Pēc 150 gadiem atjauno vecās Ģertrūdes krustapuķes
Vieniem tā ir nozīmīga kulta celtne, otriem – vēsturiski atpazīstams arhitektūras piemineklis, trešajiem – vienkārši ērts orientieris Rīgā. Taču diezin vai Latvijā atradīsies kāds, kurš nezinātu vecās Ģertrūdes baznīcas atrašanās vietu, kā arī to, ka šī celtne ir cieši saistāma ar galvaspilsētas arhitektūras vēsturi.
Uz tagadējo Ģertrūdes un Baznīcas ielu krustojuma būvētā Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskās baznīcas (tāds ir baznīcas pilnais un oficiālais nosaukums) ēka ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža. Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.Atjaunošanas darbus uzsāka ar to, ka vecās, sadrupušās krustapuķes vispirms tika noņemtas no jumta. Pēc tam tika meklēts tehnisks risinājums, jo dekorus vajadzēja ne tikai restaurēt un uzlikt atpakaļ, bet arī padarīt tos drošākus par iepriekšējiem.
Diemžēl pirmajā restaurācijas darbu posmā baznīcas draudzei pietika līdzekļu tikai tik daudz, lai vecās krustapuķes demontētu, atrastu tehnisko risinājumu un atlietu detaļas aptuveni 28 jauno krustapuķu izgatavošanai. Taču ne tik daudz, lai jaunās krustapuķes uzstādītu uz jumta.
2009. gadā talkā nāk Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas piešķir piecus tūkstošus latu, par kuriem baznīcai tiek uzliktas atpakaļ pirmās trīs krustapuķes. Pārējās krustapuķes stāv ēkas pagrabā līdz pat 2011. gadam, kad pateicoties pazīstamā advokāta Andra Grūtupa individuālam ziedojumam (vairāk kā 23 000 latu apmērā), tornīšu smailēs tiek uzliktas arī pārējās 25 puķes. Ar to noslēdzas otrais vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekoru atjaunošanas posms, kura laikā kopā ir izgatavotas un uzstādītas 28 jaunas krustapuķes.
Nākamais restaurācijas darbu posms pie jumta dekoriem atsākas 2014. gadā, kad, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirtajam finansējumam, tika izgatavotas atlikušās 37 krustapuķes. Taču, to uzstādīšanas laikā atklājas, ka sākotnēji Ģertrūdes baznīcai bijušas vēl divas krustapuķes, kuras sākotnēji projektētāju uzmanībai paslīdējušas garām. Kopā ar tām, 2015. gada maijā, noslēdzoties fasādes restaurācijas darbu trešajam posmam, dievnams būs atguvis 67 atjaunotas vēsturiskās krustapuķes un dekoratīvos tornīšus.
Daži fakti par krustapuķu restaurāciju
Visas jaunās krustapuķes ir pārklātas ar speciālu betona virsmu kristalizējošu materiālu, kas nodrošina jauno jumta dekoru virsmas ūdens necaurlaidību.
Atjaunoto tornīšu smaiļu pasargāšanai no plaisām, kas varētu rasties darba procesā, visi urbumi, kuri bija vajadzīgi nerūsējošā tērauda stieņu nostiprināšanai, tika veikti, izmantojot speciālus dimanta urbjus.
Pūles tika ieguldītas arī pie tā, lai padarītu jumta dekorus ievērojami vieglākus. Sākotnēji pašu lielāko oriģinālo betona krustapuķu svars bija ap 200 kilogramiem, bet kopā ar betona tornīti tas sasniedza pat 500 kilogramus. Savukārt atjaunotās (jau ar betonu piepildītās un uz jumta uzstādītās) krustapuķes svars ir ievērojami mazāks – tikai ap 100 kilogramiem.
Daži fakti par vecās Ģertrūdes baznīcu
Tagadējā vecā Ģertrūdes baznīca celta pēc pazīstamā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta laikā no 1864. līdz 1866. gadam. Celtne ir tipisks eklektisma paraugs izkoptās neogotikas formās, kas ir būvēta kā trīsjomu pseidobazilika ar īsu transeptu.
Baznīcas ārējā veidolā vērojama vertikālā dominante. To akcentē daudzi dekoratīvie tornīši ar krustapuķēm to galos, kas grezno pākāpienveida zelmiņus, kontroforsus un torņa smailes pakāji.
Baznīcas tornis ir ar pakāpeniski sašaurinātu apjomu. Tas ir 63 metrus augsts, un tā smaile ir segta ar vara skārdu. Ārsienu apdarē izmantots sarkanais ķieģelis un betonā lieti arhitektoniskie elementi.