieviesti papildu kontroles mehānismi arī komersantiem, kas projektus jau ir īstenojuši, papildus pieprasot komersantiem arī nodokļu saistību izpildi, kā arī atbilstības nodrošināšanu būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem elektrostacijās. Grozījumi arī paredz, ka līdz 2016.gadam tiek apturēta jaunu obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā.
Darbā pie jaunās atbalsta sistēmas izveides, EM ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir atbalstījis priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz Latvijā ieviest elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, nodrošinot iespēju mājsaimniecībām no AER saražoto elektroenerģiju, galvenokārt, savam patēriņam, nodot elektroenerģijas tīklā un nepieciešamības gadījumā tāda paša daudzuma saņemt atpakaļ.
Tāpat ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus vēl vieniem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, lai ieviestu ilgtermiņa atbalstu jaunām atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudām Latvijas energobilancē, ievērojot šogad augustā definētos principus: enerģijas apjoma elastība, saprātīgas izmaksas, reakcija uz tirgus signāliem un tehnoloģiskā neitralitāte. Izstrādātie grozījumi paredz mehānismu, kura pamatā ir noteiktas tirgus daļas sasniegšana elektroenerģijas tirgotājiem, atjaunojamās elektroenerģijas izcelsmes uzskaites sistēmas izveide, sankciju mehānismu tās nesasniegšanas gadījumā un izpētes un attīstības fonda izveide. EM par šiem priekšlikumiem ir jau vairakkārt diskutējusi ar nozaru asociācijām un tiek gaidīti to atzinumi. Pēc tam grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, sākot plašāku diskusiju sabiedrībā un īstenojot saskaņošanas procedūru atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim. EM uzskata, ka tās priekšlikumi atbilst valdības deklarācijā ietvertajam uzdevumam pārskatīt un pakāpeniski beigt tiesību piešķiršanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros sistēmas darbību, un ierobežot turpmāku nekontrolētu izmaksu pieaugumu patērētājiem, kā to ir radījusi iepriekšējā atbalsta sistēma atjaunojamo resursu un dabasgāzes koģenerācijas atbalstam.
