Resursu taupības mākslas ir apgūstama
Foto: Resursu taupības mākslas ir apgūstama
Ražot mājoklim vajadzīgo elektrību ar saules baterijām uz jumta, braukt ar vilcienu vai velosipēdu, izmantot tuvākos resursus un atjaunot senas lietas, dārzeņus un ogas audzēt pašam pat nelielā piemājas dārziņā — tas Lielbritānijā tagad ir moderni, stāsta britu valdības pirms 15 gadiem dibinātā Enerģijas taupīšanas centra (EST) biroju tīkla vadītājs Endrū Benfīlds, ziņo "Diena".
Ražot mājoklim vajadzīgo elektrību ar saules baterijām uz jumta, braukt ar vilcienu vai velosipēdu, izmantot tuvākos resursus un atjaunot senas lietas, dārzeņus un ogas audzēt pašam pat nelielā piemājas dārziņā — tas Lielbritānijā tagad ir moderni, stāsta britu valdības pirms 15 gadiem dibinātā Enerģijas taupīšanas centra (EST) biroju tīkla vadītājs Endrū Benfīlds, ziņo "Diena".
Globālo sasilšanu veicinošo ogļskābās gāzes izmešu mazināšana, resursu taupīšana, pāreja uz atjaunojamiem un zaļākiem enerģijas avotiem britu valdības prioritāte ir teju 20 gadu. Zaļa dzīvesveida popularizēšanā piedalās pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi, sevišķi liels iespaids ir vietējām sabiedrības kopām.
Latvijā šī problēma nav valsts politikas aktualitāte, tomēr arī pie mums ir labi piemēri enerģijas taupīšanai, ko sasnieguši atsevišķi entuziasti. 11 gadus darbojas Latvenergo Energoefektivitātes centrs, kas dod padomus elektroenerģijas efektīvākai izmantošanai.
Līderos renovācija
Vistālāk Latvijā tikuši ar padomju periodā būvēto daudzdzīvokļu namu renovāciju, kas veikta gan ar ārvalstu atbalstu, gan izmantojot banku izsniegtus kredītus. 2001.gadā, ar kuru datējams šī procesa sākums mūsu valstī, renovētas divas mājas Rīgā. Viena no tām bija Vācijas atbalstīts pilotprojekts Ozolciema ielā 46, kura renovācijas ieguvumus apkopo un datus analizē Pilsētmāju institūta Urban Art speciālists Vilis Krūmiņš. Viņš uzsver ne vien skaitļos redzamo ieguvumu no ieguldījumiem nama siltināšanā, apkures regulēšanā, resursu uzskaitē, apgādes sistēmu un ventilācijas modernizēšanā, bet arī īpašuma vērtības celšanos un mūža pagarināšanu.
Otra pirmās Latvijā renovētās ēkas goda pretendente ir bijusī apvienības Daiļrade 101 dzīvokļa māja Čiekurkalnā, kuras pārvaldnieks Imants Turks Dienai stāsta, ka ieguvumu no mājas siltināšanas jutuši jau otrajā trešajā gadā — siltuma rēķini jūtami samazinājās, un arī tagad regulārais tarifu kāpums šā nama iedzīvotājiem nav tik sāpīgs.
Tīkls visā valstī
V.Krūmiņš kā siltuma ieguvei izdevīgu risinājumu, kas vēl nav populārs Latvijā, min saules kolektoru uzstādīšanu, kas var dot pat 80% ietaupījumu. Šādi kolektori, kas silda ūdeni sadzīves vajadzībām, vai saules baterijas, kas ražo elektrību, uz britu māju jumtiem nav retums un kļuvuši teju vai par modes kliedzienu. To uzstādīšanai vairākās Eiropas valstīs ir finansiāls vai nodokļu atlaižu atbalsts. Anglijā ēku insolācijai tuvākajos trīs gados plānots tērēt astoņus miljardus mārciņu, un iedzīvotāji informāciju par pareizo iekārtu izvēli un ierīkošanu par velti var saņemt EST, kam līdz ar centrālo mītni Londonā ir 46 informācijas biroji visā valstī. Šo padomdevēju tīklu tagad finansē ne tikai valdība, bet arī pašvaldības un uzņēmēji.
