Rībena: Nacionālās bibliotēkas projektam iztērēti 1,1 miljoni latu
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam iztērēts jau 1,1 miljons latu, bet tā praktiskā realizācija nevirzās uz priekšu, šādu informāciju, tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, sniedza kultūras ministre Inguna Rībena.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam iztērēts jau 1,1 miljons latu, bet tā praktiskā realizācija nevirzās uz priekšu, šādu informāciju, tiekoties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, sniedza kultūras ministre Inguna Rībena.
Pēc ministres teiktā, LNB būvniecībai vajadzētu būt pārskaitītiem jau 36 miljoniem latu, bet esot rezervēti tikai 5,9 miljoni latu, kuri joprojām neesot pārskaitīti Kultūras ministrijas kontā. Rībena teica, ka pārrunājusi radušos situāciju ar satiksmes ministru Robertu Zīli un abi bijuši vienisprātis, ka arī šie 5,9 miljoni var valdībai izrādīties vajadzīgāki citiem mērķiem.
Kultūras ministre pauda izbrīnu, ka joprojām nav izstrādāts LNB tehniskais projekts un nav atbrīvots tās celtniecībai paredzētais zemes gabals.
Pēc ministres domām, maz ko praktisku paveicis arī LNB Atbalsta fonds, kurš ne tikai nav sācis vākt līdzekļus LNB projekta realizācijai, bet esot pats iesniedzis pieprasījumu piešķirt līdzekļus savai darbībai no valsts budžeta.
Rībena apgalvoja, ka "zināmai ļaužu grupai LNB projekts ir burvīgs laika pavadīšanas laiks". Arī Kultūras ministrija jau sešus mēnešus maksājot ievērojamas summas diviem cilvēkiem, kuriem jānodarbojas ar LNB projekta virzīšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga, bijušais KM valsts sekretārs Aivars Gailis 2002.gada 1.augustā ir noslēdzis uzņēmuma līgumus par LNB projekta virzīšanu ar 1972.gadā dzimušo Gintu Karlsonu un ar 1978.gadā dzimušo Lindu Vabuli.
Karlsona pienākums saskaņā ar līgumu ir vadīt LNB projekta vadības grupu, veicināt projekta realizācijā iesaistīto iestāžu sadarbību, informēt uzraudzības padomi un izstrādāt priekšlikumus projekta realizācijas paātrināšanai. KM Karlsonam par paveikto pērn samaksājusi 4900 latus - vidēji 980 latus mēnesī. Atbilstoši līgumam šogad KM Karlsonam maksās vēl 6860 latus.
Vabules pienākumos saskaņā ar līgumu ietilpst finanšu plūsmu kontrole LNB projekta realizācijā. Pērn par to KM Vabulei ir samaksājusi 4004 latus - vidēji 800,80 latus mēnesī. Šogad no KM Vabulei vēl pienāksies 6160 lati.
Karlsonam un Vabulei par paveikto darbu reizi mēnesī bija rakstiski jāatskaitās KM valsts sekretāram.
Šā gada janvārī iesniegtajā atskaitē Karlsons kā saskaņā ar līgumu veiktos darbus nosauc atkārtotas vēstules sagatavošanu Finanšu ministrijai par iespējamiem grozījumiem LNB projekta īstenošanas likumā, kā arī 9 citas vēstules dažādām iestādēm, piedalīšanos starpministriju sanāksmē un UNESCO 3.ekspertu sanāksmē. Karlsons janvārī arī strādājis pie LNB Atbalsta fonda vēstules Ministru prezidentam Einaram Repšem.
Vabule savā šā gada janvāra atskaitē raksta, ka veikusi atkārtotu izmaksu tāmes sastādīšanu projekta vadības grupai 2003.gadam, kā arī prognozējusi izmaksas 2004.gadam, ņemot vērā iespējamo līdzekļu samazinājumu 2003.gada budžetā. Vabule esot pārbaudījusi "Hill International Inc" izsniegto rēķinu, arī piedalījusies UNESCO ekspertu sanāksmē, atkārtoti pieprasījusi no LNB "laika periodā no 1996.gada līdz 2000.gadam ar kompāniju "Hill International Inc" izstādītos rēķinus, lai varētu precīzi atšifrēt šajā laika posmā radušās izmaksas, kas nav saņemti sakarā ar LNB notiekošajiem remontdarbiem". Vabule arī esot pēc pieprasījuma iesniegusi datus KM "par noslēgtajiem līgumiem laika periodā no 1996.gada līdz 2000.gadam ar kompāniju "Hill International Inc" par noslēgto līgumu summām un paveikto darbu sarakstu pēc parakstītajiem darbu pieņemšanas nodošanas aktiem, kurā tika atšifrēts, cik tie ir izmaksājuši".
