Rēzeknes siltumapgādes konflikta risināšanas perspektīvas pagaidām bēdīgas
Foto: Rēzeknes siltumapgādes konflikta risināšanas perspektīvas pagaidām bēdīgas
Brīdī, kad gan ekonomikas, gan gaisa temperatūras mērījumu stabiņš krīt, konflikts starp līdzšinējo siltuma operatoru Rēzeknē SIA Latgales enerģija (LE), no vienas puses, un Rēzeknes domi no otras, turpina padziļināties, kas nopietni traucē pilsētas siltumtīklu un apkures struktūras sagatavošanu apkures sezonai, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Brīdī, kad gan ekonomikas, gan gaisa temperatūras mērījumu stabiņš krīt, konflikts starp līdzšinējo siltuma operatoru Rēzeknē SIA Latgales enerģija (LE), no vienas puses, un Rēzeknes domi, tās veidoto pašvaldības kapitālsabiedrību – a/s Rēzeknes siltumtīkli (RS), SIA Rēzeknes enerģija (RE) un Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu (LPDSP) regulatoru – no otras, turpina padziļināties, kas nopietni traucē pilsētas siltumtīklu un apkures struktūras sagatavošanu apkures sezonai, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".
"Situācija ar apkuri Rēzeknē ir traģiska. Jau iepriekšējā rudenī nebija apkures. Cilvēki satraukti dzīvo kā skudrupūznī un gatavi iet uz domi piketēt. Par apkuri operatoram samaksātie 2,5 miljoni, kas bija jānomaksā par gāzi, ir pazuduši, bet siltumtrasēs ir 30 procentu siltuma zudums un jautājums par tarifu ir neskaidrs," tā notiekošo raksturoja LPDSP regulatora priekšsēdētājs Jānis Krišāns.
Viņš iebilda, ka nepatiess ir 5. septembra Neatkarīgajā, publikācijā Rēzeknes apkure joprojām konfliktu ēnā, izteiktais apgalvojums: "Konfliktu dēļ Rēzeknes pilsētas domes izdarītā spiediena ietekmē Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators pieņēma lēmumu par Latgales enerģijai izsniegto licenču siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, kā arī realizācijai anulēšanu."
"Uz regulatoru, kas pēc likuma ir neatkarīgs, neviens spiedienu nav izdarījis, licences Latgales enerģijai anulētas likumīgi. Pagaidām arī neviena cita regulatora pieņemtais akts Latvijā nav atcelts," teica J. Krišāns. Arī Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Zirniņa norādīja, ka Rēzeknes dome regulatoru nav ietekmējusi, lai gan kāds visu laiku to mēģina apgalvot.
J. Krišāns bilda, ka LPDSP regulators no LE saņēmis vēstuli, kurā līdzšinējais siltuma operators atzīst, ka licences atņemtas pamatoti, jo LE nav veidojusi savas attīstības plānus, nav iesniegusi pārskatus par darbību, nav nodrošinājusi kvalitatīvus siltuma pakalpojumus, rēķinu apmaksai norādījusi trešās pakāpes kontus, kā arī minējusi citus savas darbības trūkumus, jautājot, kā varētu situāciju labot. Tas LPDSP regulatora lēmumu nav ietekmējis.
D. Zirniņa stāstīja, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas pakalpojumus pilsētā nodrošinās pašvaldības kapitālsabiedrības – RS un RE, kuras turpina gatavoties apkures sezonai, un līdz ar apkures sākumu Rēzeknei tikšot atjaunota arī karstā ūdens padeve. Piegādāt rēzekniešiem karsto ūdeni no 1. septembra nav bijis iespējams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, LE iznomāto aktīvu tehniskā stāvokļa dēļ. Speciālisti secinājuši, ka Ziemeļu rajona katlumājā iepriekšējos gados nav veikti atbilstoši remontdarbi un katlumājas bijušas visai kritiskā stāvoklī – dažviet katlu caurules bija izrūsējušas un sākt siltumenerģijas ražošanu būtu bīstami, – skaidroja D. Zirniņa.
"Rēzeknes siltumtīklu ienākšana savā iepriekš iznomātajā īpašumā bijis pareizs solis; uzņēmums nekavējoties sācis Ziemeļu rajona katlumājas remontdarbus. Tas sācis darbus arī Dienvidu rajona katlumājā, lai sagatavotu to jaunajai apkures sezonai. Tiek uzstādīts aprīkojums katlumājas gazifikācijai," norādīja D. Zirniņa.
Izskanējušas bažas, vai Centra rajona katlumājā tīšuprāt netiks izdarīti bojājumi, lai traucētu apkures sezonas sākšanu. Kā skaidro RS valdes loceklis Aldis Mežals, viņa rīcībā esošā informācija neliecina, ka LE Centra rajona katlumājā veic kādas darbības, kas radītu tehniskus šķēršļus siltumapgādes nodrošināšanai. Vienīgās bažas varētu būt par katlumāju automatizācijas datorprogrammu iespējamo izdzēšanu. Ja tomēr datorprogrammas tiktu dzēstas, katlumājas strādās manuālā režīmā līdz programmatūras atjaunošanai. Pašlaik darbā RS tiek pieņemti no LE pārnākušie speciālisti.
Savukārt RE pārraudzībā turpinās siltumtrašu sakārtošanas darbi, kā arī sadarbībā ar pašvaldības SIA Rēzeknes namsaimnieks notiek abonentu daļas izveide.
Lēmums siltumapgādes funkciju uz pagaidu laiku nodot pašvaldības uzņēmumiem tika pieņemts pēc tam, kad līdzšinējam operatoram LE radās grūtības pildīt pirms trim gadiem noslēgto aktīvu nomas līgumu. Turklāt šajā laikā uzņēmums nav atjaunojis LPDSP regulatora anulētās licences. Joprojām neatrisināts ir jautājums par iedzīvotājiem piemēroto siltumenerģijas tarifu, kā arī 2,5 miljonu latu parāda atmaksu par izmantoto dabasgāzi.
Kā Neatkarīgo iepriekš informēja LE valdes loceklis Intars Bērziņš, Rēzeknes pašvaldības uzņēmuma RS darbinieki 12. augustā nelikumīgi pārņēma vienu no katlumājām Rēzeknē un uzsāka apkures katla demontāžu, par ko LE ar iesniegumu vērsās prokuratūrā un Valsts policijā. Rēzeknes domes izpilddirektora vietnieks Ivars Locis skaidroja, ka RS neveic nekādu katlumāju pārņemšanu, bet gan iegājis savā īpašumā un veic plānotos remontus. A. Mežals informēja, ka policija pēc iesnieguma saņemšanas veikusi pārbaudi un devusi rakstisku atbildi, ka viss no RS puses bijis likumīgi un nekādu pārkāpumu nav bijis. RS nodarbojas ar remontiem divās no pilsētas trijām katlumājām, jo trešā ir darba kārtībā. "Visu katlumāju un iekārtu īpašnieks ir pašvaldība. Nekas nav ne jāzog, ne jāpārņem. Savukārt LE nav licences, kā arī konti ir arestēti, kāpēc nav tiesību Rēzeknē darboties, taču tā ar visiem spēkiem te cenšas noturēties. Rēķinus piestādot nelikumīgi, bez tarifa apstiprināšanas no iedzīvotājiem savāca naudu, taču par gāzi nesamaksāja," stāstīja A. Mežals. Pēc aģentūras LETA ziņām, LE 58% kapitāldaļu pieder Lietuvas kompānijai E-enerģija, atlikušās kapitāla daļas pieder divām fiziskām personām – Ļevam Voronovam (9%) un Jurim Vanagam (33%).
2005. gadā starp SIA LE un RS, kuras vienīgais akcionārs ir Rēzeknes dome, tika noslēgts ilgtermiņa nomas līgums, saskaņā ar kuru RS nodeva LE nomā lielu daļu savu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo īpašumu. Pamatojoties uz šo līgumu, tai jāsniedz siltumapgādes pakalpojumi Rēzeknes iedzīvotājiem, kā arī jāiekasē maksājumi par tiem. 2008. gada 3. jūnijā LPDSP regulators pieņēma lēmumu par LE izsniegto licenču anulēšanu siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, kā arī realizācijai. Licencē noteikts, ka tā var tikt anulēta, ja uzņēmums pārkāpj normatīvos aktus vai drošības tehnikas noteikumus, kā arī ja uzņēmums nepilda licences nosacījumus. Pēc licences anulēšanas RS izmanto līgumā ietverto iespēju ilgtermiņa nomas līgumu ar LE izbeigt vienpusēji. Taču LE uzskatīja citādi un, lai arī tiesas zaudēja, turpina tiesvedību gan ar regulatoru, gan RS visās iespējamās tiesu instancēs, turpinot radīt pilsētā saspringtu gaisotni, – tā A. Mežals. Viņš gan piebilda, ka sestā lielākā pilsēta valstī bez apkures palikt nevar, taču, kā to nodrošināt, esot grūti pateikt.