Gada laikā padomus atjaunojamo resursu izmantošanā un enerģijas taupīšanā EST saņem 1,2 miljoni cilvēku, lepojas E.Benfīlds. Pēc ekspertu aplēsēm, ievērojot pat dažus vienkāršus ieteikumus, gada laikā briti samazina savas valsts ogļskābās gāzes (CO2) izmešus par vienu miljonu tonnu. Kā liecina EST pērn veiktā aptauja, Anglijā būt zaļam ir patiesi moderni un tīša vides piesārņošana tiek uzskatīta par ļoti rupju rīcību. Britiem rūpes par dabu prioritāšu sarakstā ir tūlīt aiz pašu veselības uzturēšanas.
Biznesa pieeja
Pirms dažiem gadiem EST mārketinga departamentu sāka vadīt Džons Makgovans, kura iepriekšējā pieredze alkohola pārdošanā ļāvusi pielāgot mērķa grupu mārketingu enerģijas taupīšanas un atjaunojamo resursu izplatības veicināšanai. Analizējot pieejamo informāciju par iedzīvotājiem, tie sadalīti vairākās grupās, precīzi informējot trīs maksātspējīgākās un apzinīgākās par iespējām ietaupīt enerģiju, ieguldot naudu dažās iekārtās un saglabājot vai pat uzlabojot dzīves komfortu. Rezultāts bijis pārsteidzoši efektīvs — uzlabojumus enerģijas tēriņā ieviesuši teju visi uzrunātie —, pēc speciālistu aprēķiniem samazinot savus CO2 izmešus par 20%.
Tagad tiek plānota jauna kampaņa, kuras mērķis būs nomainīt astoņus miljonus Anglijā izmantoto veco un neekonomisko ūdens sildītāju pret moderniem kondensācijas katliem vai saules kolektoriem, stāsta Dž.Makgovans. Nākamais mērķis būs masveidīga veco māju renovācija.
Ne mazāk, bet efektīvāk
EST līdzīgu, lai arī mazāka mēroga darbu Latvijā jau 11 gadu, veic Latvenergo Energoefektivitātes centrs (EEC). Tā mērķis ir informēt klientus par dažādu elektroierīču efektīvu un drošu izmantošanu. Centra vadītāja Biruta Ģine gan smej, ka cilvēki, kas ievērojuši viņas sniegtos padomus, bieži vien nevis samazina elektrības patēriņu, bet, galu galā, to palielina, taču būtiski uzlabo sava mājokļa ērtības un dzīves komfortu, taupīgi un prātīgi iemācoties izmantot aizvien jaunas elektroierīces.
EEC darbībā apskatāmas dažādas elektroierīces, un visus ieteikumus taupīgam enerģijas patēriņam centra darbinieki izmēģinājuši paši. Speciālisti te veic arī eksperimentus, pētot dažādu ierīču efektivitāti. Līdzīgi centri ir arī citur pasaulē.
Globālo sasilšanu veicinošo ogļskābās gāzes izmešu mazināšana, resursu taupīšana, pāreja uz atjaunojamiem un zaļākiem enerģijas avotiem britu valdības prioritāte ir teju 20 gadu. Zaļa dzīvesveida popularizēšanā piedalās pašvaldības, sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi, sevišķi liels iespaids ir vietējām sabiedrības kopām.
Latvijā šī problēma nav valsts politikas aktualitāte, tomēr arī pie mums ir labi piemēri enerģijas taupīšanai, ko sasnieguši atsevišķi entuziasti. 11 gadus darbojas Latvenergo Energoefektivitātes centrs, kas dod padomus elektroenerģijas efektīvākai izmantošanai.
Līderos renovācija
Vistālāk Latvijā tikuši ar padomju periodā būvēto daudzdzīvokļu namu renovāciju, kas veikta gan ar ārvalstu atbalstu, gan izmantojot banku izsniegtus kredītus. 2001.gadā, ar kuru datējams šī procesa sākums mūsu valstī, renovētas divas mājas Rīgā. Viena no tām bija Vācijas atbalstīts pilotprojekts Ozolciema ielā 46, kura renovācijas ieguvumus apkopo un datus analizē Pilsētmāju institūta Urban Art speciālists Vilis Krūmiņš. Viņš uzsver ne vien skaitļos redzamo ieguvumu no ieguldījumiem nama siltināšanā, apkures regulēšanā, resursu uzskaitē, apgādes sistēmu un ventilācijas modernizēšanā, bet arī īpašuma vērtības celšanos un mūža pagarināšanu.
