Pušu nogaidošā klusēšana

Foto: Pušu nogaidošā klusēšana; autors: Pušu nogaidošā klusēšana

Apritējusi jau vairāk nekā nedēļa, kopš betona ražotāji Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadībā vērsās Konkurence padomē sakarā ar dempinga cenām, kuras, viņuprāt, piedāvā Latvijas tirgus lielākais spēlētājs – Cemex. Gaidot Konkurences padomes lēmumu, visi konflikta dalībnieki (atgādināsim, ka virkne kompāniju apgalvo, ka Cemex piedāvā betonu par cenu, kura ir teju par 15% zemāka nekā pašizmaksa) ieņēmuši nogaidošu pozīciju un nesteidzas atklāt jelkādas nākamās darbības.

Konkurences padome: mājiens internetā?

Ja reiz taimautu sakaros ar presi paņēmusi pat Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija – patiesībā viņa bija izskaidrošanās iniciatore, ko gan varam gaidīt no Konkurences padomes, kur ikviens jautājums par "betona-dempinga" tēmu tiek nocirsts saknē: "Bez komentāriem!" Protams, varam uzskatīt (tikai pieņēmuma kārtā!), ka Konkurences padome netieši savu pozīciju tomēr ir paudusi, otrdien savā vietnē www.kp.gov.lv publicējot sava veida "metodiskos norādījumus" tirgotājiem un piegādātājiem par to, kā tiem būtu jāstrādā pēc LR likuma "Par konkurenci" labojumu stāšanās spēkā. Šie labojumi stāsies spēkā itin drīz – jau 1. oktobrī, tādējādi to atspoguļojums un "atšifrējums" Konkurences padomes vietnē ir pat ļoti laikus.

Lai gan šai, konkrētajā gadījumā labojumi LR likuma "Par konkurenci" 13. punkta otrajā daļā skar tikai mazumtirgotājus, Konkurences padome izskaidrojusi jēdziena "ļaunprātīga dominējošā stāvokļa tirgū izmantošana" būtību – tieši kompānijām ar šādu statusu jau vistuvākajā laikā nāksies saskarties ar virkni nopietnu ierobežojumu. Ar minētajām Konkurences padomes rekomendācijām pdf formātā varat iepazīties šeit:
http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/KPPP025Vadlinijas13p.pdf.
Konkrēti par betonu – pagaidām ne vārda. Lai gan tik ātru Padomes reakciju uz "betonētāju" iesniegumu, šķiet, neviens arī negaidīja.
Svešas situācijas
Tostarp Latvijā izveidojusies situācija (kad betona cenas negaidīti sāk slīdēt lejup) ir ļoti netipiska, piemēram, mūsdienu Ziemeļamerikas tirgum – kas, starp citu, ir Meksikas Cemex "dzimtais" tirgus. Jau aizvadītā gada beigās Cemex Amerikas nodaļas prezidents Džilberto Perezs piesolīja betona cenu celšanos pavasarī Floridā – no $10 līdz $15: "Domāju, - viņš piebilda, - cenas paaugstināsies no $3 līdz $6." Un tai pašā dienā, negaidot pavasara iestāšanos, Cemex pacēla cementa cenas Ņujorkā līdz $30,15, bet Mehiko – līdz 32,50 peso. Šāda dinamika vērojama portāla www.nsp.su atskaitēs.
Starp citu, Amerikā, kur patlaban vērojams mūsējam līdzīgs lietišķās aktivitātes kritums dzīvokļu celtniecības jomā, betona cenu celšanos kompānijas finanšu direktore Medina Hektora skaidro ar energonesēju sadārdzināšanos – šis faktors nebūt ne pēdējā kārtā piespiež regulāri paaugstināt produkcijas cenas arī Latvijas ražotājus (tai skaitā arī būvmateriālu ražotājus). Un lai gan analītiķi prognozēja Cemex pelņas samazinājumu par 15% pirmajā ceturksnī, jūlijā kompānija atskaitījās, ka tās peļņa pirmajā ceturksnī, gluži pretēji, palielinājusies par 43%. Turklāt Cemex publiskoja interesantus skaitļus: kompānijas tīrā peļņa sasniedza $444 miljonus, toties tīrais parāds ceturkšņa beigās pieauga līdz $10,4 miljardiem.
Stāsts "par 33%"

Mūsu iepriekšējā materiālā par šo tēmu kompānijas Eksim Trans direktors Vladimirs Derkačs, kura līdztekus Betons’97 un Baltijas Betonmix figurēja "neapmierināto trijotnē", ierunājās par Cemex stāsta Amerikas lappusi. Toreiz par dempinga cenām Amerikas Savienotās Valstis jebkuram no Meksikas ievedamajam tur ražotajam cementam noteica kompensācijas nodevu 60 procentu apjomā. Sods bija tik skarbs, ka Meksikas cementa eksports uz ASV saruka momentāni: ja 1989. gadā tas bija 4,5 miljonu tonnu apmērā, tad 1996. gadā – jau tikai 200 tūkstoši tonnu.

Autoritatīvs Krievijas žurnāls " Эксперт" apgalvo, ka patlaban Meksikas cementam tiek piemērots nodoklis 52 dolāri par tonnu – tāds pats nodoklis tika noteikts 1989. gadā. Portāls www.polpred.com, kas veltīts 230 pasaules valstu ekonomikai, arī apstiprina, ka Meksikas lielākā privātā transnacionālā kompānija savu cementu jau kopš 1990. gada piegādā ASV. Cemex pratis atjaunot arī savas peļņas tālaika mērogus no tirdzniecības ar ASV, iegādājoties cementa rūpnīcas Arizonas, Kalifornijas, Floridas un Teksasas štatos. Eksportēt uz ASV gatavu cementu no Meksikas ir izdevīgāk – tomēr amerikāņu ik gadu miljoniem tonnu cementa iepērk Eiropas valstīs vai to pašu Meksikas cementu, bet caur starpniekiem trešajās valstīs.

Tieši šis nelāgais stāsts visbeidzot noveda pie tā, ka Cemes galvenais īpašnieks un ģenerāldirektors Lorenso Sambrano uzņēmis kursu uz principa īstenošanu – kontrolēt ne vairāk kā 33% jebkura tirgus – lai tikai nebūtu atkarīgs no tādām kataklizmām kā peso kritums, soda nodevu ieviešana, monarha nelabvēlība un tādiem "sīkumiem" kā Amerikas likumdošana. Vai kompānija grasījās arī Latvijas tirgū apstāties pie cipara 33% - uz šo jautājumu Cemex atbildēt atteicās. Acīmredzot, arī šeit izvēlējušies nogaidošo pozīciju, kuru mainīt pret kādu citu neviens no konflikta dalībniekiem līdz Konkurences padomes verdiktam diez vai gribēs. Mūsu portāls sekos notikumu attīstībai.


Turpinājums sekos.

Žurnālists Andrejs Beļajevs.