Reiz es lidoju no Kanādas, boingam uzsprāga motors, es pārdomāju dzīvi un sapratu, ka jātaisa savs uzņēmums. Nolēmu- tas būs mans uzņēmums un visās veiksmēs un neveiksmēs varēšu vainot tikai pats sev

Foto: Reiz es lidoju no Kanādas, boingam uzsprāga motors, es pārdomāju dzīvi un sapratu, ka jātaisa savs uzņēmums.  Nolēmu- tas būs mans uzņēmums un visās veiksmēs un neveiksmēs varēšu vainot tikai pats sev; autors: Reiz es lidoju no Kanādas, boingam uzsprāga motors, es pārdomāju dzīvi un sapratu, ka jātaisa savs uzņēmums.  Nolēmu- tas būs mans uzņēmums un visās veiksmēs un neveiksmēs varēšu vainot tikai pats sev

Intervija ar firmas "BTS" direktoru Aivaru Siliņu.

Uzņēmums pastāv jau septīto gadu. Firmai "BTS" ir licence par tiesībām nodarboties ar dzīvojamo, publisko un ražošanas būvju arhitektūras projektēšanu, būvju konstrukciju projektēšanu un projektu ekspertīzi, siltumapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanu, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo sistēmu būvmontāžas darbu veikšanu un vadīšanu, būvju tehnisko apsekošanu.

Kāds ir tās lietas, kas vislabāk raksturo uzņēmumu?
Firmai "BTS" aizmugurē nav neviena bagātā tēvoča. Tas ir 100% Latvijas uzņēmums. Privāts uzņēmums.
Mēs esam pietiekoši slinki, lai vienu un to pašu darbu darītu vairākas reizes. Mēs nebraucam vairākas reizes veltīgi, nevibrējam un neknibinamies, visu cenšamies labi izdomāt un tad darīt. Ja visslinkākajam cilvēkam uzticēsi vissarežģītāko uzdevumu, tiks atrasts visvienkāršākais risinājums.
Uzņēmumam "BTS" ir divas meitas sabiedrības: "BTS Apkure" un "BTS Projekts". Uzņēmums "BTS" nav liels, tajā strādā 20 cilvēki. Atkarībā no pasūtījumu apjomiem sabiedrībā strādājošo skaits palielinās. Esam atstājuši tikai galvenos darbiniekus- nav apkopēju, noliktavu pārziņu, sargu, šoferu, u.c.- līdz ar to nav lieku darbinieku. Šos darbus mēs apmaksājam, bet to veicēji nav mūsu darbinieki. Katrs cilvēks ir kā zobratiņš pulksteņa mehānismā. Katrs cilvēks ir liela vērtība.
Savam darbam "BTS" dod 2 gadu garantiju.

Kā un kur atrodat tik veiksmīgus darbiniekus?
Es pat nezinu. Esmu liels diktators un klaigātājs, iespējams, ka viņi vienkārši no manis baidās.

Pateicoties kam Jūs savam darbam varat dot tik ilgu garantiju?
To ir noteikuši vairāki iemesli. Mēs neesam tirgotāji, esam inženieri. Pamatā nodarbojamies ar vēdināšanas sistēmu izdomāšanu un montāžu. Šīs sistēmas jau sākumā jāveido ar galveno domu, ka šajās telpās dzīvos cilvēki. Visu jau sākumā ir jāizplāno, lai pēc tam nav pa jaunu jāarda sienas, jo kaut kas izdarīts nepareizi. Vienam par visu ir jāuzņemas atbildība un jābūt diktatoram. Jāpanāk savstarpēja uzticība. Varbūt tieši uzticēšanās vienam otram mums rada iespēju dot tik ilgu garantiju. Līdz šim problēmu nav bijis. (Trīs reiz pieklaudzina pie koka galda.- L.T.)
Paši meklējam arī katram objektam maksimāli atbilstošas iekārtas. Un nekad nemānām pasūtītāju, jo mūsu moto ir: Vislabākā reklāma ir labi padarīts darbs.

