Rātslaukums

Foto: Rātslaukums; autors: Rātslaukums

Juris Dambis (JD): Patlaban te ir pilnīgs haoss. Situāciju var glābt tikai tūlītēja būvniecības pārtraukšana līdz detaļplānojuma izstrādei. Runājot par attīstības vīziju, vēršas pret vēsturisko ēku atdarinājumu vai kopiju tapšanu un redz esošajā ainavā iekļaujošas, tomēr mūsdienīgas būves. Lai demonstrētu iespējas, VKPAI organizēja konkursu, kurā piedalījās ap 20 zināmāko arhitektu biroju, piedāvājot savas Rātsnama redzējuma skices. Tomēr galu galā tiek realizēta nama 1870.gada izskata ar papildinājumiem atjaunošana, kas vērtējama kā arhitektoniska, funkcionāla un ģeogrāfiska kļūda.

Jānis Krastiņš (JK) : Diemžēl 2.pasaules kara laikā un pēc tam daļa no vēsturiskā mantojuma gājusi zudumā. Tomēr vēstures ratu nevar mehāniski atgriezt atpakaļ un līdz pašai nesenākai pagātnei cilvēce nav nodarbojusies ar iepriekšējo paaudžu radītā imitāciju. Izņēmums ir Melngalvju nams (kopā ar Švābes namu), kas bija izcils arhitektūras piemineklis, un kura atjaunošana bija atbalstāma.
Ceļot jaunas ēkas, jāņem vērā vides raksturu, iederību kontekstā. Būtībā visa pēckara apbūve ignorē šo likumsakarību. Tāds būtībā ir Okupācijas muzejs, tomēr mūsdienu kontekstā tas jau veido savu telpu, kas ar nodala Melngalvju nama ansambli.
Kamārina nams ir Vecpilsētas arhitektoniski labākā būve pēckara periodā, taču atrašanās perpendikulāri klasicismā ieturētajam Rātsnamam, daļēji to aizsedzot, samazina tā arhitektonisko kvalitāti.
Rātsnamu redzējām kā vidē iederīgu, tomēr mūsdienīgu, stiklotu apjomu ar iespējamām vēsturiskām detaļu norādēm, kas ietvertu arī jau daļēji nojaukto RTU laboratoriju korpusu. Šāda būve arī nedisionētu ar patlaban uzcelto Kamārina namu.

Andis Cinis (AC) : Domāju, ka pareizi bija lēmumi atjaunot Melngalvju nama (atdzīvināta arī daļu griestu gleznojumu) un Rātsnama vēsturisko fasādi. Var daudz diskutēt ar speciālistiem par un pret vīzijām, bet, ja sabiedrība vēlas redzēt šīs ēkas iepriekšējā izskatā, tas jāņem vērā. Runājot par Rātsnama projekta konkursu, - arhitekti piedāvāja tik daudz "stikla kastu", kuras neko neizteica un varēja atrasties vienalga kur. Šaubos vai tās labāk reprezentētu pilsētu. Nevar būt, ka pilsēta būvē ko tādu, kas ir nepieņemami lielākajai daļai iedzīvotāju, jo lēmumu pieņemšana nenotiek vienpersoniski un sabiedrībai ir iespēja paust savu viedokli. Okupācijas muzeja ēkas nojaukšanu nenolēma (patlaban apturēta) daži Domes deputāti - lielākā daļa sabiedrības bija par.
Laukumā tiek ievērota konsekvence - atjaunotas Melngalvju nama un Rātsnama vēsturiskās fasādes, jo tās ir sabiedriski nozīmīgas celtnes, taču pārējām jaunajām ēkām ir moderns, bet iederīgs izskats. Loģiska būtu tukšuma aizpildīšana starp Kungu ielas 1. un 7/9. namu, kā arī pašreizējā pārrāvumā Kungu ielā pretī Pēterbaznīcai.