RECK: Augstākās mācību iestādes sagatavo reālajam darba tirgum nepiemērotus studentus

Neskatoties uz to, ka tuvāko gadu laikā energoceltniecības nozare turpinās attīstīties un pieprasījums pēc elektroenerģētiķiem un energobūvniekiem Baltijas valstīs tikai pieaugs, jau šobrīd Latvijas energoceltniecības tirgū trūkst kvalificēti profesionāļi.

Viens no situācijas iemesliem – augstākās mācību iestādes šobrīd nenodrošina, lai students apgūtu ne tikai teoriju, bet mācību laikā gūtu arī praktiskās iemaņas. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas nozarē nav iespējams strādāt bez reālas darba pieredzes, faktiski darba tirgum tiek sagatavots nepiemērots darbaspēks.

Energobūves kompānijas RECK valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis atzīst, ka Latvijas būvniecības problēma šobrīd ir kvalificēts darbaspēks – cilvēki, ar atbilstošu diplomu un pieredzi vienlaikus. Darba tirgū šobrīd ir grūti atrast pieredzējušus un kvalificētus darbiniekus, savukārt augstskolu absolventiem trūkst atbilstošas praktiskās iemaņas, lai uzreiz pēc studijām varētu pilnvērtīgi iesaistīties energoceltniecības darba tirgū.

Viesturs Kaģis "RECK" valdes priekšsēdētājs: "Viens no strādājošo deficīta iemesliem ir zināms - daļa speciālistu devušies peļņā uz citām valstīm, taču ir arī daļa, kam trūkst nepieciešamās motivācijas strādāt savā nozarē. Lai veicinātu studentos vēlmi pēc absolvēšanas strādāt izvēlētajā profesijā, ir svarīgi sniegt iespēju jauniešiem gūt kvalitatīvu pieredzi jau studiju laikā, kas patlaban no augstskolām netiek pietiekami nodrošināta. Tieši praksē ir iespēja saprast, kurā virzienā attīstīt un pilnveidot savas profesionālās iemaņas, kā arī, galvenais, gūt reālu pieredzi un līdz ar to studentam kļūt konkurētspējīgākam darba tirgū."

Kā viens no iemesliem absolventu praktisko zināšanu trūkumam jāmin Latvijas izglītības sistēma, kas neparedz daudzām tehniskajām izglītības programmām reālu darba praksi. Nereti trīs gadu laikā mācoties augstākajā mācību students ne reizi nav redzējis reālo būvlaukumu, līdz ar to viņam nav izpratnes par reālo darbu.

V. Kaģis aicina Izglītības un Zinātnes ministriju savos reformu plānos  izvirzīt prakses iespējas kā prioritāti profesijās, kas saistītas ar būvniecību, enerģētiku, utt, nodrošinot, lai absolventu praktiskā sagatavotība būtu pēc iespējas augstāka. "Inženiertehniskā izglītība ir jābalsta vairāk praktisko apmācību virzienā, ciešāk sadarbojoties ar uzņēmumiem. Jaunieši jāmotivē jau studiju sākumā iesaistīties praksē, lai tie iegūtās zināšanas varētu arī praksē izmantot. Paši vērtīgākie un zinošākiem elektromontieri un inženieri savas profesionālās gaitas ir sākuši no pašiem pamatiem, apgūstot darbu objektos un iegūstot vērtīgas zināšanas no pieredzējušiem kolēģiem. Esam novērojuši, ka praktiskās iemaņas un zināšanas ir augstākā līmenī jauniešiem, kas apgūst profesiju profesionāli tehniskajās skolās," V. Kaģis.

Par SIA "RECK"

Uzņēmums darbojas energoceltniecības nozarē un sniedz elektromontāžas pakalpojumus. RECK apkalpo elektroietaises, elektrolīnijas, transformatoru punktus, kabeļu līnijas, spriegums no 0,4-330 kV. Kompānija arī nodrošina elektroapgādes ārējo tīklu izbūvi, avārijas seku likvidācija un apakšstaciju apkalpošanu.