Racionālas virtuves plānošanas nosacījumi
Plānojot savas virtuves mēbeļu un aprīkojuma iekārtojumu, parasti vislielākā uzmanība tiek pievērsta dizainam, krāsu un materiālu salikumam, ārējai furnitūrai u.c. elementiem, kas, protams, ir svarīgi, taču dažkārt nepelnīti tiek aizmirsts par funkcionālo pusi. Par to, lai visi darbi virtuvē ritētu pēc iespējas ērtāk, lai produktu, trauku, lielās un mazās sadzīves tehnikas u.c. mantu novietojums būtu vienādi viegli sasniedzams, taču tās netraucētu un neaizņemtu lieku vietu, respektīvi, par to, lai virtuve pienācīgi veiktu gan estētisko, gan praktisko funkciju. Jo īpaši svarīgi tas būtu mazajās sērijveida dzīvokļu virtuvēs, kur labi plānots, pārdomāts mēbeļu un tehnikas kopums var satilpt pat ļoti ierobežotā telpā.
Pieredzējis virtuves mēbeļu dizaineris noteikti zina, kā to izdarīt, tāpēc lūdzām SIA "Skābardis" komercdirektoru Gintu Ošiņu atklāt, kādi būtu galvenie nosacījumi, novērojami un ieteikumi, ko ņemt vērā, plānojot pastāvīgi vai kopā ar meistaru?
Vajadzības un iespējas
Pirmkārt jāizvērtē, kam īsti virtuve tiks paredzēta. Dzīvē gadās visādi – no ļoti aizņemtiem karjeras cilvēkiem, kas labi ja šad tad kādu pusfabrikātu mikroviļņu krāsnī uzsilda, daži pārtop omulības mīļotājos, kam mājas ēdienu daudzveidība ir būtiska eksistences sastāvdaļa, taču jebkurā gadījumā vismaz dažām pamatlietām šajā telpā jābūt. Ūdens pievads un izlietne, gāzes vai elektriskā plīts (iespējams, ka var iztikt bez cepeškrāsns), tvaiku nosūcējs, ledusskapis, darba virsma, skapīši (vismaz plaukti) un atvilktnes attiecīgu piederumu, trauku un pārtikas glabāšanai, kā arī kāda vieta ēdiena uzņemšanai būtu pats minimums. Multifunkcionāla cepeškrāsns, trauku un/vai veļas mazgājamā mašīna, dažāda t.s. mazā sadzīves tehnika (tosteris, vafeļpanna, mikseris, virtuves kombains utt.), ērta, racionalitāti sekmējoša, ilgmūžīga furnitūra (no atvilktņu un eņģu mehānismiem līdz karuseļiem un transformācijas iekārtām) utt., u.t. jpr. jau atkarīga no tavām vēlmēm un iespējām. Apzini un piefiksē savas ģimenes vajadzības, paradumus, kam vajadzētu diezgan daudz pateikt priekšā.
Būtiski gan uzreiz izzināt ūdens, elektrības, gāzes vadu pieslēgumus, konfigurāciju un (ne)iespējas tās mainīt. Ja plānošana notiek pirms celtniecības vai kapitāla remonta (kā patiesībā būtu vislabāk), varēsi būt gana fleksibls, ja jau daudzmaz gatavā mājoklī – nāksies piemēroties. Tas pats sakāms par telpas izmēriem, konfigurāciju un logu, durvju, nišu izvietojumu – ievērojami vieglāk parocīgu virtuvi iekārtot 15-20 kv.m, nevis sērijveida 4,5,6 kv.m. Tā vai citādi, lielākoties virtuves iekārto un to mēbeles izgatavo pēc konkrētiem izmēriem un specifikas, jo jau gatavās, salonos nopērkamās, reti kad šiem nosacījumiem atbilst.
Visbeidzot apsver savas finansu iespējas – ārēji līdzīgu virtuvju iekārtošanas izmaksas var atšķirties vairākkārtīgi, atkarībā no materiālu, mehānismu, tehnikas kvalitātes un atpazīstamības, taču pārlieka taupība gan būs nevietā.
