Rīga izaicina vecākās Eiropas pilsētas
Lielākie ārzemju investori uzskata, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgum ir vairāk plusu nekā mīnusu.
Lielākie ārzemju investori uzskata, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgum ir vairāk plusu nekā mīnusu. Tirgus pāriet uz stabilākā un saprotamākā attīstības fāzē un šis brīdis ir labvēlīgs lielu projektu izstrādei nekustamo īpašumu sfērā. Projektu, kuri uz visiem laikiem izmainīs Rīgas ārieni. Ar ko nekustamie īpašumi Rīgā piesaista lielus investorus, kādi rodas sarežģījumi, par to visu stāsta Ober-Haus Real Estate Latvia Jauno projektu nodaļas un investīciju direktore Jeļena Koroļova.
Lielākā daļa lielo investoru, ar kuriem mūsu kompānija sadarbojas, ļoti pozitīvi vērtē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus perspektīvas. Viņi ir pārliecināti, ka mēs vēl neesam sasnieguši savu galējo robežu, jo viņiem ir iespējas salīdzināt ar pārējām Eiropas pilsētām. Mainīgās svārstīšanās Latvijas tirgū nemulsina pieredzējušās investīciju kompānijas, tā kā viņi ir orientēti uz ilgtermiņa stratēģijām. Investējot, šīs kompānijas ņem vērā kā makroekonomiskos attīstības parametrus, tā arī pieprasījuma potenciālu un tirgus perspektīvas. Arī mūsu somu kolēģi no kompānijas Realia Group Oy, kuras daļa tagad ir arī kompānija Ober-Haus, ir pārliecināti – nekustamo īpašumu tirgus Baltijā atrodas tikai savas attīstības sākuma stadijā.
Mūsu ikdienas pieredze arī pierāda investoru interesi. Analītisko pētījumu skaits, kurus investoriem sagatavojusi kompānija Ober Haus, pēdējā gadā palielinājās divas ar pusi reizes. Ja skatīties uz kompānijas Ober-Haus investīciju objektu portfeli, piedāvājums nav mazāks par pieprasījumu. Pēdējā gada laikā objektu skaits tajā palielinājās 6 reizes - no 10 līdz 60 piedāvājumiem. Tajā ietilpst lieli nekustamo īpašumu objekti, kuru vērtība sākas no 2 miljoniem eiro un sasniedz pat 150 miljonus eiro. Runa ir par platībām gan dzīvojamai apbūvei, gan komerciālai un industriālai apbūvei.
Rīga pirmkārt ir interesanta ar savu atrašanās vietu. Izvietojums Baltijas reģiona centrā sniedz labākās iespējas jebkura uzņēmuma, kas darbojas vairākās Baltijas valstīs, koordinēšanai un kontrolei. Lielo starptautisko kompāniju vadošo centru izvietošanai Rīga ir labākais variants. Tā arī ir veiksmīga vieta jebkura biznesa koordinēšanai starp Krieviju, pārējo bijušās Padomju Savienības teritoriju un Eiropas Savienību.
Svarīgākais šķērslis Rīgas attīstībai, lai kļūtu par Baltijas darījuma centru, ir cienīgas biznesa vides iztrūkums. Runa nav vienkārši par kvalitatīvu ofisa telpu trūkumu. Rīgā pietrūkst vides, kas varētu nodrošināt mūsdienīgu pasaules mēroga līmeņa komfortablu darbu un dzīvošanu. Un tieši tāda veida projektu izveidē ir ieinteresēti lielie ārzemju investori.