"Situācija ar apkuri Rēzeknē ir traģiska. Jau iepriekšējā rudenī nebija apkures. Cilvēki satraukti dzīvo kā skudrupūznī un gatavi iet uz domi piketēt. Par apkuri operatoram samaksātie 2,5 miljoni, kas bija jānomaksā par gāzi, ir pazuduši, bet siltumtrasēs ir 30 procentu siltuma zudums un jautājums par tarifu ir neskaidrs," tā notiekošo raksturoja LPDSP regulatora priekšsēdētājs Jānis Krišāns.
Viņš iebilda, ka nepatiess ir 5. septembra Neatkarīgajā, publikācijā Rēzeknes apkure joprojām konfliktu ēnā, izteiktais apgalvojums: "Konfliktu dēļ Rēzeknes pilsētas domes izdarītā spiediena ietekmē Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulators pieņēma lēmumu par Latgales enerģijai izsniegto licenču siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, kā arī realizācijai anulēšanu."
"Uz regulatoru, kas pēc likuma ir neatkarīgs, neviens spiedienu nav izdarījis, licences Latgales enerģijai anulētas likumīgi. Pagaidām arī neviena cita regulatora pieņemtais akts Latvijā nav atcelts," teica J. Krišāns. Arī Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Zirniņa norādīja, ka Rēzeknes dome regulatoru nav ietekmējusi, lai gan kāds visu laiku to mēģina apgalvot.
J. Krišāns bilda, ka LPDSP regulators no LE saņēmis vēstuli, kurā līdzšinējais siltuma operators atzīst, ka licences atņemtas pamatoti, jo LE nav veidojusi savas attīstības plānus, nav iesniegusi pārskatus par darbību, nav nodrošinājusi kvalitatīvus siltuma pakalpojumus, rēķinu apmaksai norādījusi trešās pakāpes kontus, kā arī minējusi citus savas darbības trūkumus, jautājot, kā varētu situāciju labot. Tas LPDSP regulatora lēmumu nav ietekmējis.
D. Zirniņa stāstīja, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas pakalpojumus pilsētā nodrošinās pašvaldības kapitālsabiedrības – RS un RE, kuras turpina gatavoties apkures sezonai, un līdz ar apkures sākumu Rēzeknei tikšot atjaunota arī karstā ūdens padeve. Piegādāt rēzekniešiem karsto ūdeni no 1. septembra nav bijis iespējams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, LE iznomāto aktīvu tehniskā stāvokļa dēļ. Speciālisti secinājuši, ka Ziemeļu rajona katlumājā iepriekšējos gados nav veikti atbilstoši remontdarbi un katlumājas bijušas visai kritiskā stāvoklī – dažviet katlu caurules bija izrūsējušas un sākt siltumenerģijas ražošanu būtu bīstami, – skaidroja D. Zirniņa.
"Rēzeknes siltumtīklu ienākšana savā iepriekš iznomātajā īpašumā bijis pareizs solis; uzņēmums nekavējoties sācis Ziemeļu rajona katlumājas remontdarbus. Tas sācis darbus arī Dienvidu rajona katlumājā, lai sagatavotu to jaunajai apkures sezonai. Tiek uzstādīts aprīkojums katlumājas gazifikācijai," norādīja D. Zirniņa.
Izskanējušas bažas, vai Centra rajona katlumājā tīšuprāt netiks izdarīti bojājumi, lai traucētu apkures sezonas sākšanu. Kā skaidro RS valdes loceklis Aldis Mežals, viņa rīcībā esošā informācija neliecina, ka LE Centra rajona katlumājā veic kādas darbības, kas radītu tehniskus šķēršļus siltumapgādes nodrošināšanai. Vienīgās bažas varētu būt par katlumāju automatizācijas datorprogrammu iespējamo izdzēšanu. Ja tomēr datorprogrammas tiktu dzēstas, katlumājas strādās manuālā režīmā līdz programmatūras atjaunošanai. Pašlaik darbā RS tiek pieņemti no LE pārnākušie speciālisti.
