building.lv skaitļos

Lietotāji online47
Aktīvie uzņēmumi214
Nozares raksti32369
Putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšana grīdām : building.lv - par būvniecību Latvijā

Putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšana grīdām

Putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšana grīdām

Sāksim aplūkot pirmā stāva grīdu siltināšanu ar mūsu rūpnīcā ražoto putupolistirolu.

Putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšana grīdām

 
Sāksim aplūkot pirmā stāva grīdu siltināšanu ar mūsu rūpnīcā ražoto putupolistirolu. Pirms izstrādāt jaunbūves vai ēkas rekonstrukcijas projektu un sākt apskatīt dažādus pirmā stāva grīdu siltināšanas variantus, vispirms jānoskaidro putupolistirola siltinājuma slāņa nepieciešamais biezums saskaņā ar būvnormatīva LBN 002-01prasībām.
Tāpat arī jāizvēlas piemērotākā putupolistirola klase, jo mūsu rūpnīca ražo 7 dažādu klašu putupolistirolu – EPS 60, EPS 80, EPS 100, EPS 120, EPS 150, EPS 200 un EPS 250. Katrai klasei ir paredzētas savas lietojuma jomas. Jo augstāka ir putupolistirola klase, jo labākas ir tā mehāniskās īpašības.

Šo klašu putupolistirola fizikāli mehāniskās īpašības ir dotas 1. tabulā.

1. tabula. Grīdas siltināšanai izmantojamā putupolistirola fizikāli mehāniskās īpašības
Klase
Raksturlielums
EPS 100
EPS 120
EPS 150
EPS 200
EPS 250
Tilpummasa, kg/m3
20
22
25
30
35
Spiedes pretestība pie 10% deformācijas, kPa
100
120
150
200
250
Siltumvadītspējas koeficients λ, W/(m·K)
0,036
0,036
0,035
0,033
0,033

Saskaņā ar LBN 002-01 noteiktie siltumcaurlaidības koeficienti U un siltuma zudumu pretestības R pirmā stāva grīdām uz grunts, pieņemot temperatūras faktoru vienādu ar 1, ir dotas 2. tabulā.
Šīs vērtības ir atkarīgas no ēkas tipa un šajā tabulā bez normatīvajām vērtībām dotas arī maksimālās U vērtības un minimālās R vērtības.
Siltumizolācijas slāņa nepieciešamā biezuma precīza noteikšana jebkurai konstrukcijai ir diezgan sarežģīta, jo ēkas norobežojošajai konstrukcijai nav viennozīmīgi noteikta siltumcaurlaidības koeficienta un to nedrīkst skatīt atsevišķi no ēkas siltumtehniskā aprēķina kopumā. Ēkas konstrukciju (arī grīdas) faktiskie siltumcaurlaidības koeficienti drīkst atšķirties uz vienu vai otru pusi, nepārsniedzot normatīvā noteiktos maksimālos siltumcaurlaidības koeficientus, bet projektējamās vai parekonstruējamās ēkas siltuma zudumu koeficients nedrīkst pārsniegt ēkas aprēķina siltuma zudumu koeficientu. Tas nozīmē, ka tad, ja ēkai ir palielināta logu platība vai kādas konstrukcijas siltuma zudumu pretestība ir mazāka, trūkstošā siltuma zudumu pretestība jākompensē, palielinot citu norobešojošo konstrukciju (piem., savietotā jumta vai bēniņu pārseguma) siltuma zudumu pretestību (siltuma zudumu pretestība RT ir apgriezts lielums siltumcaurlaidības koeficientam U,t. i., U=1/RT).

Putupolistirola siltumizolācijas slāņa biezuma noteikšana pirmā stāva grīdām uz grunts (tāpat kā citām konstrukcijām) reducējas uz to, lai to siltumcaurlaidības koeficients atbilstu būvnormatīva LBN 002-01 normatīvajiem un maksimāli pieļaujamajiem lielumiem (sk. 2. tabulu).


src=

Pie pirmā stāva grīdām uz grunts pieskaita tādas grīdas, kurām viss grīdas laukums saskaras ar zemi. Šī grīda var būt neizolēta vai vienmērīgi izolēta ar siltumizolācijas slāni virs vai zem grīdas konstrukcijas vai grīdas konstrukcijas iekšpusē.

Veicot siltumtehnisko aprēķinu, izšķir divus gadījumus:
* grīdas uz grunts bez sānu virsmas izolācijas;
* grīdas uz grunts, ņemot vērā sānu virsmas izolāciju.

Otrajā gadījumā siltumtehniskais aprēķins ir sarežģīts un to parasti veic speciālisti.
Ja aprēķinu veic grīdai uz grunts bez sānu virsmas izolācijas, tad aprēķins stipri vienkāršojas un iegūtais rezultāts ir uz drošības pusi salīdzinājumā ar gadījumu, kad tiek ņemta vērā sānu virsmas siltumizolācijas
ietekme. Tāpēc šajā rakstā apskatīsim grīdas uz grunts siltumtehnisko aprēķinu grīdai bez sānu virsmas izolācijas.

