Rīgas Brīvostas valde lems par prāmju satiksmi pār Daugavu
Pievedceļu izbūve varētu izmaksāt aptuveni 110 000 latu, divu prāmju iegāde - no 1,4 līdz trīs miljoniem latu, bet piestātņu izbūve - 500 000 latu.
Rīgas Brīvostas valde šodien kārtējā sēdē lems par prāmju satiksmi starp Daugavas kreiso krastu Bolderājā un labo krastu Vecmīlgrāvī.
Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP) iepriekš žurnālistus informēja, ka šodien sēdē tiks lemts par nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, savukārt par prāmju iegādi iecerēts lemt vēlāk.
Kā ziņots, prāmjus, kas nepieciešami satiksmes nodrošināšanai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, iecerēts meklēt Vācijā un Norvēģijā. Savukārt par to, vai satiksmei tiks izmantoti divi vai vairāki prāmji, vēl tiks diskutēts.
Sākotnēji bija paredzēts, ka prāmju satiksmi pār Daugavu varētu uzsākt šoziem. Kreisajā krastā prāmja piestātni plānots izvietot Daugavas krastā pie Zilās ielas, savukārt labajā krastā piestātne atradīsies Vecmīlgrāvī - netālu no Skuju ielas.
Pievedceļu izbūve varētu izmaksāt aptuveni 110 000 latu, divu prāmju iegāde - no 1,4 līdz trīs miljoniem latu, bet piestātņu izbūve - 500 000 latu. Prāmju iegādi un ar šo projektu saistītos darbus finansēs Rīgas brīvosta un, iespējams, arī prāmja operators.
Saskaņā ar SIA "Imink" pētījumu, realizējot prāmja satiksmes projektu, tiks samazināta kravu transporta plūsma Rīgā. Ieviešot šo projektu, būs arī citi efekti, piemēram, samazināsies ceļu satiksmes negadījumu skaits un autotransporta gaisa piesārņojums, uzsver pētījuma autori.
Pašreiz, lai tiktu no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi, ir nepieciešama aptuveni pusotra stunda. Savukārt prāmis, kura ātrums varētu būt aptuveni 20 kilometri stundā, spēs pārvadāt automašīnas un cilvēkus aptuveni 15 minūšu laikā.
Pētījumā secināts, ka prāmja pakalpojumi autotransportam varētu izmaksāt no Ls 0,50 līdz desmit latiem. Tajā nebija prognozēts, cik varētu izmaksāt prāmja pakalpojumi cilvēkiem.
Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas mērs Gundars Bojārs (LSDSP) iepriekš žurnālistus informēja, ka šodien sēdē tiks lemts par nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, savukārt par prāmju iegādi iecerēts lemt vēlāk.
Kā ziņots, prāmjus, kas nepieciešami satiksmes nodrošināšanai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, iecerēts meklēt Vācijā un Norvēģijā. Savukārt par to, vai satiksmei tiks izmantoti divi vai vairāki prāmji, vēl tiks diskutēts.
Sākotnēji bija paredzēts, ka prāmju satiksmi pār Daugavu varētu uzsākt šoziem. Kreisajā krastā prāmja piestātni plānots izvietot Daugavas krastā pie Zilās ielas, savukārt labajā krastā piestātne atradīsies Vecmīlgrāvī - netālu no Skuju ielas.
Pievedceļu izbūve varētu izmaksāt aptuveni 110 000 latu, divu prāmju iegāde - no 1,4 līdz trīs miljoniem latu, bet piestātņu izbūve - 500 000 latu. Prāmju iegādi un ar šo projektu saistītos darbus finansēs Rīgas brīvosta un, iespējams, arī prāmja operators.
Saskaņā ar SIA "Imink" pētījumu, realizējot prāmja satiksmes projektu, tiks samazināta kravu transporta plūsma Rīgā. Ieviešot šo projektu, būs arī citi efekti, piemēram, samazināsies ceļu satiksmes negadījumu skaits un autotransporta gaisa piesārņojums, uzsver pētījuma autori.
Pašreiz, lai tiktu no Bolderājas uz Vecmīlgrāvi, ir nepieciešama aptuveni pusotra stunda. Savukārt prāmis, kura ātrums varētu būt aptuveni 20 kilometri stundā, spēs pārvadāt automašīnas un cilvēkus aptuveni 15 minūšu laikā.
Pētījumā secināts, ka prāmja pakalpojumi autotransportam varētu izmaksāt no Ls 0,50 līdz desmit latiem. Tajā nebija prognozēts, cik varētu izmaksāt prāmja pakalpojumi cilvēkiem.