"Realia" skaidro termiņuzturēšanās atļauju nozīmīgumu Latvijas ekonomikas izaugsmē

Nekustamo īpašumu kompānija "Realia" pauž gandarījumu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa rīcību, atdodot atpakaļ Saeimai vēlreizējai caurskatīšanai Imigrācijas likumā veiktos grozījumus par uzturēšanās atļaujām. Likuma grozījumi tika pieņemti š.g. 31. oktobrī un saskaņā ar tiem tika paredzēts no nākamā gada ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai pret investīcijām nekustamajos īpašumos.

Kā norādīts medijos izplatītajā paziņojumā, Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamā īpašuma cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Tiek atzīmēts arī , ka grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veicis maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

"Realia" Dzīvojamā fonda direktors Andrejs Kozels uzsver, ka viņš savas pārstāvētās nozares vārdā var tikai apsveikt prezidentu par šādu lēmumu. "Informācija par norisēm Latvijas likumdošanā izplatās zibenīgi un klienti Krievijā, kas plāno iegādāties īpašumus Latvijā, to iegūst dažādos veidos. Diemžēl, ne vienmēr šī informācija ir pietiekami izsmeļoša un paskaidrojoša, tāpēc rodas neizpratne un dažādas nepatīkamas situācijas. Nesen piedalījos konferencē Sanktpēterburgā un nācās sastapties ar klientiem, kas sākotnēji bija domājuši par īpašuma iegādi Latvijā, bet, uzzinājuši par peripetijām, kas notiek ap termiņuzturēšanās atļaujām, jau izskata īpašumu iegādes variantus citās valstīs. Tas nozīmē, ka šos pircējus esam jau zaudējuši," atzīst A. Kozels, piebilstot, ka viss šis process nenāk par labu Latvijas reputācijai kopumā.

Pēc "Realia" pārstāvja teiktā, Latvijai būtu jāparaugās, piemēram, uz Gruziju, kas pēdējo desmit gadu laikā ekonomiskā ziņā piedzīvojusi ne tos labākos laikus. Viens no iemesliem ir nekustamo īpašumu iegādes aizliegšana pircējiem no Krievijas vai citām bijušajām padomju valstīm. "Ekonomika sagrauta, valstu savstarpējās attiecības nav tās labākās, iedzīvotāju labklājība samazinājusies. Vai mēs arī to gribam? Vai vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji atkal brauktu uz ārzemēm un maksātu nodokļus citur?" retoriski jautā A. Kozels. Viņš uzsver, ka tieši investīcijas īpašumos un fakts, ka ārzemju pircēji Latvijā atstāj savu naudu, ir lieliska papildu iespēja Latvijas ekonomikas izaugsmē. Turklāt īpašumu pircēji ir turīgi ļaudis, kuru investētās summas ir ļoti nozīmīgas. A. Kozels kopā ar kolēģiem cer, ka Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēja caurlūkošana būs sekmīga un tie tiks pieņemti, domājot par valsts tālāko izaugsmi.

Plašāka informācija:

Guntis Jaunzems
Tel.: +371 29209364
E-pasts: guntis@realia.lv

www.realia.lv