Un tomēr- ne vienmēr un ne viss ir atkarīgs tikai no paša darba. Kas ir tās lietas, kas reizēm traucē sasniegt vēl lielākus panākumus?
Daudzus konkursus zaudējam, jo piedāvājam ne pārāk zemu cenu. Pasūtītājam bieži vien nav profesionālas sapratnes par konkrēto lietu, viņam mūsu amata kolēģi parāda dažus ciparus un viņš tiem notic, necenšoties iedziļināties, kas ir aiz šiem skaitļiem.
Gaiss maksā ļoti dārgi, manuprāt, tā cena sastāda 15- 50% no kopējās tāmes. Bet pavisam reti tas tā arī tiek novērtēts.
Arī normatīvā bāze nav sakārtota- noteikumi nav visiem vienādi.
Mēs necenšamies strādāt labāk, bet gan savādāk.

Kādi bijuši lielākie objekti?
Tikko pārtaisījām "Klondaikas" zāli atpūtas centrā Elizabetes ielā ("Klondaikai" esam taisījuši arī citas zāles). Mums ir laba sadarbība ar BOVU SLIMNĪCA Linezers- veidojām viņiem vairākas specifiskas telpas, piemēram, pēcoperāciju atmodināšanas telpas, kur ir īpaši noteikumi. Interesants projekts bija Smeceres krogs Madonā. Pašlaik no viena gala pārtaisām Ķīpsalas peldbaseinu. Bijuši arī vairāki objekti firmai "Lido"- beidzamais bija Ģertrūdes ielā. Starp mūsu objektiem minami arī KLINKMAN, Baltijas kravu centrs, vairāki objekti lidostas "Rīga" teritorijā, CSDD u.tt.
Palīdzam arī māksliniekiem. Redziet, man te kabinetā ir daudz gleznu un grafiku! Piemēram, palīdzējām grafikas kamerai, viņi nevarēja par visu samaksāt, tāpēc vienojāmies- mūsu darbs pret viņu darbu, mēs izdarījām savus darbus, pretī saņēmām grafikas.

Samērā lieli un zināmi objekti.
Nezinu vai lieli, drīzāk ķimperīgi. Mums laikam vienmēr gadās strādāt tur, kur citi neuzņemas . Pašus lielākos objektus mēs konkursos zaudējam. Laikam mums šai lietai ir pārāk nopietna pieeja. Pie tam- Latvijā tagad konkurenci palielina arī ārzemju firmu ienākšana.

Vai Jums pašiem ir bijuši objekti ārzemēs?
Mums bija interesants objekts Maskavā. Tas bija "biezais" objekts. Bet pilnīgi iespējams, ka mēs jau 7. gadu dzīvojam tik mierīgi, jo neriskējam strādāt ārzemēs. Ja maza zivtiņa grib izdzīvot, tai ir jāuzmanās.

Kā sākotnēji radās doma par uzņēmuma dibināšanu?
Mēs neradāmies uz kādas citas firmas bāzes. Pirms tam gandrīz visi, kas tagad esam te, strādājām kopā uzņēmumā "BALTIJAS TEHNISKAIS SERVISS". 70% šī uzņēmuma piederēja kanādiešiem. Tur strādāja inženieri, kas savulaik uzbūvēja daudzas lielās rūpnīcas kā "Dzintars", "Staburadze", daudzus maizes kombinātus, "Rīgas vīni", alus darītavas u.c. es tur piedalījos konkursā un tiku pieņemts par direktoru. 2 gadus tur nostrādāju. Reiz es lidoju no Kanādas, boingam uzsprāga motors, es pārdomāju dzīvi un sapratu, ka jātaisa savs uzņēmums.