Otra pirmās Latvijā renovētās ēkas goda pretendente ir bijusī apvienības Daiļrade 101 dzīvokļa māja Čiekurkalnā, kuras pārvaldnieks Imants Turks Dienai stāsta, ka ieguvumu no mājas siltināšanas jutuši jau otrajā trešajā gadā — siltuma rēķini jūtami samazinājās, un arī tagad regulārais tarifu kāpums šā nama iedzīvotājiem nav tik sāpīgs.
Tīkls visā valstī
V.Krūmiņš kā siltuma ieguvei izdevīgu risinājumu, kas vēl nav populārs Latvijā, min saules kolektoru uzstādīšanu, kas var dot pat 80% ietaupījumu. Šādi kolektori, kas silda ūdeni sadzīves vajadzībām, vai saules baterijas, kas ražo elektrību, uz britu māju jumtiem nav retums un kļuvuši teju vai par modes kliedzienu. To uzstādīšanai vairākās Eiropas valstīs ir finansiāls vai nodokļu atlaižu atbalsts. Anglijā ēku insolācijai tuvākajos trīs gados plānots tērēt astoņus miljardus mārciņu, un iedzīvotāji informāciju par pareizo iekārtu izvēli un ierīkošanu par velti var saņemt EST, kam līdz ar centrālo mītni Londonā ir 46 informācijas biroji visā valstī. Šo padomdevēju tīklu tagad finansē ne tikai valdība, bet arī pašvaldības un uzņēmēji.
Gada laikā padomus atjaunojamo resursu izmantošanā un enerģijas taupīšanā EST saņem 1,2 miljoni cilvēku, lepojas E.Benfīlds. Pēc ekspertu aplēsēm, ievērojot pat dažus vienkāršus ieteikumus, gada laikā briti samazina savas valsts ogļskābās gāzes (CO2) izmešus par vienu miljonu tonnu. Kā liecina EST pērn veiktā aptauja, Anglijā būt zaļam ir patiesi moderni un tīša vides piesārņošana tiek uzskatīta par ļoti rupju rīcību. Britiem rūpes par dabu prioritāšu sarakstā ir tūlīt aiz pašu veselības uzturēšanas.
Biznesa pieeja
Pirms dažiem gadiem EST mārketinga departamentu sāka vadīt Džons Makgovans, kura iepriekšējā pieredze alkohola pārdošanā ļāvusi pielāgot mērķa grupu mārketingu enerģijas taupīšanas un atjaunojamo resursu izplatības veicināšanai. Analizējot pieejamo informāciju par iedzīvotājiem, tie sadalīti vairākās grupās, precīzi informējot trīs maksātspējīgākās un apzinīgākās par iespējām ietaupīt enerģiju, ieguldot naudu dažās iekārtās un saglabājot vai pat uzlabojot dzīves komfortu. Rezultāts bijis pārsteidzoši efektīvs — uzlabojumus enerģijas tēriņā ieviesuši teju visi uzrunātie —, pēc speciālistu aprēķiniem samazinot savus CO2 izmešus par 20%.
Tagad tiek plānota jauna kampaņa, kuras mērķis būs nomainīt astoņus miljonus Anglijā izmantoto veco un neekonomisko ūdens sildītāju pret moderniem kondensācijas katliem vai saules kolektoriem, stāsta Dž.Makgovans. Nākamais mērķis būs masveidīga veco māju renovācija.
Ne mazāk, bet efektīvāk
EST līdzīgu, lai arī mazāka mēroga darbu Latvijā jau 11 gadu, veic Latvenergo Energoefektivitātes centrs (EEC). Tā mērķis ir informēt klientus par dažādu elektroierīču efektīvu un drošu izmantošanu. Centra vadītāja Biruta Ģine gan smej, ka cilvēki, kas ievērojuši viņas sniegtos padomus, bieži vien nevis samazina elektrības patēriņu, bet, galu galā, to palielina, taču būtiski uzlabo sava mājokļa ērtības un dzīves komfortu, taupīgi un prātīgi iemācoties izmantot aizvien jaunas elektroierīces.
EEC darbībā apskatāmas dažādas elektroierīces, un visus ieteikumus taupīgam enerģijas patēriņam centra darbinieki izmēģinājuši paši. Speciālisti te veic arī eksperimentus, pētot dažādu ierīču efektivitāti. Līdzīgi centri ir arī citur pasaulē.
