R.Zīle: Eiropas Komisija atzīst Baltijas valstu energodrošību kā ES prioritāti
Foto: R.Zīle: Eiropas Komisija atzīst Baltijas valstu energodrošību kā ES prioritāti
"Eiropas Komisijas ierosinājums izstrādāt ES vienotu ārpolitiku enerģētikas jomā un beidzot arī šobrīd izolētās Baltijas valstis iekļaut vienotajā Rietumeiropas enerģētikas tīklā ir vienīgā izeja, kā izvairīties no reāliem draudiem pēkšņi palikt bez gāzes, līdzīgi kā tas notika šī gada sākumā", uzskata EP deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, UEN).
"Eiropas Komisijas ierosinājums izstrādāt ES vienotu ārpolitiku enerģētikas jomā un beidzot arī šobrīd izolētās Baltijas valstis iekļaut vienotajā Rietumeiropas enerģētikas tīklā ir vienīgā izeja, kā izvairīties no reāliem draudiem pēkšņi palikt bez gāzes, līdzīgi kā tas notika šī gada sākumā", uzskata EP deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, UEN).
Pirmdien EP plenārsēdē Strasbūrā debates par Eiropas Komisijas (EK) rīcības plānu energoapgādes un drošības garantēšanai Eiropā ir no darba kārtības aktuālākajiem tematiem. Ziņojumā par EK rīcības plānu cita starpā kā svarīgs atzīmēts arī uzvedums pabeigt ES iekšējā enerģētikas tīkla izveidošanu, attīstot enerģētikas infrastruktūru Baltijas jūras zonā, jo šīs valstis pašlaik ir izolētas un atkarīgas vienīgi no "Gazprom' gāzes piegādēm.
R. Zīle norāda: "Gada sākumā pieredzētā Krievijas un Ukrainas gāzes piegādes konflikta rezultāts bija pārtrauktas gāzes piegādes arī vairākām ES valstīm. Tas bija nopietns signāls ES par nepieciešamību rīkoties vienoti. Tikai tad, ka ES runās vienotā balsī gan ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem un trešajām valstīm, no kurām un caur kurām ES tiek importēti energoresursi, tikai tad varēsim būt droši, ka tādas situācijas neatkārtosies."
R. Zīle uzskata, ka EP savā ziņojumā, par kuru plānots balsot otrdien, jādod skaidrs signāls par ES dalībvalstu solidaritāti, uzsverot, "ka energoresursu piegādes apdraudējums kādā dalībvalstī rada apdraudējumu visai ES". R. Zīle atzīmē: "42 % no gāzes, ko importē ES, nodrošina Krievija. Turklāt, tā ir 100 % gāzes piegādātājs Latvijā un citās Baltijas valstīs, kā arī Bulgārijā, Slovākijā un Somijā. ES atkarība no nedaudziem enerģijas ražotājiem ir nopietns risks ES stabilitātei un to atzīst arī Eiropas Parlaments." Tiek plānots, ka šogad EK kopīgi ar Latviju un citām valstīm izstrādās Baltijas savienojumu plānu, kurā noteiks galvenos trūkstošos infrastruktūras posmus.
Parlamenta ziņojumā, ko sagatavojusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja, uzsvērts, ka jāizstrādā saskaņota un efektīva ES ārpolitika enerģētikas jomā, nodrošinot vienotu nostāju, piemēram, sarunās par starptautisko regulējumu klimata pārmaiņu novēršanai, kā arī dialogā ar ražotājiem un tranzītvalstīm.
Lai risinātu Baltijas reģiona gāzes, elektrības un uzglabāšanas problēmu, pēc R. Zīles domām, "jāattīsta jauna enerģētika infrastruktūra, attīstot Dienvideiropas gāzes koridoru, kas ļautu piegādāt gāzi no Kaspijas jūras reģiona un Vidējiem Austrumiem. Tāpat jāattīsta vairākus vēja enerģijas projektus savienojošo energotīklu Ziemeļjūrā un reģiona valstu sadarbība," klāsta Roberts Zīle.
Cita starpā ziņojumā pausts atbalsts projektiem, kas dažādotu apgādes avotus un piegādes ceļus, īpaši - dienvidu gāzes koridora attīstībai, tostarp "Nabucco", Turcijas, Grieķijas un Itālijas gāzes starpsavienojumu projektam un "South Stream" projektam. Eiropas gāzes cauruļvada "Nabucco" projektu Eiropas Parlaments gan iesaka īstenot sadarbībā ar Krieviju, lai izvairītos no divu konkurējošu gāzes cauruļvadu būves.
Deputāts R. Zīle norāda: "Ziņojumā Parlaments norāda, ka ES jāpalielina sašķidrinātās dabasgāzes kapacitāte un jauno terminālu būvniecība jāatbalsta no ES puses kās Eiropas nozīmes projekti. Sašķidrinātās dabasgāzes imports Latvijā būs būtisks ieguldījums enerģijas piegādes ceļu dažādošanā. Taču svarīgi, lai Latvijā šāda sašķidrinātas dabasgāzes termināļa īpašnieki nebūtu saistīti ar dabas gāzes ražotājiem, pretējā gadījumā šis projekts izvērtīsies par ES finansiāli atbalstītu tranzītpunktu Krievijas gāzes eksportam".
* * *
ES energoapgādes un drošības un solidaritātes rīcības plānu Eiropas Komisija publiskoja 2008. gada novembrī. Tajā par ES enerģētikas politikas pamatmērķiem tiek uzstādi:
- Ilgtspējība: cīņa pret klimata pārmaiņām, kuras pamatā ir mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un starptautiska nolīguma noslēgšanas gadījumā — par 30 %, samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 20 % un palielināt atjaunojamo energoavotu gala enerģijas patēriņu vismaz līdz 20 %, kā arī centieni līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 50–80 %;
- Konkurētspēja: veicināt ES ekonomisko izaugsmi, iepērkot enerģiju par labāko cenu un izvairoties no cenu svārstībām;
- energoapgādes drošība: drošākas enerģētikas resursu piegādes un solidaritāte starp ES dalībvalstīm.
Ziņojumā Eiropas Parlaments pauž bažas par naftas un gāzes apjomu nepietiekamību nākamās desmitgades laikā, jo pasaulē saražotajam enerģijas apjomam būs grūti pārsniegt 100 miljonu barelu dienā. Šobrīd tiek iegūts 87 barelu dienā, kamēr nepieciešamais daudzums 2030. gadā ir aprēķināts aptuveni 120 miljoni barelu dienā (vairumā nozaru ES enerģijas pieprasījums turpina pieaugt). Lai situāciju mainītu, ES jāizstrādā un jāplāno jaunas konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, paaugstinot energoefektivitāti un vienlaikus ievērojami samazinot savu enerģijas patēriņu.
Pirmdien EP plenārsēdē Strasbūrā debates par Eiropas Komisijas (EK) rīcības plānu energoapgādes un drošības garantēšanai Eiropā ir no darba kārtības aktuālākajiem tematiem. Ziņojumā par EK rīcības plānu cita starpā kā svarīgs atzīmēts arī uzvedums pabeigt ES iekšējā enerģētikas tīkla izveidošanu, attīstot enerģētikas infrastruktūru Baltijas jūras zonā, jo šīs valstis pašlaik ir izolētas un atkarīgas vienīgi no "Gazprom' gāzes piegādēm.
R. Zīle norāda: "Gada sākumā pieredzētā Krievijas un Ukrainas gāzes piegādes konflikta rezultāts bija pārtrauktas gāzes piegādes arī vairākām ES valstīm. Tas bija nopietns signāls ES par nepieciešamību rīkoties vienoti. Tikai tad, ka ES runās vienotā balsī gan ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem un trešajām valstīm, no kurām un caur kurām ES tiek importēti energoresursi, tikai tad varēsim būt droši, ka tādas situācijas neatkārtosies."
R. Zīle uzskata, ka EP savā ziņojumā, par kuru plānots balsot otrdien, jādod skaidrs signāls par ES dalībvalstu solidaritāti, uzsverot, "ka energoresursu piegādes apdraudējums kādā dalībvalstī rada apdraudējumu visai ES". R. Zīle atzīmē: "42 % no gāzes, ko importē ES, nodrošina Krievija. Turklāt, tā ir 100 % gāzes piegādātājs Latvijā un citās Baltijas valstīs, kā arī Bulgārijā, Slovākijā un Somijā. ES atkarība no nedaudziem enerģijas ražotājiem ir nopietns risks ES stabilitātei un to atzīst arī Eiropas Parlaments." Tiek plānots, ka šogad EK kopīgi ar Latviju un citām valstīm izstrādās Baltijas savienojumu plānu, kurā noteiks galvenos trūkstošos infrastruktūras posmus.
Parlamenta ziņojumā, ko sagatavojusi Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas (ITRE) komiteja, uzsvērts, ka jāizstrādā saskaņota un efektīva ES ārpolitika enerģētikas jomā, nodrošinot vienotu nostāju, piemēram, sarunās par starptautisko regulējumu klimata pārmaiņu novēršanai, kā arī dialogā ar ražotājiem un tranzītvalstīm.
Lai risinātu Baltijas reģiona gāzes, elektrības un uzglabāšanas problēmu, pēc R. Zīles domām, "jāattīsta jauna enerģētika infrastruktūra, attīstot Dienvideiropas gāzes koridoru, kas ļautu piegādāt gāzi no Kaspijas jūras reģiona un Vidējiem Austrumiem. Tāpat jāattīsta vairākus vēja enerģijas projektus savienojošo energotīklu Ziemeļjūrā un reģiona valstu sadarbība," klāsta Roberts Zīle.
Cita starpā ziņojumā pausts atbalsts projektiem, kas dažādotu apgādes avotus un piegādes ceļus, īpaši - dienvidu gāzes koridora attīstībai, tostarp "Nabucco", Turcijas, Grieķijas un Itālijas gāzes starpsavienojumu projektam un "South Stream" projektam. Eiropas gāzes cauruļvada "Nabucco" projektu Eiropas Parlaments gan iesaka īstenot sadarbībā ar Krieviju, lai izvairītos no divu konkurējošu gāzes cauruļvadu būves.
Deputāts R. Zīle norāda: "Ziņojumā Parlaments norāda, ka ES jāpalielina sašķidrinātās dabasgāzes kapacitāte un jauno terminālu būvniecība jāatbalsta no ES puses kās Eiropas nozīmes projekti. Sašķidrinātās dabasgāzes imports Latvijā būs būtisks ieguldījums enerģijas piegādes ceļu dažādošanā. Taču svarīgi, lai Latvijā šāda sašķidrinātas dabasgāzes termināļa īpašnieki nebūtu saistīti ar dabas gāzes ražotājiem, pretējā gadījumā šis projekts izvērtīsies par ES finansiāli atbalstītu tranzītpunktu Krievijas gāzes eksportam".
* * *
ES energoapgādes un drošības un solidaritātes rīcības plānu Eiropas Komisija publiskoja 2008. gada novembrī. Tajā par ES enerģētikas politikas pamatmērķiem tiek uzstādi:
- Ilgtspējība: cīņa pret klimata pārmaiņām, kuras pamatā ir mērķis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un starptautiska nolīguma noslēgšanas gadījumā — par 30 %, samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 20 % un palielināt atjaunojamo energoavotu gala enerģijas patēriņu vismaz līdz 20 %, kā arī centieni līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 50–80 %;
- Konkurētspēja: veicināt ES ekonomisko izaugsmi, iepērkot enerģiju par labāko cenu un izvairoties no cenu svārstībām;
- energoapgādes drošība: drošākas enerģētikas resursu piegādes un solidaritāte starp ES dalībvalstīm.
Ziņojumā Eiropas Parlaments pauž bažas par naftas un gāzes apjomu nepietiekamību nākamās desmitgades laikā, jo pasaulē saražotajam enerģijas apjomam būs grūti pārsniegt 100 miljonu barelu dienā. Šobrīd tiek iegūts 87 barelu dienā, kamēr nepieciešamais daudzums 2030. gadā ir aprēķināts aptuveni 120 miljoni barelu dienā (vairumā nozaru ES enerģijas pieprasījums turpina pieaugt). Lai situāciju mainītu, ES jāizstrādā un jāplāno jaunas konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, paaugstinot energoefektivitāti un vienlaikus ievērojami samazinot savu enerģijas patēriņu.