Rendā pieļauj patvaļīgu būvniecību
Kā uzzinājām mājas lapā www.kurzemnieks.lv Ilzes Dambītes- Dambergas rakstā, Rendas pašvaldība pieļāvusi patvaļīgu būvniecību pagastmājā, kultūras namā un skolā.
Kā uzzinājām mājas lapā www.kurzemnieks.lv Ilzes Dambītes- Dambergas rakstā, Rendas pašvaldība pieļāvusi patvaļīgu būvniecību pagastmājā, kultūras namā un skolā.
Vērienīga celtniecība Rendā notikusi bez projekta un būvatļaujas, pastāstīja Valsts būvinspekcijas būvkontroles daļas Liepājas reģionālā sektora vadītāja Līvija Krauja. Būvinspekcija apturējusi celtniecību līdz pārkāpumu novēršanai un administratīvi sodījusi būvdarbu izpildītāju SIA "Forma". Iepriekš pārtraukt celtniecību līdz projekta izstrādei jau bija pieprasījusi Kuldīgas rajona būvvalde.
Pašvaldības vadītājs Dainis Bergmanis uzskata, ka vienīgā pieļautā kļūda- būvobjekti nav savlaicīgi ierakstīti zemesgrāmatā. Viņi esot paļāvušies uz bijušā priekšsēža Alvja Ausmaņa teikto, ka zemesgrāmata ir nokārtota.
Rajona būvvaldesvadītāja Daina Agruma saka, ka tālāk par metu Rendā nav tikuši. SIA "Forma" vadītājs Raimonds Eizenbergs uzņēmies arhitekta un būvinženiera funkcijas, bet nav izstrādājis ne skici, ne tehnisko projektu.
Tikai februārī pašvaldība noslēgusi līgumu ar arhitektu Viktoru Bērziņu par skices projekta izgatavošanu. Rendenieki plāno rekonstruēt pagastmājas laukumu, arī šim objektam būs vajadzīga nopietna dokumentācija, pagaidām ir tikai skice.
Pagastmāja, kultūras nams un skola ir publiskas būves, kas jāceļ atbilstoši Latvijas būvnormatīviem (konkrēti LBN 208.). Būvvaldes vadītāja uzskaitīja vairākus pārkāpumus, piemēram, pagastmājas un kultūras nama jumta konstrukcija, tumšais pagastmājas foajē, nav arī skaidrības, kam domātas vairākas telpas.
Tualetēs nav paredzēta evakuācija ugunsgrēka gadījumā. Būvniecības gaitā pārkāpta drošības tehnika, trīs metru nenostiprināts kaļķa mūra gabals karājas gaisā.
"Kādu atbildību ir uzņēmies pagasta priekšsēdētājs, ja nu kādam tas uzkrīt uz galvasģ" ir neizpratnē būvvaldes vadītāja. Kultūras nama skatuvei saglabāti stāvi, asi pakāpieni ar dzelzs maliņām. "Veicot rekonstrukciju, telpās saglabā tikai tos elementus, kas atbilst jaunākiem normatīviem," skaidro D.Agruma.
Iedzīvotāju sapulcēs rendenieki tā arī nesaņēma pagasta priekšsēža D.Bergmaņa atbildi par celtniecības darbu izsoli. Arī opozīcijas deputāti vairākkārt pārmetuši, ka būvdarbi Formai uzticēti bez nopietnas atlases.
"Tagad būvfirmas izvēles likumību var izvērtēt tikai Valsts kontrole," skaidroja valsts būvinspektore L.Krauja.
Pašvaldības vadītāja vietniece M.Jansone apstiprināja, ka nav rīkota ne cenu aptauja, ne izsole - konkurss.
Tā kā būvniecības apjomi bijuši nelieli - pašvaldība izskatījusi viena pretendenta pieteikumu. Formu rendenieki izvēlējušies, jo ar šo firmu strādājusi iepriekšējā pagasta padome, kvalitāte un izcenojums bijis pieņemams.
Prasību ar darbu nodrošināt vietējos iedzīvotājus, Forma ir izpildījusi. "Gan mūs, gan būvinspekciju būvfirmas darbu kvalitāte apmierina," sacīja M.Jansone.
Jāpiebilst, ka M.Jansones Kurzemniekam sacītais ir pretrunā ar valsts būvinspektores rīkojumā minēto.
ģ2001.gadā Rendas pašvaldība saņem Ls 136 tūkstoši lielu kredītu no Valsts kases.
