Rībena: Uz VKPAI varētu būt izdarīts spiediens Komētforta statusa maiņai
Bijusī kultūras ministre Ingūna Rībena (JL) pieļauj iespēju, ka uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) varētu būt izdarīts spiediens, lai pārskatītu Komētforta atbilstību valsts kultūras pieminekļa statusam.
Bijusī kultūras ministre Ingūna Rībena (JL) pieļauj iespēju, ka uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI) varētu būt izdarīts spiediens, lai pārskatītu Komētforta atbilstību valsts kultūras pieminekļa statusam.
"Esmu ļoti pārsteigta un domāju, vai tiešām uz VKPAI varētu būt izdarīts tāds spiediens," sacīja Rībena.
Viņa uzsvēra, ka Komētforta iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tika izvērtēta ļoti nopietni. Lēmums pamatots uz ļoti daudzu nozares speciālistu slēdzieniem par objekta kultūrvēsturisko vērtību, ar kuriem toreizējā kultūras ministre rūpīgi iepazinusies.
Rībena uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu, ne mirkli nav šaubījusies par Komētforta un Daugavgrīvas krasta būvju atbilstību kultūras pieminekļa statusam.
"Man iepriekš daudz tika jautāts, kāpēc lēmums par objekta iekļaušanu tika pieņemts tikai tad, kad parādījās apdraudējums, un teikts, ka tas tiek darīts, lai kavētu kāda uzņēmuma attīstību. Atbilde ir skaidra: tas, ka objekts ir ļoti vērtīgs, bija zināms jau sen, tikai valstij trūka līdzekļu un resursu, lai to izpētītu un apzinātu. Tas atradās dabas pamatnes teritorijā, tādēļ bija pārliecība, ka tas tur stāvēs neskarts. Kad parādījās apdraudējums, vajadzēja rīkoties, bet tas nebija pēkšņs lēmums," skaidroja Rībena.
VKPAI vadītājs Juris Dambis aģentūrai LETA apgalvoja, ka VKPAI izveidotās darba grupas mērķis būs pierādīt Komētforta un Daugavgrīvas krasta būvju kultūrvēsturisko nozīmi un tā atbilstību piešķirtajam statusam.
Dambis uzsvēra, ka kultūras pieminekļa statusu Komētfortam nevar noņemt. Lai to izdarītu, nepieciešams pierādīt, ka objekts pilnībā zaudējis savu kultūrvēsturisko vērtību.
Viņš skaidroja, ka 21.jūlijā notikušajā Ministru prezidenta biedra un Satiksmes ministra pienākumu izpildītāja Aināra Šlesera rīkotajā izbraukuma sanāksmē par Rīgas brīvostas attīstības jautājumiem VKPAI izteikti ļoti asi pārmetumi par Komētforta dambja un Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
"Mums tiek pārmests, ka objekts sarakstā iekļauts tikai tādēļ, lai traucētu," teica VKPAI vadītājs. Inspekcija tādēļ vēloties dokumentēt un atkārtoti precīzi "uz papīra" fiksēt statusa un tā piešķiršanas pamatojumu.
Kā jau ziņots, sakarā ar izskanējušajiem pārmetumiem apspriedē par Rīgas brīvostas attīstību jūras virzienā VKPAI nolēmusi atkārtoti izvērtēt Komētforta dambja un Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kultūrvēsturisko vērtību un atbilstību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam.
LETA jau ziņoja, ka rīkojumu par Komētforta un Daugavgrīvas fortifikācijas būvju iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā toreizējā kultūras ministre Ingūna Rībena parakstīja 2003.gada 25.februārī.
Kā iepriekš skaidroja Kultūras ministrija, Komētforts ir vienīgā saglabājusies militārā krasta aizsardzības sistēma Rīgā, kas veidota 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā un pilnveidota pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā. Komplekss atrodas Piejūras dabas parkā, tam ir vēsturiska, zinātniska un ainaviska vērtība. Kompleksa aizsardzība atbilst Latvijas valsts un starptautiskajām interesēm Baltijas jūras reģionā.
Savukārt Komētforta dambis, kas atrodas Rīgā, Daugavgrīvā, iekļauts pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Komētforta dambis ir vienīgā saglabājusies 18.gadsimta hidrotehniskā būve, kas celta upes gultnes regulēšanai Daugavas grīvā. Būvei ir vēsturiska, zinātniska un inženiertehniska vērtība, tās saglabāšana atbilst Latvijas valsts interesēm.
Pret to iebilda SIA "Baltic Oil Terminal" (BOT), kas bija iecerējusi būvēt naftas produktu termināli Daugavgrīvā. Kompānija aicināja valdību novērtēt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Komētfortam Daugavgrīvā, pretējā gadījumā draudot vērsties tiesā. BOT norādīja, ka lēmums par valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa noteikšanu Komētfortam ir pilnībā apstādinājis kompānijas darbu naftas produktu termināļa būves projektā, kurā jau bija ieguldīti aptuveni 3 miljoni ASV dolāru (Ls 1,9 miljoni).
