Rīdziniekiem siltums šoziem izmaksās par trešdaļu dārgāk
Tie iedzīvotāji, kas pagājušajā sezonā par apkuri maksāja 45–60 latus, šajā sezonā varētu maksāt 65–86 latus, jo plānots, ka jaunais siltumenerģijas tarifs sadārdzināšoties par 29,5 procentiem, Neatkarīgajai atzina Rīgas siltuma valdes locekle Birute Krūze, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Tie iedzīvotāji, kas pagājušajā sezonā par apkuri maksāja 45–60 latus, šajā sezonā varētu maksāt 65–86 latus, jo plānots, ka jaunais siltumenerģijas tarifs sadārdzināšoties par 29,5 procentiem, Neatkarīgajai atzina Rīgas siltuma valdes locekle Birute Krūze, vēstī "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai".
Nākamo trešdien Rīgas siltuma piedāvāto tarifu paaugstināšanas projektu varētu izskatīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēdē, kurā lems, vai to atbalstīt. Tiesa, jebkurā gadījumā sadārdzinājuma procents daudz neatšķirsies no piedāvātā, jo būtisku tā daļu nosakot gāzes cenu pieaugums. Regulatora padomes loceklis, inženierzinātņu doktors Edvīns Karnītis Neatkarīgajai skaidroja, ka pēc padomes lēmuma Rīgas siltuma piedāvāto tarifu izmaiņas iespējamas pusprocenta, procenta robežās. "Jautājums ir par to, cik pamatots ir pakalpojuma izmaksas pieaugums, jo apmēram 27 procentus no siltuma tarifa pieauguma sastāda gāze. Par pārējiem 2,5 procentiem būs diskusijas," viņš atzina, prognozējot, ka tik daudz, kā to plāno uzņēmums, nepaliks.
To, ka izmaiņas tarifā varētu būt, nenoliedz arī B. Krūze, kura gan apgalvo, ka uzņēmums no sākotnēji paredzētajiem četriem procentiem peļņas daļā tos jau ir samazinājis līdz diviem. Tas izdevies, jo investēts siltumtrašu sakārtošanā, lai būtu pēc iespējas mazāki siltumenerģijas zaudējumi.
Liela nozīme ir arī pašu māju siltināšanai. Piemēram, aizvadītajā sezonā rīdzinieki par apkuri maksāja vidēji 60–80 santīmu par kvadrātmetru, taču konstatēti gadījumi, kad iedzīvotāji bija spiesti maksāt pat 1,20 latu par kvadrātmetru. Tas skaidrojams ar to, ka vairākām ēkām ir ļoti slikta energoefektivitāte un daļa siltuma pazūd caur sienām. "Sen zināms, ka mēs apkurinām kosmosu. Tādēļ investīcijas kompleksā mājas siltināšanā noteikti nāk atpakaļ; protams, ne jau vienā gadā. Bet jāsiltina, sākot ar pamatiem, līdz bēniņiem, nevis tikai jāapliek sienas. Vajag kārtīgas durvis, dubultdurvis," stāsta E. Karnītis. Pēc viņa domām, Eiropas naudas izmantošana gan varētu būt labāka. "Nacionālajā attīstības plānā, eksperti konstatēja, ir disbalanss starp reģioniem," viņš norādīja.
To, ka var ietaupīt ar nosiltinātu ēku, apstiprina arī Rīgas siltums. Pēc uzņēmuma datiem, divi procenti Rīgas mājokļu ir tā nosiltināti, ka pērn par kvadrātmetru siltuma maksāja 40–50 santīmu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Andris Krēsliņš ir pārliecināts, ka tarifu paaugstināšanai tagad ir daudz labāks laiks, nekā ja tas tiktu darīts pēkšņi ziemā. "Mēs pierodam, ka tarifi pieaug un pieaug objektīvi, jo paaugstinās kurināmā cenas. Pašlaik ir mazie rēķini, kuri pamazām palielināsies. Cilvēki pie tā pierod pakāpeniski," vērtē A. Krēsliņš. Viņš arī norāda, ka cenu pieaugumu nosaka dažādi faktori: "Es kā zinātnieks varu teikt, ka tagad nav grūtāk iegūt naftu vai gāzi nekā pirms pieciem gadiem. Loģistikā, kas nodrošina naftas piegādes vai kurināmo, nekas nav mainījies, vienkārši pasaulē ir tāda politiskā situācija. Krievijai nav nekāda iemesla mums pārdot lētāk gāzi nekā citiem, jo tāda ir pasaules cena."
A. Krēsliņš teic, ka liela daļa regulatoram iesniegto dokumentu ir komercnoslēpums, kas nav publiski pieejams, līdz ar to cilvēki no malas nevar iepazīties ar pilnīgo ainu, tieši tādēļ regulatoram kā neatkarīgai institūcijai ir deleģēts šis uzdevums objektīvi izvērtēt, kāds tarifs būtu visatbilstošākais, domājot par iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm.
To, kad Rīgas siltums uzsāks apkuri, noteiks laika apstākļi un pieprasījums. Ir bijuši gadi, kad apkures sezona sākas jau 25. septembrī, bet, ja saglabāsies silts laiks, to var tikpat labi sākt mēnesi vēlāk.
