Pārāk ciešas saites starp biznesu un valsts pārvaldi rada korupcijas riskus visā Eiropā
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International šodien publiskojusi pētījuma Nauda, politika un vara: korupcijas riski Eiropā rezultātus. Pētījumā novērtēta reģiona spēja pretoties korupcijai, kopumā apskatot vairāk nekā 300 institūcijas 25 Eiropas valstīs.
Viens no būtiskākajiem secinājumiem - visā Eiropā biznesam ir pārāk liela ietekme uz valstu valdībām, kas var veicināt korupciju un apdraudēt ekonomisko stabilitāti reģionā. Praktiski neviena no pētījumā ietvertajām valstīm pēdējā gada laikā nav spējusi izvairīties no finanšu un politiskiem skandāliem, kas norāda uz trūkumiem valsts pārvaldē un politisko partiju darbības regulējumā. No otras puses, daudzās valstīs tas licis uzsākt būtiskas reformas, piemēram, sakārtojot lobēšanu vai padarot atklātākus politisko partiju finansēšanas nosacījumus. Transparency International aicina izmantot pētījuma secinājumus, lai no solījumiem Eiropas politiķi un valsts pārvalde nonāktu pie reālām un paliekošām pārmaiņām.
"Visā Eiropā daudzas par demokrātiju un korupcijas mazināšanu atbildīgas institūcijas ir vājākas, nekā gribētos domāt. Pētījuma rezultāti rada satraukumu laikā, kad Eiropai vajadzīga atklāta un saprotama vadība ekonomiskās krīzes pārvarēšanai", saka Kobus de Svarts (Cobus de Swardt), Transparency International izpilddirektors.
Vidēji Eiropā vissliktāko novērtējumu saņēmušas politiskās partijas, biznesa vide un valsts pārvalde. Korupcijai visvairāk pretoties un to mazināt spējīgas revīzijas iestādes (Latvijā tā ir Valsts kontrole), tiesībsargs un par vēlēšanu organizēšanu un norisi atbildīgās iestādes. Pētījumā atzīmēts, ka Latvijā, pretēji pārējo valstu vērtējumam, tiesībsargs ir vājākais no valstiskā godaprāta sistēmu veidojošajiem elementiem, kas izriet no tiesībsarga apšaubāmās autoritātes, zemās atpazīstamības sabiedrībā un ierobežotām sabiedrības informēšanas aktivitātēm.
Visspēcīgākās valstiskā godaprāta sistēmas ir Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā, kur īpaši noturīgas pret korupciju ir tiesu sistēma, tiesībaizsardzības un revīzijas iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Vissliktākie rezultāti ir Rumānijai un Bulgārijai.
Tikai 2 no 25 Eiropas valstīm ir pilnvērtīgi aizsargāti trauksmes cēlēji jeb personas, kas ziņo par kādas amatpersonas koruptīvām darbībām. Latvija nav šo divu valstu vidū, jo tās trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismā ir būtiskas nepilnības.
Aptuveni pusē no ziņojumā pētītajām valstīm netiek atbilstoši regulēti ziedojumi politiskajām partijām un nodrošināta to neatkarība. Šajā jomā Latvijai uz Eiropas fona ir būtiski sasniegumi un daudzām valstīm varam kalpot par piemēru.
Citi būtiski korupcijas riski Eiropā ir šādi:
- 12 valstīs nav noteikti ierobežojumi summām, ko indivīdi var ziedot politiskajām partijām.
- 17 valstīs parlamenta locekļiem nav izstrādāti ētikas/uzvedības kodeksi, savukārt tikai 11 valstīs amatpersonas iesniedz interešu konflikta un ienākumu deklarācijas.
- Kopumā 20 valstīs pieeja publiskai informācijai ir ierobežota.
- Tikai 6 valstīts ir izstrādāts lobēšanas regulējums.
- Publiskajos iepirkumos joprojām pastāv augsti korupcijas riski.
Pētījums Nauda, politika un vara: korupcijas riski Eiropā ir balstīts uz 25 Eiropas valstu 2011.gadā veikto valstiskā godaprāta sistēmas novērtējumu. Tas katrā valstī aptvēra 12-14 jomas, kas veido valsts pretkorupcijas ietvaru, analīzi, apskatot institūciju kapacitāti, atbildību, atklātību u.c. aspektus gan no normatīvā regulējuma puses, gan praksē. Pētījumā piedalījās Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Projektu atbalsta Eiropas Komisijas Iekšlietu ģenerāldirektorāts.