Reizniece – Ozola: Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai būtiska ir konkurētspēja, finanšu resursu pieejamība un Latvijas reģionu attīstību stiprinoša ekonomiskā politika
Foto: Reizniece – Ozola: Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai būtiska ir konkurētspēja, finanšu resursu pieejamība un Latvijas reģionu attīstību stiprinoša ekonomiskā politika
"2015. gadā Latvijas ekonomikas attīstība būs cieši saistīta ar globālajām tendencēm mūsu ģeopolitiskajā reģionā. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū – Eiropas Savienībā - pakāpeniski uzlabojas, tomēr lēnāk nekā prognozēts. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz Austrumu tirgiem, ietekmē ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā. Līdz ar to 2015. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā varētu būt aptuveni 2 procenti," prognozējot Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad, norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas. Pēdējos gados Latvijā bijusi viena no straujākajām izaugsmēm Eiropas Savienībā – iekšzemes kopprodukta (IKP) vidējais pieauguma temps 2011. - 2013. gados bija 4,7 %. Arī 2014. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt. Ministrija prognozē, ka 2014. gadā IKP kopumā būs pieaudzis par 2,3 procentiem.
"Šādos apstākļos svarīgākā loma Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanā būs spējai uzlabot konkurētspēju un nodrošināt finanšu resursu pieejamību visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Mums ir kritiski svarīgi atrast efektīvākos veidus, kā stiprināt zināšanu ekonomikas attīstību, celt uzņēmumu konkurētspēju eksportējošās nozarēs, paaugstināt produktivitāti un inovācijas kapacitāti. Tikpat būtiska būs Latvijas reģionu attīstību stiprinoša ekonomiskā politika, kuras rezultātā tiktu sekmēta vairāk jaunu un labi apmaksātu darbavietu veidošanās Latvijas reģionos," uzskata ministre.
Kopš 2013. gada vairāk nekā 140 miljoni eiro ES struktūrfondu līdzekļu ir investēti uzņēmumos visā Latvijā, nodrošinot to modernizāciju un konkurētspēju. Šī iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros joprojām ir pieejami nozīmīgi finanšu līdzekļi uzņēmumu atbalstam, piemēram, augstas pievienotās vērtības projektiem – 82 miljoni eiro.
"Jaunais ES fondu plānošanas periods mums paver iespēju nākamo septiņu gadu laikā investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas izaugsmē un attīstībā. Ekonomikas ministrijas aktivitātēs vien būs pieejami aptuveni 800 miljoni eiro mērķtiecīgām investīcijām Latvijas ekonomikas modernizācijā un industrializācijā. Starp plānotajiem būtiskākajiem ES fondu finansējuma mērķiem ir finanšu plūsmas palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, pētniecības institūciju un uzņēmēju sadarbības aktivizēšana. Ievērojami ieguldījumi paredzēti arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats jaunu, labi apmaksātu darbavietu radīšanai un dzīves kvalitātes pieaugumam," atzīmē D.Reizniece - Ozola.
Lai straujāk uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitāti, 2015. gadā ir svarīgi turpināt reformu procesu tieslietu sistēmā, īpaši komercstrīdu izskatīšanā un maksātnespējas procesa vienkāršošanā. Vienlaikus mērķtiecīgi jāmazina birokrātiskais slogs nodokļu administrēšanā, samazinot procedūru skaitu un to veikšanai nepieciešamo laiku. No reformu īstenošanas kvalitātes un ātruma būs atkarīga turpmākā Latvijas uzņēmējdarbības vides un ekonomikas konkurētspēja.
Ekonomikas ministrija šobrīd turpina ieviest no jaunā Būvniecības likuma izrietošos normatīvos aktus, veicot pilnīgu Eirokodeksa standartu adaptāciju un Latvijas Nacionālo pielikumu prasību iekļaušanu būvniecību regulējošo normatīvo aktu sistēmā. Tādējādi tiek veidots mūsdienīgs un stingrs nozares regulējums, kas nodrošinās augstāku būvniecības kvalitāti visos posmos. Pilnveidojot būvniecības uzraudzības kontroli, darbu ir sācis Būvniecības valsts kontroles birojs, kura pārraudzībā ir jaunu publisku ēku būvdarbu valsts kontrole un ekspluatācijas uzraudzība.
Konsekventi turpinās Latvijas enerģijas tirgus integrācija Eiropā. Jau šobrīd ir stājušās spēkā Elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas nodrošina pilnīgu elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Vienlaikus sākusi darboties atbalsta sniegšanas sistēma trūcīgajām un mazturīgajām mājsaimniecībām, kā arī daudzbērnu ģimenēm, kompensējot elektroenerģijas cenu izmaiņas. Šobrīd dienaskārtībā ir arī gāzes tirgus liberalizācijas otrā posma reālā īstenošana. Galvenais mērķis enerģētikā laika posmā līdz 2020. gadam ir Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, energoapgādes drošības paaugstināšana, enerģētikas ilgtspējas veicināšana un konkurētspējīgas enerģijas cenas nodrošināšana patērētājiem.
2015. gadā turpināsies Publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reforma. Jau šobrīd ir stājies spēkā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas izstrādāts, lai nodrošinātu profesionālu un caurskatāmu valsts un atvasinātu publisku personu, tajā skaitā pašvaldību, kapitālsabiedrību pārvaldību, kā arī uzlabotu šo kapitālsabiedrību darbības rādītājus. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums ir šīs reformas pamatlikums. Tās īstenošana ir vitāli svarīga arī Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
Šogad ministrija turpina darbu pie normatīvo aktu izstrādes patērētāju strīdu risināšanas kārtības uzlabošanai un alternatīvai strīdus izskatīšanas mehānisma ieviešanai. Tas nodrošinās ātrāku un efektīvāku procedūru ārpustiesas patērētāju strīdu izskatīšanai un palielinās pušu uzticību lēmumam par strīdu izskatīšanu, kā arī to lietu skaitu, kurās panākts izlīgums.
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/tautsaimniecibas_attistiba/zinojums_par_latvijas_tautsaimniecibas_attistibu/
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv; www.eu2015.lv