Rīgas Doma uzturēšanas izdevumus valsts un evaņģēliski luteriskā baznīca finansēs līdzīgās daļās
Valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas Doma ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus finansēs līdzīgās daļās, to paredz šodien Saeimas izskatīšanai komisijām nodotais Rīgas Doma likumprojekts.
Valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas Doma ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus finansēs līdzīgās daļās, to paredz šodien Saeimas izskatīšanai komisijām nodotais Rīgas Doma likumprojekts.
Līdzekļi tiks piešķirti saskaņā ar evaņģēliski luteriskās baznīcas iesniegto Rīgas Doma uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā finansējuma aprēķinu kārtējam gadam.
Saskaņā ar likumprojektu Rīgas Doms ar tajā esošajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem Rīgas Doma mākslas pieminekļiem ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Rīgas Domu paredzēts izmantot kā arhibīskapa katedrāli un Doma draudzes dievnamu valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem, koncertiem, reliģiskiem un garīgiem pasākumiem un kā starptautisku kultūras tūrisma objektu kultūras pieminekļa apskates funkciju veikšanai.
Likumprojekts paredz, ka Rīgas Doma apsaimniekotājs ir tā īpašnieks - Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kura veic Rīgas Doma, tam piegulošās teritorijas, telpu inventāra, tehniskā aprīkojuma, kā arī baznīcas interjera saglabāšanu un apkopi.
Rīgas Domam paredzēta atsevišķa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izveidota pārvaldes institūcija, kas pārvalda kustamo un nekustamo mantu, kā arī finanšu līdzekļus. Rīgas Doma pārvaldes institūcijai būs tiesības veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Rīgas Doma apsaimniekošanas un uzturēšanas funkciju nodrošināšanu. Saimnieciskajā darbībā gūtie ienākumi būs izlietojami tikai Rīgas Doma uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksu segšanai.
Rīgas Doma finansēšana iecerēta no līdzekļiem, kas gūti no saimnieciskās darbības, dāvinājumiem un ziedojumiem naudas līdzekļu un mantiskā veidā, arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumiem un ziedojumiem, valsts piešķirtajiem līdzekļiem un citiem ieņēmumiem.
Rīgas Doma restaurācijai un kapitālajam remontam valsts budžeta līdzekļus piešķirs no Kultūras ministrijas valsts budžeta programmas "Rīgas Doma restaurācija - kapitālais remonts" saskaņā ar kārtējā gada valsts budžetā paredzētajām valsts investīcijām.
Jau ar šā gada budžeta grozījumiem plānots piešķirt 126 000 latu nepieciešamajiem izpētes darbiem Domā, lai no nākamā gada varētu uzsākt remontus.
Likumprojektā teikts, ka pašvaldība var piedalīties Rīgas Doma finansēšanā, piešķirot līdzekļus kapitālajam remontam un restaurācijai.
Likumprojekts nosaka, ka Rīgas Doms bez atlīdzības izmantojams valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem, kuru organizatoriskie izdevumi var tikt finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Paredzēts veidot Rīgas Doma konsultatīvo padomi, kurā ietilps Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Kultūras, Finanšu, Ekonomikas un Tieslietu ministriju, kā arī Rīgas domes pārstāvis un kuras nolikumu apstiprinās Ministru kabinets.
Par piedalīšanos padomes darbā tās locekļi atalgojumu nesaņems. Padome izvērtēs Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas programmu un sagatavos Kultūras ministrijai priekšlikumus par valsts finansējuma apjomu kārtējam gadam, kā arī izskatīs un sniegs atzinumus par iesniegtajiem pārskatiem par Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas izpildes gaitu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Pārejas noteikumi paredz, ka Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas Domu no iepriekšējā apsaimniekotāja - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja - pārņems viena mēneša laikā pēc likuma stāšanās spēkā, noformējot pieņemšanas nodošanas aktu.
Tehnisko un tehnoloģisko aprīkojumu, kas Rīgas Domam ir kopīgi ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, apsaimniekos, noslēdzot par to savstarpējus līgumus sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā, nosakot tajos katras puses proporcionālo dalību.
Triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam būs jāapstiprina Rīgas Doma konsultatīvās padomes sastāvs un nolikums.
Līdzekļi tiks piešķirti saskaņā ar evaņģēliski luteriskās baznīcas iesniegto Rīgas Doma uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā finansējuma aprēķinu kārtējam gadam.
Saskaņā ar likumprojektu Rīgas Doms ar tajā esošajiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem Rīgas Doma mākslas pieminekļiem ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Rīgas Domu paredzēts izmantot kā arhibīskapa katedrāli un Doma draudzes dievnamu valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem, koncertiem, reliģiskiem un garīgiem pasākumiem un kā starptautisku kultūras tūrisma objektu kultūras pieminekļa apskates funkciju veikšanai.
Likumprojekts paredz, ka Rīgas Doma apsaimniekotājs ir tā īpašnieks - Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kura veic Rīgas Doma, tam piegulošās teritorijas, telpu inventāra, tehniskā aprīkojuma, kā arī baznīcas interjera saglabāšanu un apkopi.
Rīgas Domam paredzēta atsevišķa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas izveidota pārvaldes institūcija, kas pārvalda kustamo un nekustamo mantu, kā arī finanšu līdzekļus. Rīgas Doma pārvaldes institūcijai būs tiesības veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar Rīgas Doma apsaimniekošanas un uzturēšanas funkciju nodrošināšanu. Saimnieciskajā darbībā gūtie ienākumi būs izlietojami tikai Rīgas Doma uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksu segšanai.
Rīgas Doma finansēšana iecerēta no līdzekļiem, kas gūti no saimnieciskās darbības, dāvinājumiem un ziedojumiem naudas līdzekļu un mantiskā veidā, arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumiem un ziedojumiem, valsts piešķirtajiem līdzekļiem un citiem ieņēmumiem.
Rīgas Doma restaurācijai un kapitālajam remontam valsts budžeta līdzekļus piešķirs no Kultūras ministrijas valsts budžeta programmas "Rīgas Doma restaurācija - kapitālais remonts" saskaņā ar kārtējā gada valsts budžetā paredzētajām valsts investīcijām.
Jau ar šā gada budžeta grozījumiem plānots piešķirt 126 000 latu nepieciešamajiem izpētes darbiem Domā, lai no nākamā gada varētu uzsākt remontus.
Likumprojektā teikts, ka pašvaldība var piedalīties Rīgas Doma finansēšanā, piešķirot līdzekļus kapitālajam remontam un restaurācijai.
Likumprojekts nosaka, ka Rīgas Doms bez atlīdzības izmantojams valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem, kuru organizatoriskie izdevumi var tikt finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Paredzēts veidot Rīgas Doma konsultatīvo padomi, kurā ietilps Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Kultūras, Finanšu, Ekonomikas un Tieslietu ministriju, kā arī Rīgas domes pārstāvis un kuras nolikumu apstiprinās Ministru kabinets.
Par piedalīšanos padomes darbā tās locekļi atalgojumu nesaņems. Padome izvērtēs Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas programmu un sagatavos Kultūras ministrijai priekšlikumus par valsts finansējuma apjomu kārtējam gadam, kā arī izskatīs un sniegs atzinumus par iesniegtajiem pārskatiem par Rīgas Doma izpētes, kapitālā remonta un restaurācijas izpildes gaitu un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Pārejas noteikumi paredz, ka Evaņģēliski luteriskā baznīca Rīgas Domu no iepriekšējā apsaimniekotāja - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja - pārņems viena mēneša laikā pēc likuma stāšanās spēkā, noformējot pieņemšanas nodošanas aktu.
Tehnisko un tehnoloģisko aprīkojumu, kas Rīgas Domam ir kopīgi ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, apsaimniekos, noslēdzot par to savstarpējus līgumus sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā, nosakot tajos katras puses proporcionālo dalību.
Triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam būs jāapstiprina Rīgas Doma konsultatīvās padomes sastāvs un nolikums.