Materiāli
Kā jau minēts, virtuvei ārkārtīgi būtiska ir ne tikai estētika, bet arī funkcionalitāte, tāpēc acumirklīgs ietaupījums uz mēbeļu materiālu un mehānismu rēķina var salīdzinoši ātri radīt problēmas – funkciju zudumu, pastiprinātu nolietošanos, estētiskās kvalitātes pagaišanu – un līdz ar to nepieciešamību pēc labošanas vai pat jaunas iekārtas. Vispirms pieminam t.s. darba vai galda virsmas, kuras tiek pakļautas vislielākajai mehāniskajai, (griešana, sišana utt.) ķīmiskajai (pārtika, mazgāšanas līdzekļi utt.) un temperatūras slodzei, taču pašsaprotama ir vēlme tās redzēt vizuāli pievilcīgas. Agrāk to augstumu lielākoties noteica gāzes un elektrisko plīšu augstums, kas ir 85cm. Ja vidusmēra cilvēkam šāds augstums būtu apmierinošs, garākam vai īsākam vairs nebūs tik ērti, tāpēc iebūvētā tehnika ļauj izbūvēt tieši tev piemērotāko, parocīgāko risinājumu.
Lētākie ir dažādi laminētie (ar melamīnu u.c. materiāliem augstspiediena tehnikā apdarītas kokšķiedru plātnes (KŠP) vai saplāksnis) izstrādājumi, kas kopumā labi pacieš dažāda veida iedarbību, taču izvēloties dārgāku – Itālijā, Vācijā, Somijā u.c. – ražotu plāksni, vajadzētu būt lielākai pārliecībai par ilgstošāku lietošanas iespēju. To izplatītākais platums (dziļums) ir 60cm, kādēļ daļa gāzes un elektrisko plīšu (kam tāds pats dziļums) nav iebūvējamas no augšas, un plātne jāzāģē pilnībā. Mazākā izvēlē, tomēr pieejamas arī 65, 70 un 80cm platas darba virsmas, kas šo problēmu atrisina.
Virtuves darba zonu var noklāt ar izturīgām akmens masas flīzēm vai askētisma tik iecienīto nerūsējošo tēraudu, kas gan samērā ātri sašvīkājas. Nākamās minamas mākslīgo akmeņu – akmens smalknes un akrila sveķu sakausējuma – virsmas (populārākais Corian). To priekšrocība ir ārkārtīga fizikālā izturība un fakts, ka bojājumus var pārpulēt vai ar sveķu palīdzību nemanāmi labot. Cena gan ir ievērojami augstāka, nekā iepriekš uzskaitītajiem. Visbeidzot cenas ziņā līdzīgi dabīgā akmens izstrādājumi, kas, protams, ir prestiži, taču mazāk praktiski, jo jāsargā no vīna, skābju, sārmu u.c. traipiem.
Augšējo un apakšējo skapīšu, durtiņu un atvilktņu izgatavošanai visizplatītākais materiāls būtu lamināts. Tā popularitāti nosaka zemā cena, kā arī plašā krāsu un rakstu daudzveidība, taču tāpat kā galda virsmu gadījumā iesakāms izvēlēties dārgā gala materiālu, par kura kvalitāti ir lielāka pārliecība. Turklāt cenas starpība tāpat nebūs īpaši liela. Trūkumi – zema mitruma un karstuma, kā arī mehāniskā izturība, tāpēc skapīšiem pie plīts ar laiku var sākties uzburbšana un melamīna (virsējā slāņa) atdalīšanās. Nākamā pakāpe būtu MDF – plātne, ko augstas temperatūras un spiediena ietekmē iegūst no koksnes šķiedrām un saistvielām. Tai ir augstāki fizikāli mehāniskie rādītāji, pieejama formu dažādība (iegādājamas gatavas reljefas durtiņas un atvilktņu priekšas), arī koka poru imitācijas efekts. Tālāk minamas finierētas plāksnes (melamīna vietā KŠP apdarināta ar saplāksni), kas gan virtuves mēbelēm ir mazāk izplatītas. Pēdējā laikā popularitāti iegūst saplāksnis (finieris), jo tā fizikāli mehāniskās īpašības ir ievērojami augstākas nekā KŠP, turklāt apdarināts ar melamīna vai cita materiāla aizsargkārtu, tas iegūst arī rakstu daudzveidību. Vēl viena saplākšņa priekšrocība ir iespējā to liekt, veidojot dažādas formas. Prestiži un attiecīgi maksājoši ir līmēta vai masīvkoka (no priedes līdz ozolam, riekstkokam, sarkankokam utt.) izstrādājumi.
