Rīgā tuvākajā laikā nav plānots aktualizēt jautājumu par metro izbūvi
Rīgā tuvākajā laikā nav plānots lemt par metro izbūvi, taču nākotnē šis jautājums varētu aktualizēties, ja Rīgā izlemtu Daugavas Ziemeļu šķērsojumu veidot kā tuneli un tam tiktu iegādāts speciāls tuneļu urbšanai paredzēts urbis, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.
Rīgā tuvākajā laikā nav plānots lemt par metro izbūvi, taču nākotnē šis jautājums varētu aktualizēties, ja Rīgā izlemtu Daugavas Ziemeļu šķērsojumu veidot kā tuneli un tam tiktu iegādāts speciāls tuneļu urbšanai paredzēts urbis, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.
"Tuvākajā nākotnē jautājumu par metro nav paredzēts risināt. Tas ir saistīts gan ar lielajām celtniecības izmaksām, gan ar metro būvniecības lielo sarežģītību. Pašreiz mēs orientējamies uz zemās grīdas tramvaju," teica domes pārstāvis.
Viņš piebilda, ka jautājums par metro gan varētu aktualizēties, ja Ziemeļu šķērsojuma izveidei tiktu izvēlēts tunelis, nevis tilts, un tā izveidei tiktu sagādāts tuneļu urbšanai paredzētais urbis, kas ir liels kā vilciena sastāvs un dārgs, veidojot pusi no tuneļa izmaksām.
Požarnovs pastāstīja, ka savulaik šādu urbi ir iegādājusies Maskava. "Runāju ar Maskavas kolēģiem, un viņi sacīja, ka tagad tuneļi tiek urbti viens pēc otra tikai tāpēc, ka viņiem to urbi nav kur likt. Nu, lūk! Ja, piemēram, Rīgā tiks pieņemts lēmums Ziemeļu šķērsojumu būvēt kā urbto tuneli, tad ej nu sazini, kur pēc tam to urbi izdomās likt. Varbūt arī izdomās metro būvēt," klāstīja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs.
Viņš gan norādīja, ka pašlaik vēl nav pieņemts lēmums, vai Daugavas Ziemeļu šķērsojums būs tilts vai tunelis, turklāt izskatās, ka lētāks variants būs tilts. "Man pašam vizuāli labāk patīk augstais tilts," atzina domnieks. "Jebkurā gadījumā pagaidām tā ir zīlēšana kafijas biezumos. Tas viss ir tik tālā nākotnē, ka to pagaidām nevar skaidri pateikt, bet tuvākajā perspektīvā jautājums par metro netiek risināts."
Iepriekš Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Services" teica, ka metro izveidi Rīgā varētu apsvērt, ja palielinātos iedzīvotāju skaits, taču pašlaik tas nav nepieciešams.
"Es esmu runājis ar vairākiem transporta speciālistiem, un viņi apgalvo, ka Rīga joprojām nav līdz metro izaugusi. Ja Rīgā iedzīvotāju skaits palielinātos, tad [to varētu apsvērt]. Bet būsim reālisti, metro uzturēšana ir ļoti, ļoti dārga," sacīja Strancis. "Tas optimālais skaitlis metro nepieciešamībai jau ir divi miljoni iedzīvotāju."
Ideja par metro īsi pirms PSRS sabrukšanas radās bijušajam Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam Alfrēdam Rubikam, taču toreiz Rubika iecere izraisīja Rīgas iedzīvotāju protesta akcijas, tāpēc projekta realizācija tā arī nesākās un to noraida arī mūsdienās.
"Tuvākajā nākotnē jautājumu par metro nav paredzēts risināt. Tas ir saistīts gan ar lielajām celtniecības izmaksām, gan ar metro būvniecības lielo sarežģītību. Pašreiz mēs orientējamies uz zemās grīdas tramvaju," teica domes pārstāvis.
Viņš piebilda, ka jautājums par metro gan varētu aktualizēties, ja Ziemeļu šķērsojuma izveidei tiktu izvēlēts tunelis, nevis tilts, un tā izveidei tiktu sagādāts tuneļu urbšanai paredzētais urbis, kas ir liels kā vilciena sastāvs un dārgs, veidojot pusi no tuneļa izmaksām.
Požarnovs pastāstīja, ka savulaik šādu urbi ir iegādājusies Maskava. "Runāju ar Maskavas kolēģiem, un viņi sacīja, ka tagad tuneļi tiek urbti viens pēc otra tikai tāpēc, ka viņiem to urbi nav kur likt. Nu, lūk! Ja, piemēram, Rīgā tiks pieņemts lēmums Ziemeļu šķērsojumu būvēt kā urbto tuneli, tad ej nu sazini, kur pēc tam to urbi izdomās likt. Varbūt arī izdomās metro būvēt," klāstīja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs.
Viņš gan norādīja, ka pašlaik vēl nav pieņemts lēmums, vai Daugavas Ziemeļu šķērsojums būs tilts vai tunelis, turklāt izskatās, ka lētāks variants būs tilts. "Man pašam vizuāli labāk patīk augstais tilts," atzina domnieks. "Jebkurā gadījumā pagaidām tā ir zīlēšana kafijas biezumos. Tas viss ir tik tālā nākotnē, ka to pagaidām nevar skaidri pateikt, bet tuvākajā perspektīvā jautājums par metro netiek risināts."
Iepriekš Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Services" teica, ka metro izveidi Rīgā varētu apsvērt, ja palielinātos iedzīvotāju skaits, taču pašlaik tas nav nepieciešams.
"Es esmu runājis ar vairākiem transporta speciālistiem, un viņi apgalvo, ka Rīga joprojām nav līdz metro izaugusi. Ja Rīgā iedzīvotāju skaits palielinātos, tad [to varētu apsvērt]. Bet būsim reālisti, metro uzturēšana ir ļoti, ļoti dārga," sacīja Strancis. "Tas optimālais skaitlis metro nepieciešamībai jau ir divi miljoni iedzīvotāju."
Ideja par metro īsi pirms PSRS sabrukšanas radās bijušajam Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam Alfrēdam Rubikam, taču toreiz Rubika iecere izraisīja Rīgas iedzīvotāju protesta akcijas, tāpēc projekta realizācija tā arī nesākās un to noraida arī mūsdienās.
