Rūpīgi sekojot pamācībai, nosiltināt ēku var arī pašrocīgi
Šī rudens apstākļi lutina būvētājus – laiks ir silts, sauss un ļauj ne tikai pabeigt iesāktos darbus, bet paspēt īstenot arī fasādes siltināšanu ar minerālvati vai putupolistirola plāksnēm. Šim nolūkam der laiks, kad gaisa temperatūra vēl nenoslīd zem +5°C. Būtībā savas dzīvojamās mājas siltināšanu var paveikt saimnieks pats, rūpīgi sekojot līdzi norādījumiem, jo nekā sarežģīta te nav.
Nesiltinātā fasādes sienā temperatūras svārstības ir atšķirīgas no tām, kas notiek siltinātā sienā. Nesiltināta siena ātri atdziest, un ļoti aukstā laikā "sasaluma punkts" atrodas pašā mūra sienā. Līdz ar to ārsiena ir krietni aukstāka (to var just pieliekot roku) nekā gaisa temperatūra telpā. Lielā temperatūras atšķirību rezultātā uz sienām veidojas mitrums, kas savukārt izraisa pelējuma un sēnīšu veidošanos. Siltinot fasādi, ārsienas tiek pasargātas no lielām temperatūras atšķirībām. "Sasaluma punkts" tiek pārcelts uz siltumizolācijas sistēmu, un ārsienas iekšpusē temperatūra ir tuvu telpas gaisa temperatūrai.
Materiāla izvēle un biezums
Visbiežāk siltināšanai izmanto divu veidu siltumizolāciju – minerālvati un putupolistirolu. Katram no materiāliem ir savas priekšrocības un trūkumi, atšķiras arī to iestrādāšana konstrukcijās. Jāņem arī vērā Latvijas būvnormatīvs LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, kas nosaka siltināšanas prasības gan jaunbūvēs, gan ēku rekonstrukcijās". Saskaņā ar šo būvnormatīviem ārsienu siltumizolācijas slānim jābūt no 50 – 150 mm biezam. Tas atkarīgs gan no izmantotajiem būvmateriāliem, gan pašas ēkas konstrukcijas un plānojuma. Latvijā piemērotākais siltumizolācijas slāņa biezums visbiežāk izmantotajiem siltumizolācijas materiāliem ir 100 mm. Šādu biezumu lielākoties izvēlas savrupmājām, kuras celtas no vieglbetona blokiem vai arī koka karkasa ēkām. Nav jēgas ārsienas siltināt pēc principa "jo biezāk, jo labāk". Izolēt nevar bezgalīgi un pastāv arī robeža, kas siltumizolācijas slāņa biezumam vairs nav nozīmes – siltuma izolācija no tā nepalielināsies, turklāt ārsienas kopējo apdari paveikt kļūs tehnoloģiski sarežģītāk.
Pamatnes sagatavošana
Siltināt jaunbūvi ir vienkāršāk un ātrāk nekā agrāk celtu ēku, jo gados vecākai ēkai pirms ārsienu siltināšanas nepieciešams veikt virkni sagatavošanas darbu. Vispirms jānoņem visas ūdens notekcaurules, teknes, logu palodzes un citi fasādes elementi, kas ir demontējami, piemēram, elektrības ierīces u.tml. Ar atbilstošu tehnoloģiju jānovērš plaisas, plīsumi, mitruma plankumi. Ja rodas šaubas par apmetuma stiprību (to var pārbaudīt ar izklauvēšanas metodi, kur saķere ar mūri vājāka, skaņa dobjāka), tas no sienas ir jāatskalda, stipri bojātas sienu vietas jāapmet ar apmetumu, kura mehāniskā izturība uz spiedi nav mazāka par pašas sienas materiāla stiprību. Ja ēkā ir plaisas, tās jāaizpilda ar atbilstošu materiālu, iespējams, plaisu veidošanās virzienā ir jāmontē deformācijas šuves. Ar līmjavas slāņa palīdzību jāizlīdzina virsmas nelīdzenumi. Uz virsmas esošais pelējums jānotīra ar speciālu pretpelējuma līdzekli. Tikai tad var sākt siltināšanas darbus.
Foto: Rūpīgi sekojot pamācībai, nosiltināt ēku var arī pašrocīgi; autors: Rūpīgi sekojot pamācībai, nosiltināt ēku var arī pašrocīgi
No cokola uz augšu
Darbus sāk no ēkas apakšējās daļas – cokola, kam piestiprina tā dēvēto starta profilu, uz kura atbalsta pirmo plākšņu rindu. Turklāt cokols palīdz aizsargāt siltumizolācijas "pīrāgu" pret mehāniskiem bojājumiem.
Tālāk seko siltumizolācijas plākšņu stiprināšana. Pie sienas tās stiprina ar līmjavas kārtu, uzklājot līmjavu pa plāksnes perimetru un viducī uzliekot 6 javas pikučus. Plāksni nekavējoties liek pie sienas un piespiež. Pēc tam plāksni papildu nostiprina ar dībeļiem vai speciāliem stiprinājumiem ( apm. 4 dībeļi uz 1 kvm.).
Pie plāksnēm ar līmjavu nostiprina stiklašķiedras sietu. Ēkas stūriem izmanto speciālus profilus ar sietu. Pēc tam uzklāj zemapmetuma grunti un virsmas apdari pabeidz ar dekoratīvo apmetumu.
Būtiskākās kļūdas
Zemapmetuma siltināšanas sistēmā visvairāk kļūdas vērojamas materiāla uzklāšanas laikā. Svarīgi zināt, ka zemapmetuma ārsienu izolācijai domātajām plāksnēm ražotāji ir norādījuši, kura plāksnes puse ir paredzēta stiprināšanai pie virsmas.
Jāņem vērā, kādā veidā plāksnes tiks pielīmētas – tās nevar savienoties pa vienlaidu vertikālu līniju ( jāievēro tā dēvētais šaha princips ), arī fasādes atveru stūros ( logu stūri u.c. ) plākšņu pārklājumam ir jābūt vienlaidus. Šajās vietās var veidoties diagonālas plaisas un, ja vēl šīs vietas nebūs pietiekami nosiltinātas, veidosies ievērojami aukstuma tilti. Montējot plāksnes, jāraugās, lai neveidotos spraugas un visas savienojumu vietas tiktu rūpīgi aizpildītas, citādi apmetums šajās vietās nebūs pietiekami izturīgs.
Jāzina, ka minerālvati nevar pakļaut tiešai mitruma iedarbībai, bet putu polistirolu nedrīkst ilgstoši atstāt tiešā atmosfēras un saules staru ietekmē – tas pamazām sairst un noveco. Tāpēc, siltinot ārsienas ar putu polistirolu, pēc iespējas ātrāk to nepieciešams apslēpt no saules stariem, apvelkot ar līmjavu vai armatūras sietu.
Plašāk par siltināšanai nepieciešamajiem materiāliem un pamācību precīzai darbu secībai skatiet būvmateriālu internetveikalā www.akolat.lv un http://akolat.lv/pamaciba%20fasades%20siltinasana.html
Raksts tapis sadarbībā ar SIA "Akolat AD"