Mūsdienīga virtuves iekārta parasti top vairāku materiālu kombinācijā, kas var ietvert arī stiklu (caurspīdīgu, tonētu, dažādi matētu), alumīniju, nerūsējošo tēraudu, plastikātus ar abu iepriekšējo metālu atdarinājumu u.c. materiālus.
Runājot par izmēriem, jāatceras, ka furnitūra parasti ir standartizēta, tāpēc skapītim, kur iebūvēsi, piemēram trauku žāvētāja režģi, jābūt 20, 30, 40 utt. cm platam. Protams, var būt izņēmumi, taču vislabāk sazinies ar specializētajiem furnitūras veikaliem izmēru precizēšanai. Apakšējos skapīšus parasti taisa 58-56cm dziļus (darba virsmai 60cm), bet augšējos 30-35cm dziļus, lai tie netraucētu darbam. Labi, ja iespējams izveidot darba zonas abpus izlietnei, savukārt kuru būtu mērķtiecīgi iegādāties divdaļīgu. Ledusskapim, darba zonai, izlietnei un plīts virsmai jābūt iespējami tuvu, lai produktu apstrāde un sagatavošana noritētu iespējami racionāli.
Furnitūra un aksesuāri
Dažādām eņģēm, durtiņu pacelšanas mehānismiem, vadotnēm, groziem, karuseļu, atkritumu spaiņu un stūra izvelkamajām sistēmām utt., u.t. jpr. jāvelta īpaša uzmanība, jo no to funkcionēšanas spējām un ilgmūžības lielā mērā atkarīgi visi virtuves procesi. Pazīstamāko firmu Häfele, Hettich, Blum u.c mehānismi tiek izgatavoti no augsti kvalitatīviem materiāliem, pēc jaunākajām tehnoloģijām un to kalpošanas laiks bieži vien ievērojami pārsniedz pašas mēbeles izturību. No otras puses jārēķinās, ka kvalitatīva manta nevar būt lēta, tāpēc furnitūras izmaksu dēļ līdzīgas virtuves iekārtošana var būtiski atšķirties. Ja vēlies ietaupīt, vismaz biežāk lietojamiem, būtiskākajiem mezgliem (eņģes, vadotnes) izvēlies pazīstamo firmu piedāvājumu.
Kādu laiku arī mūsu virtuvēs ienākušās reliņu vai metāla sietu sistēmas, pie kurām piestiprināt pārtikas sagatavošanas instrumentus (pavārnīcu, cepeša dakšu, piestas u.c.), uzkopšanas un tīrīšanas materiālus (papīra dvieļus, trauku mazgājamo ķīmiju utt.) un citus sīkumus. Respektīvi, sakārtot biežāk lietojamas, bet citkārt nelietderīgi vietu aizņemošas lietas.
Tehnika
Galvenajos vilcienos tieši tie paši ieteikumi, kas minēti materiāliem un mehānismiem. Nopērkot lētāko, reti kad vari cerēt uz pilnvērtīgu funkciju darbību un vēl jo mazāk – to ilgmūžību. Pateicoties iestāšanai ES, mūsu valstī it kā vairs nevajadzētu būt pieejamiem nesertificētiem izstrādājumiem, taču lētā gala nezināmu firmu modeļi sevišķu uzticību nevieš. Galu galā tu taču negribi pēc gada vai diviem mainīt cepeškrāsni vai ledusskapi, vai ne? Arī drošība nav mazsvarīgs faktors. Turklāt vidējās un augstākās klases tehnika piedāvā plašākas funkcijas ar mazāku enerģijas patēriņu.
