REA energoauditoru konkursam saņemti septiņu firmu pieteikumi
Foto: REA energoauditoru konkursam saņemti septiņu firmu pieteikumi
Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) konkursam "Dzīvojamo māju energonovērtēšanas speciālistu atlase" savus piedāvājumus dzīvojamo māju energoauditēšanai iesnieguši septiņi uzņēmumi.
Energoresursu cenām strauji palielinoties, sabiedrība aizvien nopietnāk pievēršas to taupīšanai. Viens no pasākumiem – ēku siltināšana joprojām nenotiek pietiekamā apjomā, un kompleksā siltināšana līdz šim Latvijā veikta tikai 1% daudzdzīvokļu māju, tā SIA "Cobold Eksports" organizētajā apaļā galda diskusijā par energoefektivitātes un māju siltināšanas nozīmi "Taupām energoresursus. Maksājam mazāk. Dzīvojam siltā mājā." atzina pieaicinātie eksperti.
No valsts puses likumdošanā jāveic vēl daudzi uzlabojumi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas nodrošināt sev siltus mājokļus, kā arī pašiem jākļūst saimnieciskākiem
Latvija kopumā maksā aizvien vairāk par enerģētiku, bet zinoši nosiltinot ēkas visā valstī, būtu ievērojama ekonomija, uzskata sertificēts būvinženieris, Rīgas Tehniskās universitātes docents, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs. Viņa skatījumā kaimiņi Lietuvā šo jautājumu risina ar daudz lielākiem panākumiem, un arī Latvijā vajadzētu rīkoties aktīvāk.
Latvijā jāpanāk par 20% mazāku enerģijas patēriņu, un siltums ir dārga prece, ko noteikti nevajadzētu laist vējā, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Tie, kuri savas dzīvojamās platības ieguvuši viegli, pret māju kopumā arī izturas vieglprātīgāk un gaida atbalstu no malas. Pašvaldības bieži vien atbalsta, piemēram, sociālo māju siltināšanu.
Tomēr tagad māju siltuma efektivitātes palielināšanā pašvaldības drīkst piedalīties ar savu līdzfinansējumu 10 – 30% apmērā. Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā tās atradušas veidu kā veicināt renovāciju, piemēram, atbalstot energoauditu, renovācijas izdevumus, sacīja Swedbank Produktu attīstības nodaļas uzņēmumiem vadītāja Gunta Špengele. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem energoaudita rezultāti labi noder arī, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus par veicamajiem darbiem mājas siltināšanā. Būtiski, lai viņu parādi par saņemtajiem pakalpojumiem nepārsniegtu 15%. Turklāt renovācijas darbiem ir iespēja iegūt līdz pat 100% lielu kredītu no bankas. Mīts arī izrādās apgalvojums, ka pēc ēkas renovācijas, ja ņemts kredīts, būtiski pieaugs maksa par apsaimniekošanu. Pēc kāda nesen Swedbank finansēta renovācijas projekta deviņstāvu mājā Rīgā, maksa par apsaimniekošanu dzīvoklim palielinājusies vidēji par Ls 13, bet vienlaikus būtiski samazinājušies rēķini par siltumu. Šobrīd ir tendence, ka māju apsaimniekotāji renovācijai vēlas ņemt kredītu uz iespējami ilgāku laiku – maksimālais termiņš ir 15 gadi.
Iedzīvotājus vairāk, domāt par ēku siltināšanu, mudinātu arī informatīvi rēķini, kuros redzams, ka konkrētās mājās dzīvokļi saņem, piemēram, lielākus rēķinus nekā blakus mājas, kura ir siltināta, pieļauj Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Enerģētikas departamenta direktors Jānis Reķis. Pēc viņa aprēķiniem kompleksā siltināšana veikta aptuveni 1% Latvijas daudzdzīvokļu mājās, lai arī mazāka apjomi darbi darīti daudz lielākā skaitā daudzdzīvokļu māju.
Pozitīvi, ka Latvijā joprojām sekmīgi ražo ēku siltināmo materiālu, un mūsējo produkcija nebūt nav vājāka par importēto, jo jāstrādā pēc noteiktiem standartiem, raksturojot siltināmo materiālu tirgu, savu viedokli pauda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andris Trifanovs. Viņa skatījumā, izmantojot Latvijas ražojumus, mēs atbalstām valsts ekonomiku kopumā.
SIA "Cobold Eksports" Valmierā ražo putupolistirolu un šogad vecāku māju siltināšanai izmantoti aptuveni 30% no gatavās produkcijas. Pērn vairāk putupolistirolu izmantoja jaunu privātmāju būvniecībā, bet šogad siltināšanai ne tikai dzīvojamajā sektorā, bet arī sabiedriskajām ēkām, pieprasījumu raksturoja SIA "Cobold Eksports" tirdzniecības direktors Olafs Lakučs.
Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) konkursam "Dzīvojamo māju energonovērtēšanas speciālistu atlase" savus piedāvājumus dzīvojamo māju energoauditēšanai iesnieguši septiņi uzņēmumi.
REA, realizējot projektu "Mājokļu energoauditi - 2008", jau rīkoja citu konkursu, un tā laikā tika atlasītas 22 mājas, kurās paredzēts ar pašvaldības finansiālu atbalstu veikt energoauditus.
Saskaņā ar konkursa nolikumu pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tika ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru.
Tika vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ka arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju.
Tagad tiks izvērtēti otrā konkursa rezultāti un izvēlēti energoauditori, kas apsekos mājas un sagatavos konkrētus priekšlikumus renovācijas darbu veikšanai, aprēķinās renovācijas izmaksas un sagaidāmo enerģijas ietaupījumu. Patlaban REA gatavo arī finanšu līdzekļu pieprasījumu, lai nākamgad auditēto dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēku renovācijas veikšanai.