ģ87,3 tūkstoši pērn iztērēti remotdarbiem un 25 tūkstoši autobusu iegādei.
ģŠogad vēl plānots apgūt atlikušo kredīta naudu - 23,7 tūkstošus latu
No vadības ziņojuma iedzīvotāju sapulcē
Vērienīga celtniecība Rendā notikusi bez projekta un būvatļaujas, pastāstīja Valsts būvinspekcijas būvkontroles daļas Liepājas reģionālā sektora vadītāja Līvija Krauja. Būvinspekcija apturējusi celtniecību līdz pārkāpumu novēršanai un administratīvi sodījusi būvdarbu izpildītāju SIA "Forma". Iepriekš pārtraukt celtniecību līdz projekta izstrādei jau bija pieprasījusi Kuldīgas rajona būvvalde.
Pašvaldības vadītājs Dainis Bergmanis uzskata, ka vienīgā pieļautā kļūda- būvobjekti nav savlaicīgi ierakstīti zemesgrāmatā. Viņi esot paļāvušies uz bijušā priekšsēža Alvja Ausmaņa teikto, ka zemesgrāmata ir nokārtota.
Rajona būvvaldesvadītāja Daina Agruma saka, ka tālāk par metu Rendā nav tikuši. SIA "Forma" vadītājs Raimonds Eizenbergs uzņēmies arhitekta un būvinženiera funkcijas, bet nav izstrādājis ne skici, ne tehnisko projektu.
Tikai februārī pašvaldība noslēgusi līgumu ar arhitektu Viktoru Bērziņu par skices projekta izgatavošanu. Rendenieki plāno rekonstruēt pagastmājas laukumu, arī šim objektam būs vajadzīga nopietna dokumentācija, pagaidām ir tikai skice.
Pagastmāja, kultūras nams un skola ir publiskas būves, kas jāceļ atbilstoši Latvijas būvnormatīviem (konkrēti LBN 208.). Būvvaldes vadītāja uzskaitīja vairākus pārkāpumus, piemēram, pagastmājas un kultūras nama jumta konstrukcija, tumšais pagastmājas foajē, nav arī skaidrības, kam domātas vairākas telpas.
Tualetēs nav paredzēta evakuācija ugunsgrēka gadījumā. Būvniecības gaitā pārkāpta drošības tehnika, trīs metru nenostiprināts kaļķa mūra gabals karājas gaisā.
"Kādu atbildību ir uzņēmies pagasta priekšsēdētājs, ja nu kādam tas uzkrīt uz galvasģ" ir neizpratnē būvvaldes vadītāja. Kultūras nama skatuvei saglabāti stāvi, asi pakāpieni ar dzelzs maliņām. "Veicot rekonstrukciju, telpās saglabā tikai tos elementus, kas atbilst jaunākiem normatīviem," skaidro D.Agruma.
Iedzīvotāju sapulcēs rendenieki tā arī nesaņēma pagasta priekšsēža D.Bergmaņa atbildi par celtniecības darbu izsoli. Arī opozīcijas deputāti vairākkārt pārmetuši, ka būvdarbi Formai uzticēti bez nopietnas atlases.
"Tagad būvfirmas izvēles likumību var izvērtēt tikai Valsts kontrole," skaidroja valsts būvinspektore L.Krauja.
Pašvaldības vadītāja vietniece M.Jansone apstiprināja, ka nav rīkota ne cenu aptauja, ne izsole - konkurss.
Tā kā būvniecības apjomi bijuši nelieli - pašvaldība izskatījusi viena pretendenta pieteikumu. Formu rendenieki izvēlējušies, jo ar šo firmu strādājusi iepriekšējā pagasta padome, kvalitāte un izcenojums bijis pieņemams.
Prasību ar darbu nodrošināt vietējos iedzīvotājus, Forma ir izpildījusi. "Gan mūs, gan būvinspekciju būvfirmas darbu kvalitāte apmierina," sacīja M.Jansone.
Jāpiebilst, ka M.Jansones Kurzemniekam sacītais ir pretrunā ar valsts būvinspektores rīkojumā minēto.
ģ2001.gadā Rendas pašvaldība saņem Ls 136 tūkstoši lielu kredītu no Valsts kases.
ģ87,3 tūkstoši pērn iztērēti remotdarbiem un 25 tūkstoši autobusu iegādei.
ģŠogad vēl plānots apgūt atlikušo kredīta naudu - 23,7 tūkstošus latu
No vadības ziņojuma iedzīvotāju sapulcē