Kā jau minēts, ieteicamākā lielās sadzīves tehnikas jomā būtu iebūvējamā, jo to var novietot tieši tur, kur ērtāk lietot un kopt. Piemēram cepeškrāsns, – tai nebūt nav jāatrodas zem gāzes vai elektriskās sildvirsmas, kā stereotipiski ierasts. Iebūvē to skapītī biežākā lietotāja acu augstumā un aizmirsti par mūžīgo liekšanos, un tupšanos cepeša vai kūkas cepšanas laikā. Ledusskapi, veļas un trauku mazgājamo mašīnu (īpaši ja tehnika atšķiras pēc krāsas un stila) var noslēpt aiz durtiņām, lai nesadrumstalo kopējo stilistisko ansambli. Par sadzīves tehnikas funkcionālo iespēju daudzveidību jājautā specializētajos veikalos, taču dažas vispārīgās tendences minamas. Gāzes vietā aizvien biežāk priekšroka tiek dota elektrībai, jo jaunākās paaudzes sildelementi darbojas ļoti efektīvi, turklāt nerodas gāzei raksturīgais taukainais apķepums. Modernās elektriskās virsmas ir arī drošākas pret apdedzināšanos, jo silda tikai tieši zem katliņa vai pannas. Šīs funkcijas būtiskuma zina visi, kam ir mazi bērni. Pat ja virtuve nav atklāti savienota ar citu istabu ļoti noderīgs būs tvaiku nosūcējs, jo nepietiekama ventilācija un attiecīgi paaugstināts mitrums var radīt pelējumu, kas bojā gan apdari un mēbeles, gan tavu un ģimenes veselību. Tā darba spējas vērtē pēc kub.m/h, ko tas spēj izfiltrēt, tāpēc jāaprēķina telpas tilpums (nevis kvadratūra, jo griestu augstums var būtiski atšķirties), un tad jāizvēlas tāds nosūcējs, kas spēj vismaz 6 reizes diennaktī šo tilpumu apstrādāt.
Lasīts, ka virtuves mēbeļu giganti, piemēram IKEA, veic ārkārtīgi detalizētu vajadzību un paradumu izpēti, aicinot mājsaimnieces darboties savās eksperimentālajās virtuvēs, kur uzstādītas videokameras, kā arī viņas smalki iztaujājot. Analizējot filmētā materiāla un mutiskā izklāsta kopsakarības, rodoties aizvien racionālāki un lietotājiem draudzīgāki risinājumi. Tomēr, neskatoties uz visaptverošu globalizāciju, cilvēkiem joprojām ir savas, individuālas vajadzības un vēlmes, tāpēc ideālu, tikai tev piemērotu un parocīgu virtuvi vari radīt tikai pats vai sadarbībā ar pieredzējušu speciālistu. Tev noteikti izdosies!
Vajadzības un iespējas
Pirmkārt jāizvērtē, kam īsti virtuve tiks paredzēta. Dzīvē gadās visādi – no ļoti aizņemtiem karjeras cilvēkiem, kas labi ja šad tad kādu pusfabrikātu mikroviļņu krāsnī uzsilda, daži pārtop omulības mīļotājos, kam mājas ēdienu daudzveidība ir būtiska eksistences sastāvdaļa, taču jebkurā gadījumā vismaz dažām pamatlietām šajā telpā jābūt. Ūdens pievads un izlietne, gāzes vai elektriskā plīts (iespējams, ka var iztikt bez cepeškrāsns), tvaiku nosūcējs, ledusskapis, darba virsma, skapīši (vismaz plaukti) un atvilktnes attiecīgu piederumu, trauku un pārtikas glabāšanai, kā arī kāda vieta ēdiena uzņemšanai būtu pats minimums. Multifunkcionāla cepeškrāsns, trauku un/vai veļas mazgājamā mašīna, dažāda t.s. mazā sadzīves tehnika (tosteris, vafeļpanna, mikseris, virtuves kombains utt.), ērta, racionalitāti sekmējoša, ilgmūžīga furnitūra (no atvilktņu un eņģu mehānismiem līdz karuseļiem un transformācijas iekārtām) utt., u.t. jpr. jau atkarīga no tavām vēlmēm un iespējām. Apzini un piefiksē savas ģimenes vajadzības, paradumus, kam vajadzētu diezgan daudz pateikt priekšā.