Aprēķina secība ir šāda:
* nosaka grīdas ģeometriju raksturojošo izmēru B’;
* nosaka ekvivalento grīdas biezumu dt;
* nosaka bāzes siltumcaurlaidības koeficientu Uo un salīdzina to ar siltumcaurlaidības koeficienta U vērtību (normatīvo vai maksimālo) attiecīgajam ēkas tipam (sk. 2. tabulu).
Grīdas raksturojošo izmēru B’ nosaka pēc formulas:
B’ = 2 A , m
          P
kur A ir grīdas laukums, m2; P – grīdas perimetrs, m.

Šajš formulā P ir atklātais grīdas perimetrs, t. i., ārsienu, kuras atdala ēkas apkurināmo daļu no ārējās vides vai neapkurināmās daļas, pilns garums.
Tas nozīmē, ka:
* veselai ēkai P ir ēkas kopējais perimetrs un A ir pirmā stāva laukums;
* ēkas daļai (piem., atsevišķai ēkai rindu ēkās) P ir ieskaitīts arī ārsienu, kas norobežo ēku no ārējās vides, biezums, un netiek ieskaitīts to sienu biezums, kuras norobežo ēku no blakusesošajām apkurināmām telpām;
* neapkurināmu telpu (garāžas, noliktavas, terases u. c.) platības, kas atrodas ārpus ēkas, nosakot P un A, netiek ņemtas vērā, bet, nosakot perimetru P, tiek ņemts vērā sienas biezums starp apkurināmo un neapkurināmo daļu.
Ekvivalentais grīdas biezumu dt ir grunts biezums, kam ir tāda pati siltumpretestība kā apskatāmajai grīdai. Izšķir ekvivalento grīdas biezumu dt un pagraba sienu, kas atrodas zem zemes virsmas līmeņa, ekvivalento biezumu dw.

Ekvivalentais grīdas biezums:
dt = w + λ(Rsi + Rf + Rse), m, kur w ir pilns sienas biezums, ieskaitot visus sienas slāņus, m;
λ – nesasalußas zemes siltumvadītspējas koeficients, W/(m·K);
Rsi – iekšējās virsmas siltuma zudumu pretestība, m2·K/W;
Rf – grīdas konstrukcijas siltuma zudumu pretestība, m2·K/W;
Rse – ārējās virsmas siltuma zudumu pretestība, m2·K/W.

Zemes siltumvadītspējas koeficients jānosaka konkrētai vietai pie normāla mitruma satura dziļumā, kas ir vienāds ar ēkas pusplatumu. Ja tādu datu nav, bet ir zināms grunts sastāvs, tad mālam un nogulumiežiem siltumvadītspējas koeficientu pieņem vienādu ar 1,5 W/(m·K), smiltīm un grantij – 2,0 W/(m·K), homogēniem kalnu iežiem – 3,5 W/(m·K). Ja datu par grunts sastāvu nav, zemes siltumvadītspējas koeficientu pieņem vienādu ar 2,0 W/(m·K).
Iekšējās virsmas siltuma zudumu pretestība ir 0,17 m2·K/W, ja siltuma plūsma ir no augšas uz leju, 0,13 m2·K/W, ja ir horizontāla siltuma plūsma, un 0,10 m2·K/W, ja siltuma plūsma ir no lejas uz augšu.
Siltuma zudumu pretestība 0,17 m2·K/W, ja siltuma plüsma ir no augšas uz leju, attiecas arī uz zemgrīdas telpu grīdas un griestu virsmām. Siltuma zudumu pretestība 0,10 m2·K/W, ja siltuma plūsma ir no lejas uz augšu, attiecas uz apsildāmām grīdām un uz aukstām noliktavām.

Ārējās virsmas siltuma zudumu pretestība ir 0,04 m2·K/W visos gadījumos.
Nosakot grīdas konstrukciju siltuma zudumu pretestību, var neņemt vērā smago betonu un plānu virsslāņu siltuma zudumu pretestību.
Bāzes siltumcaurlaidības koeficients Uo ir atkarīgs no grīdas siltumizolācijas.

Ja dt < B’ (neizolētas un vidēji izolētas grīdas), tad

src=

Ja dt ≥ B’ (labi izoléta grīda), tad

src=

Ja nepieciešamais putupolistirola siltumizolācijas slāņa biezums grīdām uz grunts netiek aprēķināts, tad aptuveni (ar nelielu drošību) var pieņemt šādus putupolistirola siltumizolācijas slāņa biezumus atkarībā no ēkas tipa (3. tabula).


src=


Putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšana grīdām
Putupolistirola slāņa nepieciešamā biezuma noteikšana grīdām

Ganību dambis 19, Rīga,
Tel:7389055 , 4207222 (rūpnīca)
info@cobold.lv, http://www.termoefekt.lv



Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.