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Pēc ministres teiktā, LNB būvniecībai vajadzētu būt pārskaitītiem jau 36 miljoniem latu, bet esot rezervēti tikai 5,9 miljoni latu, kuri joprojām neesot pārskaitīti Kultūras ministrijas kontā. Rībena teica, ka pārrunājusi radušos situāciju ar satiksmes ministru Robertu Zīli un abi bijuši vienisprātis, ka arī šie 5,9 miljoni var valdībai izrādīties vajadzīgāki citiem mērķiem.
Kultūras ministre pauda izbrīnu, ka joprojām nav izstrādāts LNB tehniskais projekts un nav atbrīvots tās celtniecībai paredzētais zemes gabals.
Pēc ministres domām, maz ko praktisku paveicis arī LNB Atbalsta fonds, kurš ne tikai nav sācis vākt līdzekļus LNB projekta realizācijai, bet esot pats iesniedzis pieprasījumu piešķirt līdzekļus savai darbībai no valsts budžeta.
Rībena apgalvoja, ka "zināmai ļaužu grupai LNB projekts ir burvīgs laika pavadīšanas laiks". Arī Kultūras ministrija jau sešus mēnešus maksājot ievērojamas summas diviem cilvēkiem, kuriem jānodarbojas ar LNB projekta virzīšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) preses sekretāre Gundega Blumberga, bijušais KM valsts sekretārs Aivars Gailis 2002.gada 1.augustā ir noslēdzis uzņēmuma līgumus par LNB projekta virzīšanu ar 1972.gadā dzimušo Gintu Karlsonu un ar 1978.gadā dzimušo Lindu Vabuli.
Karlsona pienākums saskaņā ar līgumu ir vadīt LNB projekta vadības grupu, veicināt projekta realizācijā iesaistīto iestāžu sadarbību, informēt uzraudzības padomi un izstrādāt priekšlikumus projekta realizācijas paātrināšanai. KM Karlsonam par paveikto pērn samaksājusi 4900 latus - vidēji 980 latus mēnesī. Atbilstoši līgumam šogad KM Karlsonam maksās vēl 6860 latus.
Vabules pienākumos saskaņā ar līgumu ietilpst finanšu plūsmu kontrole LNB projekta realizācijā. Pērn par to KM Vabulei ir samaksājusi 4004 latus - vidēji 800,80 latus mēnesī. Šogad no KM Vabulei vēl pienāksies 6160 lati.
Karlsonam un Vabulei par paveikto darbu reizi mēnesī bija rakstiski jāatskaitās KM valsts sekretāram.
Šā gada janvārī iesniegtajā atskaitē Karlsons kā saskaņā ar līgumu veiktos darbus nosauc atkārtotas vēstules sagatavošanu Finanšu ministrijai par iespējamiem grozījumiem LNB projekta īstenošanas likumā, kā arī 9 citas vēstules dažādām iestādēm, piedalīšanos starpministriju sanāksmē un UNESCO 3.ekspertu sanāksmē. Karlsons janvārī arī strādājis pie LNB Atbalsta fonda vēstules Ministru prezidentam Einaram Repšem.
Vabule savā šā gada janvāra atskaitē raksta, ka veikusi atkārtotu izmaksu tāmes sastādīšanu projekta vadības grupai 2003.gadam, kā arī prognozējusi izmaksas 2004.gadam, ņemot vērā iespējamo līdzekļu samazinājumu 2003.gada budžetā. Vabule esot pārbaudījusi "Hill International Inc" izsniegto rēķinu, arī piedalījusies UNESCO ekspertu sanāksmē, atkārtoti pieprasījusi no LNB "laika periodā no 1996.gada līdz 2000.gadam ar kompāniju "Hill International Inc" izstādītos rēķinus, lai varētu precīzi atšifrēt šajā laika posmā radušās izmaksas, kas nav saņemti sakarā ar LNB notiekošajiem remontdarbiem". Vabule arī esot pēc pieprasījuma iesniegusi datus KM "par noslēgtajiem līgumiem laika periodā no 1996.gada līdz 2000.gadam ar kompāniju "Hill International Inc" par noslēgto līgumu summām un paveikto darbu sarakstu pēc parakstītajiem darbu pieņemšanas nodošanas aktiem, kurā tika atšifrēts, cik tie ir izmaksājuši".
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