Būtiski gan uzreiz izzināt ūdens, elektrības, gāzes vadu pieslēgumus, konfigurāciju un (ne)iespējas tās mainīt. Ja plānošana notiek pirms celtniecības vai kapitāla remonta (kā patiesībā būtu vislabāk), varēsi būt gana fleksibls, ja jau daudzmaz gatavā mājoklī – nāksies piemēroties. Tas pats sakāms par telpas izmēriem, konfigurāciju un logu, durvju, nišu izvietojumu – ievērojami vieglāk parocīgu virtuvi iekārtot 15-20 kv.m, nevis sērijveida 4,5,6 kv.m. Tā vai citādi, lielākoties virtuves iekārto un to mēbeles izgatavo pēc konkrētiem izmēriem un specifikas, jo jau gatavās, salonos nopērkamās, reti kad šiem nosacījumiem atbilst.
Visbeidzot apsver savas finansu iespējas – ārēji līdzīgu virtuvju iekārtošanas izmaksas var atšķirties vairākkārtīgi, atkarībā no materiālu, mehānismu, tehnikas kvalitātes un atpazīstamības, taču pārlieka taupība gan būs nevietā.
Materiāli
Kā jau minēts, virtuvei ārkārtīgi būtiska ir ne tikai estētika, bet arī funkcionalitāte, tāpēc acumirklīgs ietaupījums uz mēbeļu materiālu un mehānismu rēķina var salīdzinoši ātri radīt problēmas – funkciju zudumu, pastiprinātu nolietošanos, estētiskās kvalitātes pagaišanu – un līdz ar to nepieciešamību pēc labošanas vai pat jaunas iekārtas. Vispirms pieminam t.s. darba vai galda virsmas, kuras tiek pakļautas vislielākajai mehāniskajai, (griešana, sišana utt.) ķīmiskajai (pārtika, mazgāšanas līdzekļi utt.) un temperatūras slodzei, taču pašsaprotama ir vēlme tās redzēt vizuāli pievilcīgas. Agrāk to augstumu lielākoties noteica gāzes un elektrisko plīšu augstums, kas ir 85cm. Ja vidusmēra cilvēkam šāds augstums būtu apmierinošs, garākam vai īsākam vairs nebūs tik ērti, tāpēc iebūvētā tehnika ļauj izbūvēt tieši tev piemērotāko, parocīgāko risinājumu.
Lētākie ir dažādi laminētie (ar melamīnu u.c. materiāliem augstspiediena tehnikā apdarītas kokšķiedru plātnes (KŠP) vai saplāksnis) izstrādājumi, kas kopumā labi pacieš dažāda veida iedarbību, taču izvēloties dārgāku – Itālijā, Vācijā, Somijā u.c. – ražotu plāksni, vajadzētu būt lielākai pārliecībai par ilgstošāku lietošanas iespēju. To izplatītākais platums (dziļums) ir 60cm, kādēļ daļa gāzes un elektrisko plīšu (kam tāds pats dziļums) nav iebūvējamas no augšas, un plātne jāzāģē pilnībā. Mazākā izvēlē, tomēr pieejamas arī 65, 70 un 80cm platas darba virsmas, kas šo problēmu atrisina.
Virtuves darba zonu var noklāt ar izturīgām akmens masas flīzēm vai askētisma tik iecienīto nerūsējošo tēraudu, kas gan samērā ātri sašvīkājas. Nākamās minamas mākslīgo akmeņu – akmens smalknes un akrila sveķu sakausējuma – virsmas (populārākais Corian). To priekšrocība ir ārkārtīga fizikālā izturība un fakts, ka bojājumus var pārpulēt vai ar sveķu palīdzību nemanāmi labot. Cena gan ir ievērojami augstāka, nekā iepriekš uzskaitītajiem. Visbeidzot cenas ziņā līdzīgi dabīgā akmens izstrādājumi, kas, protams, ir prestiži, taču mazāk praktiski, jo jāsargā no vīna, skābju, sārmu u.c. traipiem.
