Rekonstruētās Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas atklāšanā kopā ar domes vadību piedalīsies arī Latvijas Valsts prezidents A.Bērziņš
Pirmdien, 1. septembrī, plkst.11.00 Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku atklās rekonstruēto Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolu (Skrindu ielā 1).
Svinīgajā pasākumā piedalīsies arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs un citas amatpersonas.
Rekonstrukcijas galvenais mērķis bija paplašināt un funkcionāli sakārtot esošās skolas telpas. Visos stāvos ir veikts nepieciešamais telpu pārplānojums. Telpu plānojumā ir ievērotas gan personāla, gan audzēkņu ikdienas solim nepieciešamās funkcijas. Skolas vēsturiskais komplekss ir savienots ar pārējiem piebūvētiem sporta un mācību korpusiem, kas būtiski atvieglos mācību procesu.
Skolas jumta stāvā ir izvietoti moderni aprīkoti daiļamata mācību telpas. Arī apkārtesošā teritorija ir iežogota un aprīkota ar jauniem fiziskās aktivitātes laukumiem.
Arhitekta R.G. Šmēlinga 1903. gadā celtajā ēkā rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2012. gadā. Pamatskolas ēka bija viena no pāris izglītības iestādēm Rīgā, kurā nebija ierīkota centrālā apkure un tā tika apsildīta no ogļu krāsns. Šobrīd skolā ir ierīkota jauna un moderna apkures sistēma un tajā darbosies arī laba ventilācija.
Īpaši jāizceļ jaunā sporta kompleksa piebūve - 1200 kvadrātmetru lielajā sporta zālē ir laukumi volejbolam, basketbolam, rokasbumbai, florbolam, badmintonam, tenisam. Zāles konstrukciju un iekārtu augstums - 10,8 metri no zāles grīdas - ļaus turpmāk rīkot arī starptautiskas sacensības volejbolā.
Remontdarbus Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā pēc Rīgas domes īpašuma departamenta pasūtījuma veica SIA "Abora". Kopējās būvniecības izmaksas ir gandrīz 7,8 miljoni eiro.
Par skolas vēsturi
O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola uzcelta 1903. gadā pēc arhitekta R. G. ŠmĒlinga projekta. 1904. gadā tajā atradās sešas skolas - Pētera skola, Pētera meiteņu skola, Martas meiteņu skola, Aleksandra zēnu skola, Jēzus skola un Matīsa zēnu skola. 1915. gadā skolas telpas pārņem kara resors mobilizācijai. O. Kalpaka vārdu skola ieguva 1919. gada 15. septembrī, kad savu darbību sāka O. Kalpaka 12. latviešu pamatskola. 1919. gadā O. Kalpaks viesojies šajā skolā. 1940. gadā Oskara Kalpaka vārdu skolai atņēma un par tautas nodevējiem nosauca un izsūtīja daudzus skolotājus, skolēnus un viņu vecākus. Otrā pasaules kara laikā skolā atradās poļu un ebreju skolas, bet pēc kara skolai pievienoja 39. vidusskolu un tā kļuva par 29. vidusskolu, kurā pirmajos pēckara gados mācījās no Krievijas bērnunamiem atvestie latviešu bērni. 29. vidusskolas pastāvēšanas laikā skolai bija lieli panākumi, iedibinājās labas tradīcijas. 1964. gadā darbu sāka 13. astoņgadīgo skola.
Astoņdesmitajos gados skolā ierīkoja mācību kombinātu, kurš skaitījās labākais Padomju Savienībā. Tajā apmācīja nākamos pavārus, dzelzceļa pavadoņus un vēl citu profesiju pārstāvjus. Astoņdesmitajos gados skolā ierīkoja mācību kombinātu, kurš skaitījās labākais Padomju Savienībā. Tajā apmācīja nākamos pavārus, dzelzceļa pavadoņus un vēl citu profesiju pārstāvjus. 2000. gada 10. februārī skola atjaunoja savu vēsturisko nosaukumu Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola.
Ēka Skrindu ielā 1 ir viena no Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga 20 gs. sākumā "ķieģeļu stilā" projektētajām skolām (līdzīgas – Rīgas pilsētas pamatskolas Lavīzes ielā 2a (1901.), Slokas ielā 65 (1908-1909), Lomonosova ielā 4 (1908-1909). Ēka būvētā ķieģeļu stilā, kas bija viens no eklektisma paveidiem. Tam raksturīgas neapmestu ķieģeļu fasādes ar mūrētām dzegām un dekorētiem zelmiņiem. Ēku komplekss nav arhitektūras piemineklis, taču tas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsargzonā.
Katru gadu pienākot apkures sezonai saasinājās problēma ar O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolu Skrindu ielā 1, kas kopš skolas celtniecības 1903. gadā tika apkurināta ar oglēm. Ogļu apkure ir ne tikai dārgāka kā citi šobrīd pieejamie kurināmie, bet arī piesārņoja skolas apkārtni ar pelnu nosēdumiem un gaisu ar palielinātu daudzumu CO2 izmešiem. Bez tam pati skolas ēka jau pēdējos 10 gadus atrodās visai kritiskā tehniskā stāvoklī. Ogļu apkures dēļ bērniem nebija iespējams lietot dušas pēc sporta nodarbībām, jo siltais ūdens bija tikai tajā laikā, kad tika kurināts. Tā kā šī ir skola ar mākslas novirzienu, mazajiem gleznotājiem pēc nodarbībām bija problēmas, jo nebija kur noskalot otas.