Visi lielākie investori, ar kuriem mēs tikāmies, ir pārliecināti, ka Rīgas potenciāls sola tādas iespējas, kuras nevar piedāvāt neviena vecās Eiropas pilsēta. Osta, lidosta un stacija atrodas blakus pilsētas centram, kas ir īpaši ērti starptautisko kompāniju darbiniekiem. Problēma ir tāda, ka pilsētas centrā nepieciešama telpa dzīvošanai un ideālu biznesa nosacījumu radīšanai. Šajā aspektā Rīga ir ārpus konkurences. Atšķirībā no vecās Eiropas pilsētām ar to gadsimtiem formējošo intensīvo būvniecību, mantojumā no padomju laikiem Rīgai palika milzīgas industriālās zonas. Tieši šeit, degradējošās teritorijās blakus pilsētas centram, ir iespējams izveidot konceptuāli jaunu darījumu metropoli.
Pasaules praksē pastāv mūsdienu pilsētu būvēšanas pieredze tukšās teritorijās. Tas no nulles ļauj radīt dzīves telpu, kurā tiek izmantotas principiāli jaunas tehnoloģijas. Inženieri projektē pilsētas ar apgaismošanas, ceļa satiksmes, drošības sistēmu intelektuālās vadīšanas iespējām un daudziem citiem tehnoloģiskiem jaunievedumiem, kas spēj nodrošināt cilvēkiem kvalitatīvi jaunu dzīves līmeni. Rīgas gadījumā esošās brīvās telpas ļauj būtiski paaugstināt jau esošās pilsētas līmeni. Tā ir iespēja izveidot infrastruktūru tādā veidā, lai Rīga augtu un attīstītos kā lielākais lietišķās aktivitātes centrs Baltijā.
Šodien kompānijas Ober-Haus speciālisti piedalās tirgus pārveidošanā no dzīvojamo māju un biroju ēku punktveida apbūves uz lielu jauktu dzīvojamo un biroju centru celšanu. Līdzīgi projekti kļūs par jauniem mikrorajoniem. Bet, atšķirībā no Rīgas mikrorajoniem, liela pilsētas centra apbūve prasa citu pieeju. Šeit nepietiek ar pilsētas attīstības plānu. Šeit nepieciešama mērķtiecīga un pārdomāta tuvu izvietotu teritoriju kā viena veseluma attīstība. Tehnoloģiski jaunas un pārdomātas infrastruktūras izveide maksimāli paaugstinās nekustamā īpašuma pievilcību. Pilsētai tas nozīmē ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos, jaunu darba vietu radīšanu un labvēlīgus nosacījumus starptautiskam biznesam.
Pamatproblēma šo ieceru realizēšanai ir mūsu valdības līdzdalības trūkums. Uz šodienu vairums doto teritoriju atrodas valsts pārraudzībā un to perspektīvas un apguves termiņi nezināmi. Rezultātā, netālu esošo teritoriju, kas ir investīciju piedāvājumā, attīstība ir saistīta ar noteiktu risku, jo nav skaidrs, kas vēlāk parādīsies blakus.
Vēl viena problēma ir tas, ka trūkst vietējo konstruktoru un inženieru, kuri spētu projektēt lielu rajonu apbūvi jaunāko arhitektūras un pilsētbūvniecības sasniegumu līmenī. Runa nav tikai par vienkāršu arhitektūru un konstruktīviem risinājumiem atsevišķi stāvošām ēkām, bet gan par jau minētās vienotās vides radīšanu. Tas ir, par visu to tehnoloģisko sasniegumu izmantošanu, kuri uz šodienu spēj radīt maksimāli komfortablu telpu darbam un dzīvošanai.
Pieredzējušu nekustamā īpašuma konsultantu nepietiekamība un patērētāju nelielās zināšanas ietekmē līdzīgu projektu attīstību. Baltijas tirgū ir ļoti maz kompāniju, kuras savā štatā apvieno pieredzējušus investīciju, komercplatību un dzīvojamās apbūves speciālistus. Rezultātā lielos jauktās apbūves projektos komercplatību un dzīvojamo platību apjoms nav sabalansēts. Kompānijas Ober-Haus konsultanti jau ne vienu vien reizi atzīmēja, ka lielos kompleksos komforts vienā segmentā tiek nodrošināts uz neērtību rēķina citā, kas nereti samazina visa projekta veiksmi.