Augšējo un apakšējo skapīšu, durtiņu un atvilktņu izgatavošanai visizplatītākais materiāls būtu lamināts. Tā popularitāti nosaka zemā cena, kā arī plašā krāsu un rakstu daudzveidība, taču tāpat kā galda virsmu gadījumā iesakāms izvēlēties dārgā gala materiālu, par kura kvalitāti ir lielāka pārliecība. Turklāt cenas starpība tāpat nebūs īpaši liela. Trūkumi – zema mitruma un karstuma, kā arī mehāniskā izturība, tāpēc skapīšiem pie plīts ar laiku var sākties uzburbšana un melamīna (virsējā slāņa) atdalīšanās. Nākamā pakāpe būtu MDF – plātne, ko augstas temperatūras un spiediena ietekmē iegūst no koksnes šķiedrām un saistvielām. Tai ir augstāki fizikāli mehāniskie rādītāji, pieejama formu dažādība (iegādājamas gatavas reljefas durtiņas un atvilktņu priekšas), arī koka poru imitācijas efekts. Tālāk minamas finierētas plāksnes (melamīna vietā KŠP apdarināta ar saplāksni), kas gan virtuves mēbelēm ir mazāk izplatītas. Pēdējā laikā popularitāti iegūst saplāksnis (finieris), jo tā fizikāli mehāniskās īpašības ir ievērojami augstākas nekā KŠP, turklāt apdarināts ar melamīna vai cita materiāla aizsargkārtu, tas iegūst arī rakstu daudzveidību. Vēl viena saplākšņa priekšrocība ir iespējā to liekt, veidojot dažādas formas. Prestiži un attiecīgi maksājoši ir līmēta vai masīvkoka (no priedes līdz ozolam, riekstkokam, sarkankokam utt.) izstrādājumi.
Mūsdienīga virtuves iekārta parasti top vairāku materiālu kombinācijā, kas var ietvert arī stiklu (caurspīdīgu, tonētu, dažādi matētu), alumīniju, nerūsējošo tēraudu, plastikātus ar abu iepriekšējo metālu atdarinājumu u.c. materiālus.
Runājot par izmēriem, jāatceras, ka furnitūra parasti ir standartizēta, tāpēc skapītim, kur iebūvēsi, piemēram trauku žāvētāja režģi, jābūt 20, 30, 40 utt. cm platam. Protams, var būt izņēmumi, taču vislabāk sazinies ar specializētajiem furnitūras veikaliem izmēru precizēšanai. Apakšējos skapīšus parasti taisa 58-56cm dziļus (darba virsmai 60cm), bet augšējos 30-35cm dziļus, lai tie netraucētu darbam. Labi, ja iespējams izveidot darba zonas abpus izlietnei, savukārt kuru būtu mērķtiecīgi iegādāties divdaļīgu. Ledusskapim, darba zonai, izlietnei un plīts virsmai jābūt iespējami tuvu, lai produktu apstrāde un sagatavošana noritētu iespējami racionāli.
Furnitūra un aksesuāri
Dažādām eņģēm, durtiņu pacelšanas mehānismiem, vadotnēm, groziem, karuseļu, atkritumu spaiņu un stūra izvelkamajām sistēmām utt., u.t. jpr. jāvelta īpaša uzmanība, jo no to funkcionēšanas spējām un ilgmūžības lielā mērā atkarīgi visi virtuves procesi. Pazīstamāko firmu Häfele, Hettich, Blum u.c mehānismi tiek izgatavoti no augsti kvalitatīviem materiāliem, pēc jaunākajām tehnoloģijām un to kalpošanas laiks bieži vien ievērojami pārsniedz pašas mēbeles izturību. No otras puses jārēķinās, ka kvalitatīva manta nevar būt lēta, tāpēc furnitūras izmaksu dēļ līdzīgas virtuves iekārtošana var būtiski atšķirties. Ja vēlies ietaupīt, vismaz biežāk lietojamiem, būtiskākajiem mezgliem (eņģes, vadotnes) izvēlies pazīstamo firmu piedāvājumu.