Rībena iepriekš pieņemto lēmumu pārskatīt atteicās un pauda uzskatu, ka "Baltic Oil Terminal" projekts nav valstij tik nozīmīgs, lai tā dēļ ciestu Komētforts.
"Esmu ļoti pārsteigta un domāju, vai tiešām uz VKPAI varētu būt izdarīts tāds spiediens," sacīja Rībena.
Viņa uzsvēra, ka Komētforta iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tika izvērtēta ļoti nopietni. Lēmums pamatots uz ļoti daudzu nozares speciālistu slēdzieniem par objekta kultūrvēsturisko vērtību, ar kuriem toreizējā kultūras ministre rūpīgi iepazinusies.
Rībena uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu, ne mirkli nav šaubījusies par Komētforta un Daugavgrīvas krasta būvju atbilstību kultūras pieminekļa statusam.
"Man iepriekš daudz tika jautāts, kāpēc lēmums par objekta iekļaušanu tika pieņemts tikai tad, kad parādījās apdraudējums, un teikts, ka tas tiek darīts, lai kavētu kāda uzņēmuma attīstību. Atbilde ir skaidra: tas, ka objekts ir ļoti vērtīgs, bija zināms jau sen, tikai valstij trūka līdzekļu un resursu, lai to izpētītu un apzinātu. Tas atradās dabas pamatnes teritorijā, tādēļ bija pārliecība, ka tas tur stāvēs neskarts. Kad parādījās apdraudējums, vajadzēja rīkoties, bet tas nebija pēkšņs lēmums," skaidroja Rībena.
VKPAI vadītājs Juris Dambis aģentūrai LETA apgalvoja, ka VKPAI izveidotās darba grupas mērķis būs pierādīt Komētforta un Daugavgrīvas krasta būvju kultūrvēsturisko nozīmi un tā atbilstību piešķirtajam statusam.
Dambis uzsvēra, ka kultūras pieminekļa statusu Komētfortam nevar noņemt. Lai to izdarītu, nepieciešams pierādīt, ka objekts pilnībā zaudējis savu kultūrvēsturisko vērtību.
Viņš skaidroja, ka 21.jūlijā notikušajā Ministru prezidenta biedra un Satiksmes ministra pienākumu izpildītāja Aināra Šlesera rīkotajā izbraukuma sanāksmē par Rīgas brīvostas attīstības jautājumiem VKPAI izteikti ļoti asi pārmetumi par Komētforta dambja un Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
"Mums tiek pārmests, ka objekts sarakstā iekļauts tikai tādēļ, lai traucētu," teica VKPAI vadītājs. Inspekcija tādēļ vēloties dokumentēt un atkārtoti precīzi "uz papīra" fiksēt statusa un tā piešķiršanas pamatojumu.
Kā jau ziņots, sakarā ar izskanējušajiem pārmetumiem apspriedē par Rīgas brīvostas attīstību jūras virzienā VKPAI nolēmusi atkārtoti izvērtēt Komētforta dambja un Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kultūrvēsturisko vērtību un atbilstību valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statusam.
LETA jau ziņoja, ka rīkojumu par Komētforta un Daugavgrīvas fortifikācijas būvju iekļaušanu valsts kultūras pieminekļu sarakstā toreizējā kultūras ministre Ingūna Rībena parakstīja 2003.gada 25.februārī.
Kā iepriekš skaidroja Kultūras ministrija, Komētforts ir vienīgā saglabājusies militārā krasta aizsardzības sistēma Rīgā, kas veidota 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā un pilnveidota pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā. Komplekss atrodas Piejūras dabas parkā, tam ir vēsturiska, zinātniska un ainaviska vērtība. Kompleksa aizsardzība atbilst Latvijas valsts un starptautiskajām interesēm Baltijas jūras reģionā.
Savukārt Komētforta dambis, kas atrodas Rīgā, Daugavgrīvā, iekļauts pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Komētforta dambis ir vienīgā saglabājusies 18.gadsimta hidrotehniskā būve, kas celta upes gultnes regulēšanai Daugavas grīvā. Būvei ir vēsturiska, zinātniska un inženiertehniska vērtība, tās saglabāšana atbilst Latvijas valsts interesēm.
Pret to iebilda SIA "Baltic Oil Terminal" (BOT), kas bija iecerējusi būvēt naftas produktu termināli Daugavgrīvā. Kompānija aicināja valdību novērtēt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Komētfortam Daugavgrīvā, pretējā gadījumā draudot vērsties tiesā. BOT norādīja, ka lēmums par valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa noteikšanu Komētfortam ir pilnībā apstādinājis kompānijas darbu naftas produktu termināļa būves projektā, kurā jau bija ieguldīti aptuveni 3 miljoni ASV dolāru (Ls 1,9 miljoni).
Rībena iepriekš pieņemto lēmumu pārskatīt atteicās un pauda uzskatu, ka "Baltic Oil Terminal" projekts nav valstij tik nozīmīgs, lai tā dēļ ciestu Komētforts.