Kopumā pašlaik Rīga atrodas savdabīgās krustcelēs. Šodienas valdības, nekustamā īpašuma tirgus un bankas sektora darbības noteiks, vai Rīga kļūs par tādu lietišķās aktivitātes centru, kas pēc piedāvātajiem darba apstākļiem spēs konkurēt ar vecās Eiropas lietišķajām pilsētām.
Lielākā daļa lielo investoru, ar kuriem mūsu kompānija sadarbojas, ļoti pozitīvi vērtē Latvijas nekustamā īpašuma tirgus perspektīvas. Viņi ir pārliecināti, ka mēs vēl neesam sasnieguši savu galējo robežu, jo viņiem ir iespējas salīdzināt ar pārējām Eiropas pilsētām. Mainīgās svārstīšanās Latvijas tirgū nemulsina pieredzējušās investīciju kompānijas, tā kā viņi ir orientēti uz ilgtermiņa stratēģijām. Investējot, šīs kompānijas ņem vērā kā makroekonomiskos attīstības parametrus, tā arī pieprasījuma potenciālu un tirgus perspektīvas. Arī mūsu somu kolēģi no kompānijas Realia Group Oy, kuras daļa tagad ir arī kompānija Ober-Haus, ir pārliecināti – nekustamo īpašumu tirgus Baltijā atrodas tikai savas attīstības sākuma stadijā.
Mūsu ikdienas pieredze arī pierāda investoru interesi. Analītisko pētījumu skaits, kurus investoriem sagatavojusi kompānija Ober Haus, pēdējā gadā palielinājās divas ar pusi reizes. Ja skatīties uz kompānijas Ober-Haus investīciju objektu portfeli, piedāvājums nav mazāks par pieprasījumu. Pēdējā gada laikā objektu skaits tajā palielinājās 6 reizes - no 10 līdz 60 piedāvājumiem. Tajā ietilpst lieli nekustamo īpašumu objekti, kuru vērtība sākas no 2 miljoniem eiro un sasniedz pat 150 miljonus eiro. Runa ir par platībām gan dzīvojamai apbūvei, gan komerciālai un industriālai apbūvei.
Rīga pirmkārt ir interesanta ar savu atrašanās vietu. Izvietojums Baltijas reģiona centrā sniedz labākās iespējas jebkura uzņēmuma, kas darbojas vairākās Baltijas valstīs, koordinēšanai un kontrolei. Lielo starptautisko kompāniju vadošo centru izvietošanai Rīga ir labākais variants. Tā arī ir veiksmīga vieta jebkura biznesa koordinēšanai starp Krieviju, pārējo bijušās Padomju Savienības teritoriju un Eiropas Savienību.
Svarīgākais šķērslis Rīgas attīstībai, lai kļūtu par Baltijas darījuma centru, ir cienīgas biznesa vides iztrūkums. Runa nav vienkārši par kvalitatīvu ofisa telpu trūkumu. Rīgā pietrūkst vides, kas varētu nodrošināt mūsdienīgu pasaules mēroga līmeņa komfortablu darbu un dzīvošanu. Un tieši tāda veida projektu izveidē ir ieinteresēti lielie ārzemju investori.
Visi lielākie investori, ar kuriem mēs tikāmies, ir pārliecināti, ka Rīgas potenciāls sola tādas iespējas, kuras nevar piedāvāt neviena vecās Eiropas pilsēta. Osta, lidosta un stacija atrodas blakus pilsētas centram, kas ir īpaši ērti starptautisko kompāniju darbiniekiem. Problēma ir tāda, ka pilsētas centrā nepieciešama telpa dzīvošanai un ideālu biznesa nosacījumu radīšanai. Šajā aspektā Rīga ir ārpus konkurences. Atšķirībā no vecās Eiropas pilsētām ar to gadsimtiem formējošo intensīvo būvniecību, mantojumā no padomju laikiem Rīgai palika milzīgas industriālās zonas. Tieši šeit, degradējošās teritorijās blakus pilsētas centram, ir iespējams izveidot konceptuāli jaunu darījumu metropoli.
Pasaules praksē pastāv mūsdienu pilsētu būvēšanas pieredze tukšās teritorijās. Tas no nulles ļauj radīt dzīves telpu, kurā tiek izmantotas principiāli jaunas tehnoloģijas. Inženieri projektē pilsētas ar apgaismošanas, ceļa satiksmes, drošības sistēmu intelektuālās vadīšanas iespējām un daudziem citiem tehnoloģiskiem jaunievedumiem, kas spēj nodrošināt cilvēkiem kvalitatīvi jaunu dzīves līmeni. Rīgas gadījumā esošās brīvās telpas ļauj būtiski paaugstināt jau esošās pilsētas līmeni. Tā ir iespēja izveidot infrastruktūru tādā veidā, lai Rīga augtu un attīstītos kā lielākais lietišķās aktivitātes centrs Baltijā.
Šodien kompānijas Ober-Haus speciālisti piedalās tirgus pārveidošanā no dzīvojamo māju un biroju ēku punktveida apbūves uz lielu jauktu dzīvojamo un biroju centru celšanu. Līdzīgi projekti kļūs par jauniem mikrorajoniem. Bet, atšķirībā no Rīgas mikrorajoniem, liela pilsētas centra apbūve prasa citu pieeju. Šeit nepietiek ar pilsētas attīstības plānu. Šeit nepieciešama mērķtiecīga un pārdomāta tuvu izvietotu teritoriju kā viena veseluma attīstība. Tehnoloģiski jaunas un pārdomātas infrastruktūras izveide maksimāli paaugstinās nekustamā īpašuma pievilcību. Pilsētai tas nozīmē ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos, jaunu darba vietu radīšanu un labvēlīgus nosacījumus starptautiskam biznesam.
Pamatproblēma šo ieceru realizēšanai ir mūsu valdības līdzdalības trūkums. Uz šodienu vairums doto teritoriju atrodas valsts pārraudzībā un to perspektīvas un apguves termiņi nezināmi. Rezultātā, netālu esošo teritoriju, kas ir investīciju piedāvājumā, attīstība ir saistīta ar noteiktu risku, jo nav skaidrs, kas vēlāk parādīsies blakus.
Vēl viena problēma ir tas, ka trūkst vietējo konstruktoru un inženieru, kuri spētu projektēt lielu rajonu apbūvi jaunāko arhitektūras un pilsētbūvniecības sasniegumu līmenī. Runa nav tikai par vienkāršu arhitektūru un konstruktīviem risinājumiem atsevišķi stāvošām ēkām, bet gan par jau minētās vienotās vides radīšanu. Tas ir, par visu to tehnoloģisko sasniegumu izmantošanu, kuri uz šodienu spēj radīt maksimāli komfortablu telpu darbam un dzīvošanai.
Pieredzējušu nekustamā īpašuma konsultantu nepietiekamība un patērētāju nelielās zināšanas ietekmē līdzīgu projektu attīstību. Baltijas tirgū ir ļoti maz kompāniju, kuras savā štatā apvieno pieredzējušus investīciju, komercplatību un dzīvojamās apbūves speciālistus. Rezultātā lielos jauktās apbūves projektos komercplatību un dzīvojamo platību apjoms nav sabalansēts. Kompānijas Ober-Haus konsultanti jau ne vienu vien reizi atzīmēja, ka lielos kompleksos komforts vienā segmentā tiek nodrošināts uz neērtību rēķina citā, kas nereti samazina visa projekta veiksmi.
Kopumā pašlaik Rīga atrodas savdabīgās krustcelēs. Šodienas valdības, nekustamā īpašuma tirgus un bankas sektora darbības noteiks, vai Rīga kļūs par tādu lietišķās aktivitātes centru, kas pēc piedāvātajiem darba apstākļiem spēs konkurēt ar vecās Eiropas lietišķajām pilsētām.