Šogad uzsāktais projekts "Mājokļu energoauditi - 2008" ir pirmais šāda veida projekts. Lai to īstenotu, no Pilsētas attīstības fonda ir piešķirti 10 000 latu.
Mājokļu energoauditu projekta īstenošanā REA sadarbojas ar Rīgas domes Komunālo departamentu un Finanšu departamentu, Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas mājoklis" un "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru".
No valsts puses likumdošanā jāveic vēl daudzi uzlabojumi, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas nodrošināt sev siltus mājokļus, kā arī pašiem jākļūst saimnieciskākiem
Latvija kopumā maksā aizvien vairāk par enerģētiku, bet zinoši nosiltinot ēkas visā valstī, būtu ievērojama ekonomija, uzskata sertificēts būvinženieris, Rīgas Tehniskās universitātes docents, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs. Viņa skatījumā kaimiņi Lietuvā šo jautājumu risina ar daudz lielākiem panākumiem, un arī Latvijā vajadzētu rīkoties aktīvāk.
Latvijā jāpanāk par 20% mazāku enerģijas patēriņu, un siltums ir dārga prece, ko noteikti nevajadzētu laist vējā, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons. Tie, kuri savas dzīvojamās platības ieguvuši viegli, pret māju kopumā arī izturas vieglprātīgāk un gaida atbalstu no malas. Pašvaldības bieži vien atbalsta, piemēram, sociālo māju siltināšanu.
Tomēr tagad māju siltuma efektivitātes palielināšanā pašvaldības drīkst piedalīties ar savu līdzfinansējumu 10 – 30% apmērā. Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā tās atradušas veidu kā veicināt renovāciju, piemēram, atbalstot energoauditu, renovācijas izdevumus, sacīja Swedbank Produktu attīstības nodaļas uzņēmumiem vadītāja Gunta Špengele. Daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājiem energoaudita rezultāti labi noder arī, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus par veicamajiem darbiem mājas siltināšanā. Būtiski, lai viņu parādi par saņemtajiem pakalpojumiem nepārsniegtu 15%. Turklāt renovācijas darbiem ir iespēja iegūt līdz pat 100% lielu kredītu no bankas. Mīts arī izrādās apgalvojums, ka pēc ēkas renovācijas, ja ņemts kredīts, būtiski pieaugs maksa par apsaimniekošanu. Pēc kāda nesen Swedbank finansēta renovācijas projekta deviņstāvu mājā Rīgā, maksa par apsaimniekošanu dzīvoklim palielinājusies vidēji par Ls 13, bet vienlaikus būtiski samazinājušies rēķini par siltumu. Šobrīd ir tendence, ka māju apsaimniekotāji renovācijai vēlas ņemt kredītu uz iespējami ilgāku laiku – maksimālais termiņš ir 15 gadi.
Iedzīvotājus vairāk, domāt par ēku siltināšanu, mudinātu arī informatīvi rēķini, kuros redzams, ka konkrētās mājās dzīvokļi saņem, piemēram, lielākus rēķinus nekā blakus mājas, kura ir siltināta, pieļauj Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras Enerģētikas departamenta direktors Jānis Reķis. Pēc viņa aprēķiniem kompleksā siltināšana veikta aptuveni 1% Latvijas daudzdzīvokļu mājās, lai arī mazāka apjomi darbi darīti daudz lielākā skaitā daudzdzīvokļu māju.
Pozitīvi, ka Latvijā joprojām sekmīgi ražo ēku siltināmo materiālu, un mūsējo produkcija nebūt nav vājāka par importēto, jo jāstrādā pēc noteiktiem standartiem, raksturojot siltināmo materiālu tirgu, savu viedokli pauda Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Andris Trifanovs. Viņa skatījumā, izmantojot Latvijas ražojumus, mēs atbalstām valsts ekonomiku kopumā.
SIA "Cobold Eksports" Valmierā ražo putupolistirolu un šogad vecāku māju siltināšanai izmantoti aptuveni 30% no gatavās produkcijas. Pērn vairāk putupolistirolu izmantoja jaunu privātmāju būvniecībā, bet šogad siltināšanai ne tikai dzīvojamajā sektorā, bet arī sabiedriskajām ēkām, pieprasījumu raksturoja SIA "Cobold Eksports" tirdzniecības direktors Olafs Lakučs.
Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) konkursam "Dzīvojamo māju energonovērtēšanas speciālistu atlase" savus piedāvājumus dzīvojamo māju energoauditēšanai iesnieguši septiņi uzņēmumi.
REA, realizējot projektu "Mājokļu energoauditi - 2008", jau rīkoja citu konkursu, un tā laikā tika atlasītas 22 mājas, kurās paredzēts ar pašvaldības finansiālu atbalstu veikt energoauditus.
Saskaņā ar konkursa nolikumu pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tika ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru.
Tika vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ka arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju.
Tagad tiks izvērtēti otrā konkursa rezultāti un izvēlēti energoauditori, kas apsekos mājas un sagatavos konkrētus priekšlikumus renovācijas darbu veikšanai, aprēķinās renovācijas izmaksas un sagaidāmo enerģijas ietaupījumu. Patlaban REA gatavo arī finanšu līdzekļu pieprasījumu, lai nākamgad auditēto dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēku renovācijas veikšanai.
Šogad uzsāktais projekts "Mājokļu energoauditi - 2008" ir pirmais šāda veida projekts. Lai to īstenotu, no Pilsētas attīstības fonda ir piešķirti 10 000 latu.
Mājokļu energoauditu projekta īstenošanā REA sadarbojas ar Rīgas domes Komunālo departamentu un Finanšu departamentu, Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas mājoklis" un "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru".