Savukārt RE pārraudzībā turpinās siltumtrašu sakārtošanas darbi, kā arī sadarbībā ar pašvaldības SIA Rēzeknes namsaimnieks notiek abonentu daļas izveide.
Lēmums siltumapgādes funkciju uz pagaidu laiku nodot pašvaldības uzņēmumiem tika pieņemts pēc tam, kad līdzšinējam operatoram LE radās grūtības pildīt pirms trim gadiem noslēgto aktīvu nomas līgumu. Turklāt šajā laikā uzņēmums nav atjaunojis LPDSP regulatora anulētās licences. Joprojām neatrisināts ir jautājums par iedzīvotājiem piemēroto siltumenerģijas tarifu, kā arī 2,5 miljonu latu parāda atmaksu par izmantoto dabasgāzi.
Kā Neatkarīgo iepriekš informēja LE valdes loceklis Intars Bērziņš, Rēzeknes pašvaldības uzņēmuma RS darbinieki 12. augustā nelikumīgi pārņēma vienu no katlumājām Rēzeknē un uzsāka apkures katla demontāžu, par ko LE ar iesniegumu vērsās prokuratūrā un Valsts policijā. Rēzeknes domes izpilddirektora vietnieks Ivars Locis skaidroja, ka RS neveic nekādu katlumāju pārņemšanu, bet gan iegājis savā īpašumā un veic plānotos remontus. A. Mežals informēja, ka policija pēc iesnieguma saņemšanas veikusi pārbaudi un devusi rakstisku atbildi, ka viss no RS puses bijis likumīgi un nekādu pārkāpumu nav bijis. RS nodarbojas ar remontiem divās no pilsētas trijām katlumājām, jo trešā ir darba kārtībā. "Visu katlumāju un iekārtu īpašnieks ir pašvaldība. Nekas nav ne jāzog, ne jāpārņem. Savukārt LE nav licences, kā arī konti ir arestēti, kāpēc nav tiesību Rēzeknē darboties, taču tā ar visiem spēkiem te cenšas noturēties. Rēķinus piestādot nelikumīgi, bez tarifa apstiprināšanas no iedzīvotājiem savāca naudu, taču par gāzi nesamaksāja," stāstīja A. Mežals. Pēc aģentūras LETA ziņām, LE 58% kapitāldaļu pieder Lietuvas kompānijai E-enerģija, atlikušās kapitāla daļas pieder divām fiziskām personām – Ļevam Voronovam (9%) un Jurim Vanagam (33%).
2005. gadā starp SIA LE un RS, kuras vienīgais akcionārs ir Rēzeknes dome, tika noslēgts ilgtermiņa nomas līgums, saskaņā ar kuru RS nodeva LE nomā lielu daļu savu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo īpašumu. Pamatojoties uz šo līgumu, tai jāsniedz siltumapgādes pakalpojumi Rēzeknes iedzīvotājiem, kā arī jāiekasē maksājumi par tiem. 2008. gada 3. jūnijā LPDSP regulators pieņēma lēmumu par LE izsniegto licenču anulēšanu siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, kā arī realizācijai. Licencē noteikts, ka tā var tikt anulēta, ja uzņēmums pārkāpj normatīvos aktus vai drošības tehnikas noteikumus, kā arī ja uzņēmums nepilda licences nosacījumus. Pēc licences anulēšanas RS izmanto līgumā ietverto iespēju ilgtermiņa nomas līgumu ar LE izbeigt vienpusēji. Taču LE uzskatīja citādi un, lai arī tiesas zaudēja, turpina tiesvedību gan ar regulatoru, gan RS visās iespējamās tiesu instancēs, turpinot radīt pilsētā saspringtu gaisotni, – tā A. Mežals. Viņš gan piebilda, ka sestā lielākā pilsēta valstī bez apkures palikt nevar, taču, kā to nodrošināt, esot grūti pateikt.
