RTU vadība izsūtījusi atklātu vēstuli LR Valsts prezidentam

Foto: RTU vadība izsūtījusi atklātu vēstuli LR Valsts prezidentam; autors: RTU vadība izsūtījusi atklātu vēstuli LR Valsts prezidentam

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadība ir izsūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā pauž nosodījumu valdības lēmumam krīzes apstākļos samazināt finansējumu izglītībai un zinātnei un pieprasa pārskatīt valdības izstrādāto taupības plānu, kura sekas, iespējams, būs Latvijas inženierizglītības un inženierzinātnes likvidēšana.


Vēstules teksts:

Par katastrofālo situāciju, kas radīsies inženierizglītībā un zinātnē Latvijas universitātēs plānotā 40 % finansējuma samazināšanas rezultātā

Rīgas Tehniskās universitātes vadība, apzinoties savu lomu Latvijas tautsaimniecības sabalansētā attīstībā, sabiedrības vārdā vēršas pie Jums ar lūgumu nekavējoties pārskatīt valsts taupības plānā iekļauto ekonomisko risinājumu, kas paredz 40 % finansējuma samazināšanu inženierizglītībai un zinātnei Rīgas Tehniskajā universitātē un līdzīgi arī citās Latvijas universitātēs.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) gadā sagatavo apmēram 3000 augstākā līmeņa speciālistu, lielākā daļa no tiem ir ar inženiera kvalifikāciju. 2008. gadā disertācijas aizstāvēja 43 zinātņu doktori, kas ir lielākais sasniegums Latvijas neatkarības gados.

Kvalificētu inženiertehnisko speciālistu deficīts Latvijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kura dēļ Latvija salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm iegūst vissliktākos globālās konkurētspējas rādītājus. Pašlaik Latviju konkurētspējas ziņā gan vēl iespējams salīdzināt vismaz ar Baltijas valstīm, taču, strauji samazinot finansējumu inženiertehniskajai izglītībai un zinātnei, Latvija var kļūt konkurētnespējīga.

Finansējuma samazinājums 40 % apmērā nozīmē inženiertehniskās izglītības un zinātnes panīkumu un, iespējams, likvidēšanu. Līdz ar to Latvijā attīstība nenotiks tādās tautsaimniecības nozarēs kā apstrādes rūpniecība; elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes un ūdens apgāde; būvniecība; transports; sakari un telekomunikācijas u. c.

Uz tik dramatisku nākotnes vīziju norāda vairāki fakti: pirmkārt, Izglītības un zinātnes ministrijas dati apliecina, ka inženierzinātņu jomās studē tikai 10,3 % no visiem studējošajiem. (Salīdzinājumam – 1997./98. akad. gadā šis rādītājs bija 20,5 %). Viens no būtiskākajiem stimuliem, kas daļai jauniešu līdz šim tomēr lika izvēlēties eksakto zinātņu studijas universitātēs, bija valsts dotētās studiju vietas un garantēts darbs pēc studijām. Taču, lai neatgriezeniski neiznīcinātu universitātes potenciālu, valsts noteiktais taupības plāns piespiedīs RTU vadību pieņemt nepopulārus lēmumus: nespējot pilnā apmērā pildīt valsts pasūtījumu, samazināt no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu, slēgt studiju programmas vai pat fakultātes, paaugstināt studiju maksu, maksu par dienesta viesnīcām u. tml. Pārāk augstas izglītības maksas gadījumā studējošo īpatsvars inženierzinātņu jomā būtiski samazināsies, un daļa studentu būs spiesta studēt ārvalstīs, kas palielinās viesstrādnieku ieplūšanu Latvijā.

Otrkārt, izmantojot valsts dotāciju, aktīvi piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus un piedaloties ES ietvarprogrammu projektos, pamazām sākusi uzlaboties akadēmiskā personāla vecuma struktūra. Ja attīstība RTU turpinātos tāpat kā pēdējos četros gados, akadēmiskā personāla atjaunošana gandrīz pilnībā būtu īstenojama turpmāko 10 gadu laikā. Ja tagad inženierzinātnēm atkal tiks aukstasinīgi izsists pamats zem kājām, tās var tikt neatgriezeniski iznīcinātas: pensionētā akadēmiskā personāla resursi būs izsmelti, bet jaunie zinātnieki, kam ir unikālas zināšanas un starptautiskā darba pieredze, nebūs ar mieru palikt un turpināt darbu Latvijā, universitātē, kurai nav ne mazāko attīstības perspektīvu. Ja nebūs akadēmiskā personāla, nebūs arī universitātes.

