Repše sola apturēt noziedzīgas vienošanās attiecībā uz valsts būvniecības konkursiem
Šodien Ministru prezidents Einars Repše aicināja ministrus īpašu uzmanību pievērst valsts nekustamo īpašumu būvniecības konkursu norisei, lai novērstu noziedzīgas uzņēmēju vienošanās.
Šodien Ministru prezidents Einars Repše aicināja ministrus īpašu uzmanību pievērst valsts nekustamo īpašumu būvniecības konkursu norisei, lai novērstu noziedzīgas uzņēmēju vienošanās.
Valdības sēdes laikā premjers norādīja, ka ir zināms par "desmito tiesu" jeb 10% no celtniecības līguma summas, kas uzņēmējiem jāmaksā par uzvaru valsts pasūtījumu konkursā. Ministru prezidents arī norādīja, ka starp uzņēmējiem ir iespējamas noziedzīgas vienošanās, jau iepriekš savstarpēji saskaņojot, kurš uzņēmums kurā valsts pasūtījuma konkursā iesniegs labāku piedāvājumu.
Pēc premjera domām, to apliecina gan austrumu robežbūves projekti, gan jaunās policijas ēkas projekts.
Repše aicināja sniegt nepārprotamu valdības atbildi uz šīm negācijām. Ja kāda konkursa par valsts objekta būvi norise tiks apšaubīta, valdība būšot gatava tā rezultātus anulēt un sludināt jaunu konkursu, īpaši rūpējoties par tā godīgu norisi.
"Ja kāds ir dabūjis savu uzvaru par kukuli - pats vainīgs, viņš nekad nevarēs būt drošs", sacīja Repše. Tai pašā laikā ikviens uzņēmējs - gan konkursa uzvarētājs, gan zaudētājs varēšot nākt savu taisnību aizstāvēt Iepirkumu uzraudzības birojā vai atklātā valdības sēdē.
"Tāds būtu mūsu mērķis, lai valdības rīkotos konkursus visi atzītu par godīgiem," sacīja premjers.
Repše norādīja, ka ir novēršama arī situācija, kad uzņēmēji savstarpēji vienojas un labākais piedāvājums konkursā ir par 20-30% lielāks par patiesajām izmaksām. Tāpēc konkursos būtu pieaicināmi neatkarīgi eksperti un gadījumos, kad labākais piedāvājums konkursā ir sadārdzināts, konkurss būtu jārīko no jauna.
Repše atcerējās laikus, kad vadīja Latvijas Banku un uzņēmēji šādu taktiku centās izmantot arī centrālās bankas rīkotajos konkursos par nekustamo īpašumu celtniecību. Latvijas Banka šādus piedāvājumus esot noraidījusi un sludinājusi jaunus konkursus, kuros saņemti patiesajām celtniecības izmaksām tuvināti piedāvājumi.
Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers stāstīja, ka ārvalstu prakse liecina par iespējām samazināt projektu izmaksas 7-10% apmērā pēc detalizētas projekta pozīciju izvērtēšanas.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
Valdības sēdes laikā premjers norādīja, ka ir zināms par "desmito tiesu" jeb 10% no celtniecības līguma summas, kas uzņēmējiem jāmaksā par uzvaru valsts pasūtījumu konkursā. Ministru prezidents arī norādīja, ka starp uzņēmējiem ir iespējamas noziedzīgas vienošanās, jau iepriekš savstarpēji saskaņojot, kurš uzņēmums kurā valsts pasūtījuma konkursā iesniegs labāku piedāvājumu.
Pēc premjera domām, to apliecina gan austrumu robežbūves projekti, gan jaunās policijas ēkas projekts.
Repše aicināja sniegt nepārprotamu valdības atbildi uz šīm negācijām. Ja kāda konkursa par valsts objekta būvi norise tiks apšaubīta, valdība būšot gatava tā rezultātus anulēt un sludināt jaunu konkursu, īpaši rūpējoties par tā godīgu norisi.
"Ja kāds ir dabūjis savu uzvaru par kukuli - pats vainīgs, viņš nekad nevarēs būt drošs", sacīja Repše. Tai pašā laikā ikviens uzņēmējs - gan konkursa uzvarētājs, gan zaudētājs varēšot nākt savu taisnību aizstāvēt Iepirkumu uzraudzības birojā vai atklātā valdības sēdē.
"Tāds būtu mūsu mērķis, lai valdības rīkotos konkursus visi atzītu par godīgiem," sacīja premjers.
Repše norādīja, ka ir novēršama arī situācija, kad uzņēmēji savstarpēji vienojas un labākais piedāvājums konkursā ir par 20-30% lielāks par patiesajām izmaksām. Tāpēc konkursos būtu pieaicināmi neatkarīgi eksperti un gadījumos, kad labākais piedāvājums konkursā ir sadārdzināts, konkurss būtu jārīko no jauna.
Repše atcerējās laikus, kad vadīja Latvijas Banku un uzņēmēji šādu taktiku centās izmantot arī centrālās bankas rīkotajos konkursos par nekustamo īpašumu celtniecību. Latvijas Banka šādus piedāvājumus esot noraidījusi un sludinājusi jaunus konkursus, kuros saņemti patiesajām celtniecības izmaksām tuvināti piedāvājumi.
Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers stāstīja, ka ārvalstu prakse liecina par iespējām samazināt projektu izmaksas 7-10% apmērā pēc detalizētas projekta pozīciju izvērtēšanas.
Jānis Silakalns LETA
Copyright © LETA