Vai tiešām tā notika?
Jā. Boingam uzsprāga motors. Tam gan bija laimīgas beigas. Pēc tam nākamajās dienās es nosirmoju.
Vēlāk uztaisīju savu firmu un sāku strādāt. Uzaicināju arī agrākos kolēģus. Nolēmu- tas būs mans uzņēmums un visās veiksmēs un neveiksmēs varēšu vainot tikai pats sevi. Atnācām noīrējām te (Zinātņu akadēmijā - L.T.) telpas un no nulles sākām strādāt. Pamazām pirkām instrumentus un iekārtas.
Firmas logo ir manis paša zīmēts- kādreiz beidzu mākslas skolu, tāpēc man bija nepieciešamās iemaņas.

Tātad uzņēmums ir pilnībā Jūsu lolojums.
Patiesībā jau mēs darbojamies visi kopā, bet īpašnieks gan esmu es viens. (Smejas) ja ārzemēs nav bagātu onkuļu, jādara pašam. Darbu šajā uzņēmumā pielīdzinu sava veida reliģijai. Šai reliģijai pieder arī mana ģimene- māsas dēls te strādās par inženieri (šogad RTU pabeigs Inženieru fakultāti), māsas vīrs visu šo laiku ir mans vietnieks, projektu daļā strādā mana sievas kundze, tēvs strādā Madonā - mūsu atbalsta punktā, arī dēls mācās un te strādā. Mana ģimene mani atbalsta.
Ja darbā pieņemam jaunus cilvēkus, viens no svarīgākajiem noteikumiem ir, ka cilvēkam jāmācās, jāiegūst izglītību. Šajā ziņā darbojamies pēc vecās sistēmas- sūtām jaunos speciālistus mācīties un ārpus mācību laika vņi strādā pie mums. Mēs apmaksājam visus mācību izdevumus ar norunu, ka cilvēks pēc tam strādāS pie mums.

Liekas, ka vairumā uzņēmumu attieksme pret studentiem ir neiecietīgāka. Kā Jums veidojusies šāda attieksme?
Es nemaz nevaru iedomāties citādu attieksmi. Pats jau skolas laikā pa vasarām strādāju. Augstskolas laikā nestrādāju tikai 1. semestrī. Studēju dienas nodaļā un paralēli visus studiju gadus arī strādāju. Es gan pats nepiekritu kļūt par kāda uzņēmuma "jauno speciālistu", jo bija jāstrādā tikai valstij.

Jā, tas izskaidro Jūsu attieksmi pret saviem padotajiem..
Iespējams. Liela loma ir arī manam tēvam. Viņš ir riktīgs vīrietis. Viņš man daudz ko iemācījis, arī sava laika pareizu plānošanu. Cilvēks nedrīkst tikai strādāt, jāatlicina laiks arī atpūtai. Ja cilvēks nespēj atlicināt laiku atpūtai, viņš ir slikts darbinieks. Es cenšos nestrādāt sestdienās un svētdienās.

Ko darāt brīvajās dienās?
Slinkoju.

Kā?
Man ir angļu seters, kurš katru dienu mani vadā (reizēm es vadāju viņu.) (Smejas). Daudzi pasākumi ir jāpakārto viņam. Ja dodos ar draugiem spēlēt boulingu, man jāparedz, ka no rīta jābūt mājās, lai izvestu suni. Jā, man patīk spēlēt boulingu. Ziemā labprāt braucu slēpot. Pēdējos trīs gadus esmu slēpojis Itālijas Alpos dažādās vietās, nākamajā gadā došos uz Austriju. Katru gadu rīkojam arī dažādus pasākumus kolektīvā, piemēram jubileju svinības, braucienus ar laivām, vislatvijas "ventilātoru" ziemas un vasaras sporta spēles (tā mēs paši tās saucam), boulinga turnīrus, bieži esam kopā Līgo vakarā kā arī kopā braucam ekskursijās ārpus Latvijas.

Linda Tunte
www.building.lv