Rēzeknē atklās jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
Ceturtdien, 20. novembrī, plkst. 11.00 Rēzeknes rajona Audriņu pagastā notiks SIA "Rēzeknes ūdens" jaunā notekūdeņu attīrīšanas kompleksa atklāšana. Svinīgajā pasākumā piedalīsies vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Vides ministrijas, Rēzeknes pilsētas domes, Rēzeknes rajona padomes, SIA "Rēzeknes ūdens", kā arī būvuzņēmēju un dažādu atbildīgo valsts institūciju pārstāvji.
Ceturtdien, 20. novembrī, plkst. 11.00 Rēzeknes rajona Audriņu pagastā notiks SIA "Rēzeknes ūdens" jaunā notekūdeņu attīrīšanas kompleksa atklāšana. Svinīgajā pasākumā piedalīsies vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Vides ministrijas, Rēzeknes pilsētas domes, Rēzeknes rajona padomes, SIA "Rēzeknes ūdens", kā arī būvuzņēmēju un dažādu atbildīgo valsts institūciju pārstāvji.
Jaunajā notekūdeņu attīrīšanas kompleksā uzstādītas vienas no modernākajām tehnoloģiskajām iekārtām, kas ražotas Eiropas Savienības valstīs. Attīrīšanas iekārtas darbosies automātiskā režīmā, bet to vadība tiks nodrošināta ar datoru palīdzību.
"Svarīgs ieguvums ir tas, ka tiek nodrošināta fosfora un slāpekļa atdalīšana no notekūdeņiem, kas ir būtiski pieaudzis pēdējos gados, jo cilvēki ļoti daudz savās mājsaimniecībās izmanto veļas pulverus, šampūnus un citus mazgājamos līdzekļus. Savukārt modernais laboratorijas aprīkojums ļaus savlaicīgi kontrolēt attīrīšanas procesa kvalitāti un pasargāt apkārtējo vidi no piesārņojuma," uzsvēra SIA "Rēzeknes ūdens" valdes priekšsēdētājs Gunārs Spradzenko.
Jauno attīrīšanas iekārtu projektētā jauda ir 12 500 kubikmetri diennaktī. Šīs projekta sadaļas izmaksas ir 5,7 miljoni eiro (aptuveni 4 miljoni latu). Ģenerāluzņēmējs ir dāņu kompānija AS "Per Aarsleff", savukārt apakšuzņēmēji ir SIA "VESTA ABM", Lietuvas uzņēmums "EKRA" un vietējie uzņēmumi SIA "Komunāls R" un SIA "Latgales elektromontāža", bet būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".
Līdz ar Rēzeknes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas kompleksa atklāšanu noslēdzas SIA "Rēzeknes ūdens" realizētā projekta "Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstība" pirmā kārta. Projekta realizācijas gaitā ar Eiropas Savienības finansējuma līdzdalību Rēzeknē ir uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte, paplašināti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī uzbūvēts jauns notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskais bloks.
Kopējais projekta "Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstība" finansējums ir 14, 277 miljoni eiro (aptuveni 10 miljoni latu), no kuriem 75% līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
Jaunajā notekūdeņu attīrīšanas kompleksā uzstādītas vienas no modernākajām tehnoloģiskajām iekārtām, kas ražotas Eiropas Savienības valstīs. Attīrīšanas iekārtas darbosies automātiskā režīmā, bet to vadība tiks nodrošināta ar datoru palīdzību.
"Svarīgs ieguvums ir tas, ka tiek nodrošināta fosfora un slāpekļa atdalīšana no notekūdeņiem, kas ir būtiski pieaudzis pēdējos gados, jo cilvēki ļoti daudz savās mājsaimniecībās izmanto veļas pulverus, šampūnus un citus mazgājamos līdzekļus. Savukārt modernais laboratorijas aprīkojums ļaus savlaicīgi kontrolēt attīrīšanas procesa kvalitāti un pasargāt apkārtējo vidi no piesārņojuma," uzsvēra SIA "Rēzeknes ūdens" valdes priekšsēdētājs Gunārs Spradzenko.
Jauno attīrīšanas iekārtu projektētā jauda ir 12 500 kubikmetri diennaktī. Šīs projekta sadaļas izmaksas ir 5,7 miljoni eiro (aptuveni 4 miljoni latu). Ģenerāluzņēmējs ir dāņu kompānija AS "Per Aarsleff", savukārt apakšuzņēmēji ir SIA "VESTA ABM", Lietuvas uzņēmums "EKRA" un vietējie uzņēmumi SIA "Komunāls R" un SIA "Latgales elektromontāža", bet būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".
Līdz ar Rēzeknes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas kompleksa atklāšanu noslēdzas SIA "Rēzeknes ūdens" realizētā projekta "Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstība" pirmā kārta. Projekta realizācijas gaitā ar Eiropas Savienības finansējuma līdzdalību Rēzeknē ir uzlabota dzeramā ūdens kvalitāte, paplašināti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī uzbūvēts jauns notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskais bloks.
Kopējais projekta "Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstība" finansējums ir 14, 277 miljoni eiro (aptuveni 10 miljoni latu), no kuriem 75% līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