Treškārt, RTU tiek liegta iespēja turpināt apgūt ES līdzekļus. Valdība ir paredzējusi, ka turpmāk ES projektiem nepieciešamais līdzfinansējums RTU kā atvasinātai publiskai personai jāatrod pašai, taču vienlaikus krasi samazinājusi finansējumu, nesniedz valsts galvojumu līdzfinansējuma nodrošināšanai un nedod nekādu iespēju piesaistīt kredītresursus ēku un zemes apsaimniekošanai. LR Ministru kabinets jau vairākus gadus nespēj pieņemt lēmumu par RTU apsaimniekoto ēku un zemes nodošanu universitātes īpašumā. Ir steidzami nepieciešami likumu grozījumi, kas jau 2008. gada rudenī tika iesniegti Saeimā.

Vēršam prezidenta un valdības uzmanību uz to, ka RTU ir strupceļā. Tai tiek atņemts ne tikai finansējums, bet arī jebkāda iespēja to piesaistīt – tik īsā laika posmā, turklāt akadēmiskā gada vidū.

Pretēji Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013. gadam noteiktajam, ka tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai kalpos tieši izglītība un zināšanas, valsts taupības plāns parāda, ka pašreizējai Latvijas valsts valdībai izglītība un zinātne ir vismazāk svarīgā nozare, jo tai noteikts vislielākais budžeta samazinājums, un ka inženierzinātņu nozari sagaida līdzīgs liktenis kā Latvijas cukura rūpniecību. Pārējo Eiropas valstu, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un arī Igaunijas politiķu stratēģija cīņā ar krīzi ir palielināt finansējumu izglītībai un zinātnei, toties Latvija tieši pretēji – to gandrīz divreiz samazina.

Lai nodrošinātu valsts attīstību nākotnē, pieprasām pārskatīt taupības plānu, piedāvājam neveidot rezerves fondu 10 % apmērā no valsts budžeta finansējuma universitātēm, izņēmuma kārtā iekļaut inženierizglītību un lietišķo zinātni to valsts subsidēto jomu skaitā, kurām finansējuma samazinājums nav pieļaujams vai bezizejas gadījumā paredzēt samazinājumu, kas nepārsniedz 15 %, kā arī definēt izmaksas, ko budžeta samazināšana neskartu, – stipendijas, studentu transporta kompensācijas utt., un steidzami risināt universitāšu īpašumu jautājumu. Piedāvājam daļu Starptautiskā Valūtas fonda aizņēmuma novirzīt inženierizglītības un dabas zinātņu kā valsts prioritāro virzienu atbalstam, veikt likumdošanas izmaiņas, kas ļautu valsts universitātēm veidot maksas studiju programmas ne tikai Eiropas Savienības valodās, kā arī apturēt ES fondu pārdali, atstājot izglītības un zinātnes jomā sākotnēji paredzēto ES fondu līdzekļu apjomu. Kā prioritāti aicinām noteikt pēc iespējas ātrāku RTU attīstības stratēģijā iekļautā vienotā Ķīpsalas teritoriālā kompleksa īstenošanu, tā optimizējot RTU darbību un izveidojot modernu, konkurētspējīgu pasaules līmeņa tehnoloģiskās universitātes infrastruktūru, kas piesaistītu Latvijas jauniešus inženierzinātnēm un kalpotu kā balsts Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem un tautsaimniecībai kopumā.

RTU vadība aicina prezidentu un valdību izmantot nozaru speciālistu un pētnieku potenciālu, pieņemot Latvijas tautsaimniecībai izšķirošus lēmumus, kā arī turpmāk konsultēties ar universitāšu akadēmisko un zinātnisko personālu. Esam gatavi strādāt kopā, lai sekmētu turpmāko Latvijas attīstību.


RTU rektors akadēmiķis Ivars Knēts

RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Leonīds Ribickis

RTU mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis

RTU Senāta priekšsēdētāja profesore Māra Jure

RTU kanclers Ingars Eriņš

RTU Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps


(Vēstules kopija nosūtīta: Ministru prezidentam Ivaram Godmanim; Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem; Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājam Jānim Strazdiņam; izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.)