RAPLM nepieļaus nelikumīgas būvniecības iespējas Kolkas piekrastē
Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija (RAPLM) informējusi Kolkas pagasta padomi, ka nevar atbalstīt pagasta izstrādāto ciema robežu plānu, kas paredz ēku apbūvi visā Kolkas piekrastes teritorijā, aģentūru LETA informēja ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols.
Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija (RAPLM) informējusi Kolkas pagasta padomi, ka nevar atbalstīt pagasta izstrādāto ciema robežu plānu, kas paredz ēku apbūvi visā Kolkas piekrastes teritorijā, aģentūru LETA informēja ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols.
Jau 2003.gada 25.martā RAPLM sniedza negatīvu atzinumu par Kolkas pagasta teritorijas plānojumu, kas paredzēja dzīvojamās apbūves izvietošanu gandrīz visā pagasta teritorijā, tai skaitā mežārēs un meža ainavās. Atzinumā tika norādīts, ka ir jāsamazina apbūvējamo mežu teritorijas. Tāpat apbūves ierobežošana jāpamato arī ar brīdinājumu par iespējamajām jūras krasta izmaiņām, kas ir risks potenciālajiem būvētājiem.
Neskatoties uz ministrijas atzinumu, Kolkas pagasta padome plānojumu 2003.gada 13.jūnijā apstiprināja.
Pūpols pastāstīja, ka ministrija veikusi vairākas sarunas ar Kolkas pagasta amatpersonām, norādot, ka izstrādātais plānojums neatbilst Aizsargjoslu likuma grozījumiem. Šo pārrunu rezultātā 2004.gada 8.martā Kolka ir pieņēmusi lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu uzsākšanu. Taču likumam atbilstoši grozījumi pašvaldības padomē pieņemti nav, lai gan ministrija šim mērķim, izprotot pašvaldības vajadzības, piešķīra 7 000 latus.
Šā gada 16.martā RAPLM nosūtīja atzinumu Kolkas pagasta padomei, kurā norādīja, ka tās teritorijas plānojums neatbilst Aizsargjoslu likuma prasībām, kā arī, nosakot ciemu robežas, nav ņemts vērā likums "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu", jo paredz ciemu izveidošanu 15,5 kilometru garumā gar Baltijas jūras krastu. Plānojumā esošo zvejniekciemu robežas ir ievērojami paplašinātas uz dabas pamatnes teritoriju, pārsvarā uz kāpu mežu teritoriju rēķina.
Patlaban pagasta padome ir izstrādājusi detālplānojumu trim zemesgabaliem - "Julgi", "Mieri" un "Dainas". Iecerēts, ka šiem zemesgabaliem tiktu samazināta aizsargjosla. Ministrija vērsusies Kolkas pagasta padomē ar lūgumu atcelt šādus saistošos noteikumus, ko pašvaldība nav izdarījusi.
RAPLM pieprasa pagasta padomei izstrādāt ciemu robežas atbilstoši patiesajai apbūvei un saudzējot dabu. "Pagasta uzdevums ir strādāt to iedzīvotāju labā, kas tos ievēlējuši, nevis izpārdot kultūrvēsturiskās vērtības un apiet likumu būvētgribētāju interesēs," norāda pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs.
Ministrija arī turpina pārbaudīt Kolkas pagasta darbības likumību un šim nolūkam no pagasta padomes pieprasījusi visus pēdējo trīs gadu laikā pieņemtos lēmumus, kā arī izsniegtās būvatļaujas.
LETA jau ziņoja, ka RAPLM iesniegusi Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt Kolkas pagasta amatpersonu darījumus ar zemi, kā dēļ privātuzņēmuma rīcībā nonācis Kolkasrags un citas vērtīgas pašvaldības teritorijas. Iztērējot aptuveni 100 000 latu, pērn pavasarī par noteicošo Kolkasraga - vairāk nekā 14 hektāru - īpašnieci ir kļuva uzņēmēja Benita Sadauska.
Ministrija lūdz izvērtēt, vai pašvaldības amatpersonu rīcībā nav konstatējamas Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, lemjot par labu nevis valstij un pašvaldībai, bet gan privātpersonām. Vēstule nosūtīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Savukārt Vides valsts inspekcija pēc Kolkā veiktās pārbaudes secināja, ka tūristu informācijas centrs uzbūvēts, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, jo tas veidots pirms ciemata robežu apstiprināšanas. Pamatojoties uz konstatēto, Vides ministrija ierosinājusi disciplinārlietu Slīteres Nacionālā parka direktoram un Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktoram.