Kādu laiku arī mūsu virtuvēs ienākušās reliņu vai metāla sietu sistēmas, pie kurām piestiprināt pārtikas sagatavošanas instrumentus (pavārnīcu, cepeša dakšu, piestas u.c.), uzkopšanas un tīrīšanas materiālus (papīra dvieļus, trauku mazgājamo ķīmiju utt.) un citus sīkumus. Respektīvi, sakārtot biežāk lietojamas, bet citkārt nelietderīgi vietu aizņemošas lietas.
Tehnika
Galvenajos vilcienos tieši tie paši ieteikumi, kas minēti materiāliem un mehānismiem. Nopērkot lētāko, reti kad vari cerēt uz pilnvērtīgu funkciju darbību un vēl jo mazāk – to ilgmūžību. Pateicoties iestāšanai ES, mūsu valstī it kā vairs nevajadzētu būt pieejamiem nesertificētiem izstrādājumiem, taču lētā gala nezināmu firmu modeļi sevišķu uzticību nevieš. Galu galā tu taču negribi pēc gada vai diviem mainīt cepeškrāsni vai ledusskapi, vai ne? Arī drošība nav mazsvarīgs faktors. Turklāt vidējās un augstākās klases tehnika piedāvā plašākas funkcijas ar mazāku enerģijas patēriņu.
Kā jau minēts, ieteicamākā lielās sadzīves tehnikas jomā būtu iebūvējamā, jo to var novietot tieši tur, kur ērtāk lietot un kopt. Piemēram cepeškrāsns, – tai nebūt nav jāatrodas zem gāzes vai elektriskās sildvirsmas, kā stereotipiski ierasts. Iebūvē to skapītī biežākā lietotāja acu augstumā un aizmirsti par mūžīgo liekšanos, un tupšanos cepeša vai kūkas cepšanas laikā. Ledusskapi, veļas un trauku mazgājamo mašīnu (īpaši ja tehnika atšķiras pēc krāsas un stila) var noslēpt aiz durtiņām, lai nesadrumstalo kopējo stilistisko ansambli. Par sadzīves tehnikas funkcionālo iespēju daudzveidību jājautā specializētajos veikalos, taču dažas vispārīgās tendences minamas. Gāzes vietā aizvien biežāk priekšroka tiek dota elektrībai, jo jaunākās paaudzes sildelementi darbojas ļoti efektīvi, turklāt nerodas gāzei raksturīgais taukainais apķepums. Modernās elektriskās virsmas ir arī drošākas pret apdedzināšanos, jo silda tikai tieši zem katliņa vai pannas. Šīs funkcijas būtiskuma zina visi, kam ir mazi bērni. Pat ja virtuve nav atklāti savienota ar citu istabu ļoti noderīgs būs tvaiku nosūcējs, jo nepietiekama ventilācija un attiecīgi paaugstināts mitrums var radīt pelējumu, kas bojā gan apdari un mēbeles, gan tavu un ģimenes veselību. Tā darba spējas vērtē pēc kub.m/h, ko tas spēj izfiltrēt, tāpēc jāaprēķina telpas tilpums (nevis kvadratūra, jo griestu augstums var būtiski atšķirties), un tad jāizvēlas tāds nosūcējs, kas spēj vismaz 6 reizes diennaktī šo tilpumu apstrādāt.
Lasīts, ka virtuves mēbeļu giganti, piemēram IKEA, veic ārkārtīgi detalizētu vajadzību un paradumu izpēti, aicinot mājsaimnieces darboties savās eksperimentālajās virtuvēs, kur uzstādītas videokameras, kā arī viņas smalki iztaujājot. Analizējot filmētā materiāla un mutiskā izklāsta kopsakarības, rodoties aizvien racionālāki un lietotājiem draudzīgāki risinājumi. Tomēr, neskatoties uz visaptverošu globalizāciju, cilvēkiem joprojām ir savas, individuālas vajadzības un vēlmes, tāpēc ideālu, tikai tev piemērotu un parocīgu virtuvi vari radīt tikai pats vai sadarbībā ar pieredzējušu speciālistu. Tev noteikti izdosies!