***
PROVIZORISKĀS IZMAKSAS
Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās Rīgas siltuma iesniegto tarifu projektu, tad siltuma rēķinam par katriem desmit latiem būs jāpieskaita vēl trīs lati. Piemēram, ja līdz šim par apkuri bija jāmaksā 30 latu, tad turpmāk tie būs apmēram 39 lati. Tiem, kuri maksāja 40 latu, nāksies šķirties no 52 latiem, savukārt līdzšinējo 50 latu vietā par siltumu būs jāmaksā 65 lati.
Nākamo trešdien Rīgas siltuma piedāvāto tarifu paaugstināšanas projektu varētu izskatīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēdē, kurā lems, vai to atbalstīt. Tiesa, jebkurā gadījumā sadārdzinājuma procents daudz neatšķirsies no piedāvātā, jo būtisku tā daļu nosakot gāzes cenu pieaugums. Regulatora padomes loceklis, inženierzinātņu doktors Edvīns Karnītis Neatkarīgajai skaidroja, ka pēc padomes lēmuma Rīgas siltuma piedāvāto tarifu izmaiņas iespējamas pusprocenta, procenta robežās. "Jautājums ir par to, cik pamatots ir pakalpojuma izmaksas pieaugums, jo apmēram 27 procentus no siltuma tarifa pieauguma sastāda gāze. Par pārējiem 2,5 procentiem būs diskusijas," viņš atzina, prognozējot, ka tik daudz, kā to plāno uzņēmums, nepaliks.
To, ka izmaiņas tarifā varētu būt, nenoliedz arī B. Krūze, kura gan apgalvo, ka uzņēmums no sākotnēji paredzētajiem četriem procentiem peļņas daļā tos jau ir samazinājis līdz diviem. Tas izdevies, jo investēts siltumtrašu sakārtošanā, lai būtu pēc iespējas mazāki siltumenerģijas zaudējumi.
Liela nozīme ir arī pašu māju siltināšanai. Piemēram, aizvadītajā sezonā rīdzinieki par apkuri maksāja vidēji 60–80 santīmu par kvadrātmetru, taču konstatēti gadījumi, kad iedzīvotāji bija spiesti maksāt pat 1,20 latu par kvadrātmetru. Tas skaidrojams ar to, ka vairākām ēkām ir ļoti slikta energoefektivitāte un daļa siltuma pazūd caur sienām. "Sen zināms, ka mēs apkurinām kosmosu. Tādēļ investīcijas kompleksā mājas siltināšanā noteikti nāk atpakaļ; protams, ne jau vienā gadā. Bet jāsiltina, sākot ar pamatiem, līdz bēniņiem, nevis tikai jāapliek sienas. Vajag kārtīgas durvis, dubultdurvis," stāsta E. Karnītis. Pēc viņa domām, Eiropas naudas izmantošana gan varētu būt labāka. "Nacionālajā attīstības plānā, eksperti konstatēja, ir disbalanss starp reģioniem," viņš norādīja.
To, ka var ietaupīt ar nosiltinātu ēku, apstiprina arī Rīgas siltums. Pēc uzņēmuma datiem, divi procenti Rīgas mājokļu ir tā nosiltināti, ka pērn par kvadrātmetru siltuma maksāja 40–50 santīmu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Andris Krēsliņš ir pārliecināts, ka tarifu paaugstināšanai tagad ir daudz labāks laiks, nekā ja tas tiktu darīts pēkšņi ziemā. "Mēs pierodam, ka tarifi pieaug un pieaug objektīvi, jo paaugstinās kurināmā cenas. Pašlaik ir mazie rēķini, kuri pamazām palielināsies. Cilvēki pie tā pierod pakāpeniski," vērtē A. Krēsliņš. Viņš arī norāda, ka cenu pieaugumu nosaka dažādi faktori: "Es kā zinātnieks varu teikt, ka tagad nav grūtāk iegūt naftu vai gāzi nekā pirms pieciem gadiem. Loģistikā, kas nodrošina naftas piegādes vai kurināmo, nekas nav mainījies, vienkārši pasaulē ir tāda politiskā situācija. Krievijai nav nekāda iemesla mums pārdot lētāk gāzi nekā citiem, jo tāda ir pasaules cena."
A. Krēsliņš teic, ka liela daļa regulatoram iesniegto dokumentu ir komercnoslēpums, kas nav publiski pieejams, līdz ar to cilvēki no malas nevar iepazīties ar pilnīgo ainu, tieši tādēļ regulatoram kā neatkarīgai institūcijai ir deleģēts šis uzdevums objektīvi izvērtēt, kāds tarifs būtu visatbilstošākais, domājot par iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm.
To, kad Rīgas siltums uzsāks apkuri, noteiks laika apstākļi un pieprasījums. Ir bijuši gadi, kad apkures sezona sākas jau 25. septembrī, bet, ja saglabāsies silts laiks, to var tikpat labi sākt mēnesi vēlāk.
***
PROVIZORISKĀS IZMAKSAS
Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās Rīgas siltuma iesniegto tarifu projektu, tad siltuma rēķinam par katriem desmit latiem būs jāpieskaita vēl trīs lati. Piemēram, ja līdz šim par apkuri bija jāmaksā 30 latu, tad turpmāk tie būs apmēram 39 lati. Tiem, kuri maksāja 40 latu, nāksies šķirties no 52 latiem, savukārt līdzšinējo 50 latu vietā par siltumu būs jāmaksā 65 lati.