Jau 2003.gada 25.martā RAPLM sniedza negatīvu atzinumu par Kolkas pagasta teritorijas plānojumu, kas paredzēja dzīvojamās apbūves izvietošanu gandrīz visā pagasta teritorijā, tai skaitā mežārēs un meža ainavās. Atzinumā tika norādīts, ka ir jāsamazina apbūvējamo mežu teritorijas. Tāpat apbūves ierobežošana jāpamato arī ar brīdinājumu par iespējamajām jūras krasta izmaiņām, kas ir risks potenciālajiem būvētājiem.
Neskatoties uz ministrijas atzinumu, Kolkas pagasta padome plānojumu 2003.gada 13.jūnijā apstiprināja.
Pūpols pastāstīja, ka ministrija veikusi vairākas sarunas ar Kolkas pagasta amatpersonām, norādot, ka izstrādātais plānojums neatbilst Aizsargjoslu likuma grozījumiem. Šo pārrunu rezultātā 2004.gada 8.martā Kolka ir pieņēmusi lēmumu par teritorijas plānojuma grozījumu uzsākšanu. Taču likumam atbilstoši grozījumi pašvaldības padomē pieņemti nav, lai gan ministrija šim mērķim, izprotot pašvaldības vajadzības, piešķīra 7 000 latus.
Šā gada 16.martā RAPLM nosūtīja atzinumu Kolkas pagasta padomei, kurā norādīja, ka tās teritorijas plānojums neatbilst Aizsargjoslu likuma prasībām, kā arī, nosakot ciemu robežas, nav ņemts vērā likums "Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu", jo paredz ciemu izveidošanu 15,5 kilometru garumā gar Baltijas jūras krastu. Plānojumā esošo zvejniekciemu robežas ir ievērojami paplašinātas uz dabas pamatnes teritoriju, pārsvarā uz kāpu mežu teritoriju rēķina.
Patlaban pagasta padome ir izstrādājusi detālplānojumu trim zemesgabaliem - "Julgi", "Mieri" un "Dainas". Iecerēts, ka šiem zemesgabaliem tiktu samazināta aizsargjosla. Ministrija vērsusies Kolkas pagasta padomē ar lūgumu atcelt šādus saistošos noteikumus, ko pašvaldība nav izdarījusi.
RAPLM pieprasa pagasta padomei izstrādāt ciemu robežas atbilstoši patiesajai apbūvei un saudzējot dabu. "Pagasta uzdevums ir strādāt to iedzīvotāju labā, kas tos ievēlējuši, nevis izpārdot kultūrvēsturiskās vērtības un apiet likumu būvētgribētāju interesēs," norāda pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs.
Ministrija arī turpina pārbaudīt Kolkas pagasta darbības likumību un šim nolūkam no pagasta padomes pieprasījusi visus pēdējo trīs gadu laikā pieņemtos lēmumus, kā arī izsniegtās būvatļaujas.
LETA jau ziņoja, ka RAPLM iesniegusi Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt Kolkas pagasta amatpersonu darījumus ar zemi, kā dēļ privātuzņēmuma rīcībā nonācis Kolkasrags un citas vērtīgas pašvaldības teritorijas. Iztērējot aptuveni 100 000 latu, pērn pavasarī par noteicošo Kolkasraga - vairāk nekā 14 hektāru - īpašnieci ir kļuva uzņēmēja Benita Sadauska.
Ministrija lūdz izvērtēt, vai pašvaldības amatpersonu rīcībā nav konstatējamas Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, lemjot par labu nevis valstij un pašvaldībai, bet gan privātpersonām. Vēstule nosūtīta arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Savukārt Vides valsts inspekcija pēc Kolkā veiktās pārbaudes secināja, ka tūristu informācijas centrs uzbūvēts, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu, jo tas veidots pirms ciemata robežu apstiprināšanas. Pamatojoties uz konstatēto, Vides ministrija ierosinājusi disciplinārlietu Slīteres Nacionālā parka direktoram un Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktoram.