Rīgas Doma likumprojekts top pretrunās
Kultūras ministrijas izveidotajai darba grupai šodien neizdevās saskaņot Rīgas Doma likumprojekta galīgo variantu, jo joprojām nav izdevies pārvarēt pretrunas ar Ministru kabinetā apstiprināto šī likuma koncepciju un saskaņot valsts un baznīcas intereses.
Kultūras ministrijas izveidotajai darba grupai šodien neizdevās saskaņot Rīgas Doma likumprojekta galīgo variantu, jo joprojām nav izdevies pārvarēt pretrunas ar Ministru kabinetā apstiprināto šī likuma koncepciju un saskaņot valsts un baznīcas intereses.
Lielākās domstarpības ir par Rīgas Doma finansēšanu un par tā uzraudzības padomes nepieciešamību.
Visticamāk, izskatīšanai valdībā tiks iesniegts likumprojekts, kurā būs piedāvāti divi iespējamie Rīgas Doma finansēšanas varianti. Baznīca atbalsta pirmo variantu, kas paredz, ka valsts no budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē Rīgas Doma izpētes darbu, kapitālo remontu un restaurāciju, kā arī to, ka valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca finansē Rīgas Doma ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus līdzīgās daļās.
Savukārt Kultūras ministrija vēlas, lai likumprojektā būtu ierakstīts, ka kapitālajam remontam un restaurācijai valsts budžeta līdzekļus piešķir no budžeta programmas "Rīgas Doma kapitālais remonts un restaurācija" saskaņā ar kārtējā gada valsts budžetā paredzētajām valsts investīcijām. Rīgas Doma ekspluatācijas izdevumus, pēc ministrijas domām, jāsedz Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Baznīca ar aizdomām skatās uz jebkādas Rīgas Doma uzraudzības padomes veidošanu, savukārt valdības pārstāvji uzstāj, ka uzraudzības padome ir nepieciešama, jo Rīgas Doma restaurācijā paredzēts ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus.
Darba grupas sēdē arhitekts Pēteris Blūms pēkšņi aktualizēja jautājumu par to, ka Rīgas Doms, kura kompleksā ietilpst arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka, ir vienots arhitektūras ansamblis, kas nav dalāms, un likumam ir jāattiecas uz visu ansambli.
1998.gada 4.novembrī Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu "Par nekustamās mantas Rīgā, Doma laukumā 1, maiņu pret nekustamo mantu Rīgā, Palasta ielā 2, Palasta ielā 4 un Herdera laukumā 4", ar kuru Rīgas Doma ansamblis praktiski ir sadalīts. Lai kompensētu īpašuma vērtību starpību, valdība nolēma Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijai pārskaitīt Ls 1 094 500. Iemainītajā īpašumā ir iekārtota Lutera akadēmija.
Neskatoties uz notikušo īpašumu maiņu, Blūms un baznīcas pieaicinātais eksperts Ojārs Spārītis solīja izstrādāt priekšlikumus Rīgas Doma ansambļa vienotai apsaimniekošanai, kas, viņuprāt, būtu iestrādājami likumā.
Topošajā Rīgas Doma likumprojektā ir paredzēta Rīgas domes finansiāla līdzdalība šī arhitektūras pieminekļa apsaimniekošanā, kaut arī spēkā esošais Pašvaldību likums liedz pašvaldībām ieguldīt savus līdzekļus pašvaldībai nepiederošu īpašumu apsaimniekošanā.
Likumprojekts paredz, ka atpūtas un izklaides vietu ierīkošana 100 metru aizsardzības zonā ap Rīgas Domu iespējama tikai ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas rakstisku atļauju.
Likumprojektā arī ir ierakstīts, ka "Rīgas Doma pārvaldes institūcija ir atbrīvota no finanšu līdzekļu aplikšanas ar nodokļiem saistībā ar Rīgas Doma apsaimniekošanu, pret ko savā atzinumā iebilst Finanšu ministrija.
Nākamā darba grupas sanāksme notiks pēc divām nedēļām.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA
Lielākās domstarpības ir par Rīgas Doma finansēšanu un par tā uzraudzības padomes nepieciešamību.
Visticamāk, izskatīšanai valdībā tiks iesniegts likumprojekts, kurā būs piedāvāti divi iespējamie Rīgas Doma finansēšanas varianti. Baznīca atbalsta pirmo variantu, kas paredz, ka valsts no budžeta līdzekļiem pilnā apmērā finansē Rīgas Doma izpētes darbu, kapitālo remontu un restaurāciju, kā arī to, ka valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca finansē Rīgas Doma ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus līdzīgās daļās.
Savukārt Kultūras ministrija vēlas, lai likumprojektā būtu ierakstīts, ka kapitālajam remontam un restaurācijai valsts budžeta līdzekļus piešķir no budžeta programmas "Rīgas Doma kapitālais remonts un restaurācija" saskaņā ar kārtējā gada valsts budžetā paredzētajām valsts investīcijām. Rīgas Doma ekspluatācijas izdevumus, pēc ministrijas domām, jāsedz Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai.
Baznīca ar aizdomām skatās uz jebkādas Rīgas Doma uzraudzības padomes veidošanu, savukārt valdības pārstāvji uzstāj, ka uzraudzības padome ir nepieciešama, jo Rīgas Doma restaurācijā paredzēts ieguldīt ievērojamus valsts budžeta līdzekļus.
Darba grupas sēdē arhitekts Pēteris Blūms pēkšņi aktualizēja jautājumu par to, ka Rīgas Doms, kura kompleksā ietilpst arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ēka, ir vienots arhitektūras ansamblis, kas nav dalāms, un likumam ir jāattiecas uz visu ansambli.
1998.gada 4.novembrī Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu "Par nekustamās mantas Rīgā, Doma laukumā 1, maiņu pret nekustamo mantu Rīgā, Palasta ielā 2, Palasta ielā 4 un Herdera laukumā 4", ar kuru Rīgas Doma ansamblis praktiski ir sadalīts. Lai kompensētu īpašuma vērtību starpību, valdība nolēma Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijai pārskaitīt Ls 1 094 500. Iemainītajā īpašumā ir iekārtota Lutera akadēmija.
Neskatoties uz notikušo īpašumu maiņu, Blūms un baznīcas pieaicinātais eksperts Ojārs Spārītis solīja izstrādāt priekšlikumus Rīgas Doma ansambļa vienotai apsaimniekošanai, kas, viņuprāt, būtu iestrādājami likumā.
Topošajā Rīgas Doma likumprojektā ir paredzēta Rīgas domes finansiāla līdzdalība šī arhitektūras pieminekļa apsaimniekošanā, kaut arī spēkā esošais Pašvaldību likums liedz pašvaldībām ieguldīt savus līdzekļus pašvaldībai nepiederošu īpašumu apsaimniekošanā.
Likumprojekts paredz, ka atpūtas un izklaides vietu ierīkošana 100 metru aizsardzības zonā ap Rīgas Domu iespējama tikai ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas rakstisku atļauju.
Likumprojektā arī ir ierakstīts, ka "Rīgas Doma pārvaldes institūcija ir atbrīvota no finanšu līdzekļu aplikšanas ar nodokļiem saistībā ar Rīgas Doma apsaimniekošanu, pret ko savā atzinumā iebilst Finanšu ministrija.
Nākamā darba grupas sanāksme notiks pēc divām nedēļām.
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA